1989. gada 15. augustā sv. Jānis Pāvils II parakstīja apustulisko pamudinājumu par svētā Jāzepa personību un misiju Kristus un Baznīcas dzīvē Redemptoris Custos (Atpestītāja sargs). Pāvests vēlējās, lai visi kristieši ne tikai vēršas pie Svētā Jāzepa ar lielāku dedzību un ar paļāvību piesauc viņa aizbildniecību, bet arī lai vienmēr patur acu priekšā viņa pazemīgo, nobriedušo kalpošanu un līdzdalību pestīšanas plānā.
Kunga eņģelis apmeklē Jāzepu kā “Marijas līgavaini” (Mt 1:20-21). Jāzeps ir tas, kurš, piepildoties laikam, Jēzus vārdu Yehosua – kas nozīmē: “Dievs atpestī” – dos Dēlam, dzimušam no Nācaretes Jaunavas, kas ir saderināta ar viņu. Tieši Jāzepam Dievs uztic atbildību, kāda ir tēvam zemes virsū attiecībā uz Marijas Dēlu. Jāzeps pieņēma Mariju visā viņas mātišķības noslēpumā. Viņš to pieņēma kopā ar Dēlu, kas bija ienācis pasaulē Svētā Gara spēkā. Šādā veidā viņš līdzīgi Marijai parādīja gribas gatavību izpildīt to, ko Dievs caur eņģeli no viņa prasīja.
Sv. Jāzeps ir Dieva noslēpuma sargātājs. Jāzeps gan neatbildēja tāpat kā Marija eņģeļa “pasludinājumam”, tomēr viņš “darīja kā tā Kunga eņģelis viņam noteica un pieņēma savu sievu”. Viņa rīcība ir visskaidrākā “ticības paklausība” (sal. Rom 1:5; 16:26; 2 Kor 10:5-6).
Raksts plašāk lasāms ŠEIT.
Novenna svētajam Jāzepam
10.03.2025.
Šis ir īpašs gads: Jubilejas gads, dzīvojam ļoti īpašā situācijā pasaulē, mēs nezinām, kādā virzienā dosimies, tāpat pāvests Francisks atrodas
