1969. gada 15. augustā ar dievišķā kulta kongregācijas dekrētu tika apstiprināts pašreiz lietotais mirušo apbedīšanas rits, kas tika atjaunots atbilstoši Vatikāna II koncila akcentam uz Lieldienu noslēpumu kristīgās nāves noslēpumainajā pieredzē (sal. Konstitūciju pa svēto liturģiju, nn. 81-82).
No saskarsmes ar nāvi rodas cilvēcīguma dramatika: šādas „pēdējās robežas” priekšā cilvēks nevar neko citu darīt, kā apbrīnot savu paša eksistences nozīmi pasaulē. Senā un modernā literatūra, filozofija, socioloģija, ētika un morāle, māksla un dzeja, viss izraisa šo pamata un neizbēgamo tematu. Tomēr atbildes ir dažreiz apmulsinošas, pretrunīgas vai vispār bezcerīgas.
Raksts plašāk lasāms ŠEIT.

Cerības svētceļnieki: dzīvības dāvana
Pāvesta Franciska vēstule 62. pasaules lūgšanu dienā par garīgajiem aicinājumiem 2025. gada 11. maijā Dārgie brāļi un māsas! Šajā 62.