2020. gada sākumā, sestdien, 4. janvārī, pl. 11 Skrindu dzimtas muzejā, Vabolē, Daugavpils novadā, Mariāņu kongregācija aicina uz grāmatas “Dieva kalps Jānis Mendriks MIC – patiess cilvēks un priesteris” atvēršanas svētkiem. Grāmatā ir apkopoti tēva J. Mendrika pieraksti laika posmā no 1943. līdz 1947. gadam, kā arī divas priestera vēstules un aculiecinieka liecība par viņa pēdējiem dzīves dienām ieslodzījumā Vorkutā.
Grāmatu sagatavoja un izdeva Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariāts sadarbībā ar izdevniecību “KALA raksti”. Grāmatas atvēršana notiks netālu no J. Mendrika dzimtajām mājām Kalpupes pagastā. Netālu ir apbedīti arī viņa ģimenes locekļi. Turklāt Skrindu dzimtas pārstāvis tēvs Benedikts Skrinda MIC vadīja tēva Jāņa noviciātu Viļānos.
Jānis Mendriks dzimis 1907. gada 21. janvārī, 1926. gadā viņš iestājās Mariāņu kongregācijā un izgāja noviciātu. Pēc svētsolījumu došanas 1927. gadā, turpināja mācības Aglonas ģimnāzijā, bet vēlāk studēja Rīgas Garīgajā seminārā. Viņš tika iesvētīts par priesteri Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē 1938. gada 3. aprīlī un uzreiz sāka kalpot Viļānu draudzē.
Viļānos viņu vēl joprojām atceras kā labu un dedzīgu dvēseļu ganu, kā arī stāsta, ka pie viņa konfesionāla vienmēr bija garas rindas. Tēvs Jānis nebija paticis ne vācu, ne padomju varai. 1942. gadā viņš atteicās apbedīt kādu partizāņu nošauto vācu policijas ierēdni, jo tas dzīvoja netikumīgi un bez Laulības sakramenta. Vietējā vara piesprieda tēvam Mendrikam nāves sodu, un viņš bija spiests slēpties.
Pēc kara J. Mendrikam tika uzticēta Jaunbornes un Elernes draudze, kurās viņš kalpoja līdz 1950. gadam, kad Jaunbornē tika arestēts. Viņam piesprieda desmit gadu sodu „par pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanu un pretpadomju aģitāciju”. Tēvs Mendriks tika deportēts uz Vorkutu, kur strādāja ogļu raktuvēs. Tur viņš slepeni celebrēja Svēto Misi, uzklausīja grēksūdzes, dalīja Svēto komūniju.
1953. gada martā pienāca ziņa par Staļina nāvi. Ieslodzītie cerēja, ka tiks atbrīvoti, bet izmaiņas bija niecīgas un notika lēnām, tāpēc 25. jūlijā uzsāka streiku, kurš turpinājās vairākas dienas. 1. augustā bruņotie karavīri aplenca nometni. Ieslodzītie nepiekāpās un nepiekrita brīvprātīgi pārtraukt streiku, tāpēc pēc komandiera pavēlēs karavīri sāka šaut. Tēvam J. Mendrikam bija iespēja paslēpties, bet viņš uzskatīja par savu pienākumu kā priesterim būt līdzās mirstošajiem, lai dotu grēku piedošanu. Tēvs Jānis nomira viens no pirmajiem, skaitot grēku piedošanas lūgšanu par visiem, kas mira kopā ar viņu. Visi mirušie tika apbedīti pie Vorkutas šahtas nr. 29.
1991. gadā Latvijas Republikas Ģenerālā prokuratūra rehabilitēja Jāni Mendriku un atzina, ka viņš tika nelikumīgi notiesāts. Savukārt 2003. gadā oficiāli iesākās padomju režīma mocekļu, tostarp J. Mendrika, beatifikācijas process.
Papildu jautājumu gadījumos lūgums sazināties ar tēvu Dmitriju Artjomovu MIC, zvanot uz mobilo tālruni 22331595 un rakstot uz e-pastu: vocatur@inbox.lv.
LRKB IC
