Eiropas bīskapi aicina pieminēt Aušvicas atbrīvošanas 75. gada dienu

Atminoties Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu 1945. gada 27. janvārī, Eiropas bīskapi aicina rīt, 27. janvārī, pl. 15.00 aizdegt svecīti un lūgšanā pieminēt visus nāves nometnēs nogalinātos un viņu tuviniekus. Viņi aicina, lai šis žests kļūst par dziļas izlīgšanas un brālības zīmi, skaidri nostājoties pret rasismu, ksenofobiju un antisemītismu, un visu, kas laupa cilvēka cieņu.
Eiropas Bīskapu Konferenču Padomes (CCEE) prezidijs un Eiropas Kopienas Bīskapu konferenču komisijas (COMECE) prezidents, tuvojoties šai piemiņas dienai, publicējuši vēstījumu. Tajā viņi uzsver, ka Aušvica, ņemot vērā ārkārtīgi lielo tajā nogalināto skaitu (tai skaitā vairāk nekā miljons ebreju, līdz pat 75 tūkstošiem poļu, 21 tūkstoti romu, 15 tūkstošiem krievu tautības pārstāvju), ir kļuvusi par visu iznīcināšanas vietu simbolu.
“75. Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gada diena pieprasa no mums gatavību cīnīties pret jebkādām darbībām, kas grauj cilvēka cieņu – rasismu, ksenofobiju, antisemītismu. Šajā piemiņas dienā mēs vēršamies pie mūsdienu pasaules, lūdzot tai izlīgšanu un mieru, cieņu pret katras tautas tiesībām uz pastāvēšanu, brīvību, neatkarību, savas kultūras saglabāšanu. Mēs nevaram pieļaut, ka tiek manipulēts ar patiesību tūlītēju politisko mērķu vārdā,” teikts vēstījumā.
“Jāatceras, ka, lai gan pēc Otrā pasaules kara izlīgšana starp tautām šķita cilvēciski neiespējama, tomēr, būdami vienoti mīlestībā uz Kristu, mēs bijām spējīgi piedot un lūgt piedošanu. [..] 27. janvārī pl. 15.00, kas ir stunda, kad notika Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošana, aizdegsim sveces un paliksim lūgšanā par visu tautību un reliģiju pārstāvjiem, kas tika nogalināti nāves nometnēs, un viņu tuviniekiem. Lai mūsu lūgšanas paplašina izlīgšanu un brālību, kuras pretstats ir naids, destruktīvi konflikti un apzināti veicināta nesaprašanās. Lai Kristus mīlestības spēks mūsos uzvar!”
Koncentrācijas nometni sava pontifikāta laikā apmeklējuši gan svētais Jānis Pāvils II un emeritētais pāvests Benedikts XVI, gan pašreizējais pāvests. Savas vizītes laikā 2016. gadā pāvests Francisks izvēlējās neteikt uzrunu, bet atstāja vēstījumu piemiņas grāmatā: “Kungs, apžēlojies par savu tautu. Kungs, mēs lūdzam piedošanu par šādu nežēlību.”
LRKB IC, foto: Reuters