Tuvojoties Vasarsvētkiem, Baznīca uzsāk deviņu dienu lūgšanu jeb novennu. Arī šogad uz to aicina kustība Pro Sanctitate, piedāvājāt lūgšanu tekstus, kuros mijas Svēto Rakstu fragmenti un Guljelmo Džakvintas pārdomas. Tāpat kustība aicināties pievienoties saviem lūgšanu brīžiem Facebook tiešraidē katru dienu plkst. 18:30.
Ievads
Šajā gadā kopā ar visu pasauli un ar visu baznīcu piedzīvojam īpašu laiku – pandēmiju. Korona vīrusa laikā arvien vairāk esam aicināti ļaut Svētajam Garam mūs vest pie Jēzus, pie Tēva! Tikai ar Svēta Gara spēku varam dzīvot Dieva rokās, izpildīt Dieva gribu un turpināt sludināt, ka Jēzus ir mūsu Pestītājs, ka Tēvs mūs aicina uz pilnību. Lūgsimies šajā Svēta Gara novennā un būsim vienoti lūgšanā.
– Krusta zīme
– Pavadīt brīdi Dieva klātbūtnē
– Lasīt un pārdomāt meditācijas tekstu
– Klusumā izmeklēt sirdsapziņu
– Noslēguma lūgšana Svētajam Garam
Mēs piesaucam Tevi Svētais Gars,
dievišķais Gars,
mēs piesaucam Tevi,
uzklausi mūsu lūgšanu!
Svētais Gars,
Tu Trīsvienīgā Mīlestība, kas vieno Tēvu un Vārdu,
Tu Tēva misionārās mīlestības izpausme,
kas dodas meklēt savus bērnus.
Tu mūžīgā Vārda iemiesošanās noslēpuma autors
Marijas klēpī,
Tu, kas svētdarīji Baznīcu Vasarsvētku dienā,
kas mūs visus esi aicinājis uz svētumu
un mūs esi darījis
par svētuma apustuļiem pasaulē,
neaizmirsti, ka mēs vēlamies ieklausīties
Tavā Vārdā, Tavos čukstos,
ka vēlamies sekot Tev ceļā uz svētumu,
ka vēlamies atdot savu dzīvi,
lai mūsu brāļi sekotu mums
tai pašā ceļā!”
Svētais Gars,
dievišķais Gars,
mēs piesaucam Tevi,
uzklausi mūsu lūgšanu!
Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
22. maijā
Lasījums no Jēzus Kristus evaņģēlija ko uzrakstījis Sv. Jānis 14, 15 – 18
Ja jūs mani mīlat, izpildiet Manus baušļus! Un es lūgšu Tēvu, un Viņš dos jums citu Iepriecinātāju, lai Tas paliktu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, tāpēc ka tā neredz Viņu un nepazīst Viņu; bet jūs Viņu pazīstiet, jo Viņš paliks pie jums un jūsos mājos. Es neatstāšu jūs bāreņos, es nākšu pie jums.
No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas Garīgas dzīves minimālā programma
Krusts mūs uzrunā un norāda uz paklausību un iekāres uzupurēšanu, taču tas ir arī mīlestības apliecinājums, mīlestības dziesma – „Kungs tā ir mīlējis pasauli.” Un, ja Viņš mūs ir tik ļoti mīlējis, kā gan lai mēs neatbildētu, savukārt mīlot Viņu? Dieva mīlestības termometrs ir tuvākmīlestība: tātad tas nozīmē mīlēt visus tos, kas ap mums nes sevī Kunga attēlu. Tā ir mīlestība, kuru veido saprašanās, maigums, pacietība, dāsnums; mīlestība, kas netiesā, kurā nav ļaunuma, kas nekurn, neapmelo; mīlestība, kas spēj ciest līdzi un piedot tam, kurš ir vājš un kurš pakrīt, taču vienlaikus tā nosoda grēku un patur savā redzes laukā tos, kas grib nodarīt ļaunu. Mīlestība, kas prot gaidīt un cerēt ar veselīgu optimismu un kas nenolauž aizlauztu niedri un nenodzēš kvēlojošu dakti. Mīlestība, kas rūpējas ne tikai vispārīgos vilcienos, bet gan ar mātišķu smalkjūtību apstājas pie sīkākajām detaļām un dod visu, aizsniedzot visus – pēc Jēzus līdzības, kurš atdeva savu dzīvību un dāvāja piedošanu, mirstot pie Krusta.
——————-
23. maijā
Lasījums no Jēzus Kristus evaņģēlija ko uzrakstījis Sv. Jānis 16, 7 – 11
Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka es aizeju, jo, ja es neaizietu, Iepriecinātājs nenāktu pie jums; bet ja aiziešu, es sūtīšu Viņu pie jums. Un Viņš atnācis pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un sodu. Par grēku, jo tie neticēja man. Par taisnību, jo es eju pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsiet. Bet par tiesu, jo šīs pasaules valdnieks jau notiesāts.
No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas Garīgas dzīves minimālā programma
Dievs Tēvs mūs ir mīlējis un mūsu labā ir gribējis, lai Viņa Dēls upurētos uz Krusta: „Dievs tik ļoti ir mīlējis pasauli, ka ir atdevis upurī par to savu Viendzimušo Dēlu.” Iemiesotais Dieva Vārds ir pilnā mērā īstenojis Tēva gribu, „baiulans sibi crucem – ņemot uz saviem pleciem krustu,” tā, ka svētais apustulis Pāvils neatlaidīgi un ar paļāvību varēja atkārtot: „Es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un atdevis Sevi par mani.”
——————-
24. maijā
Lasījums no Apustuļu darbiem 1, 8
Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.
No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas Garīgas dzīves minimālā programma
Neizmērojama, pat bezgalīga mīlestība, kas dod sevi pāri katram mēram! Kristus, spēdams izpirkt mūs ar vienu pašu savas Visdārgās Asins lāsi, to izlej visu, nonākot līdz krusta nāves šausmām, jo tādējādi Viņš vēlas gandrīz vai piespiest mūs Sevi mīlēt, atbildot ar mūsu mīlestību.32 Tā ir mīlestības uguns, kas deg Viņa dvēselē un ko Viņš vēlas aizdegt mūsu sirdīs.37 Mēs nevaram likt pretī tam visam kā piedāvājumu savu viduvējību un ierobežotību, jo tas pierādītu mīlestības klaju noniecināšanu: „Ja Viņš tik ļoti ir mīlējis pasauli, kā gan lai mēs neatbildētu šai mīlestībai, savukārt mīlot Viņu?”
——————-
25. maijā
Lasījums no Apustuļu darbiem 2, 1 – 4
Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, visi viņi bija kopā tanī pašā vietā. Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja. Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt.
No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas Garīgas dzīves minimālā programma
Varbūt jūs jautāsiet, cik tālu tad sniedzas mūsu pienākums domāt par brāļiem un māsām Kristū? Nav nozīmes zaudēt laiku smalkiem juridiskiem
pētījumiem šai jautājumā; lietderīgāk būs kontemplēt Kristus Sirdi! No Krusta augstumiem Jēzus lika atskanēt pār savējiem un pār visu pasauli savam Sitio! Man slāpst!, kas nebūt nav sauciens pēc ūdens, bet gan slāpes glābt dvēseles.
——————-
26. maijā
Lasījums no Apustuļu darbiem 4, 31
Pēc lūgšanas nodrebēja vieta, kur viņi bija sapulcējušies; un viņi visi kļuva Svētā Gara pilni un drošsirdīgi runāja Dieva vārdu.
No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas Garīgas dzīves minimālā programma
Nebaidieties paveikt par daudz šai pārveides darbā, atceroties, ka mērķis ir līdzināties Debesu Tēva svētumam: „Esiet pilnīgi kā Jūsu Tēvs Debesīs ir pilnīgs!” Patiesi, būtu labi, ka jūs bieži atkārtotu sev šos svētā apustuļa Pāvila vārdus, kuros ir pausta Dieva griba, lai mēs ietu pa svētuma ceļu: „Tāda ir Dieva griba, lai jūs kļūtu svēti.”
——————-
27. maijā
Lasījums no Sv. Pāvila vēstules Galatiešiem 5, 22 – 25
Gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, augstsirdība, Lēnprātība, uzticība, pieklājība, atturība, šķīstība. Tādiem likums nepretojas. Bet kas pieder Kristum, tie ir savu miesu krustā piesituši līdz ar kaislībām un kārībām. Ja mēs garā dzīvojam, garā arī jādarbojas.
No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas Garīgas dzīves minimālā programma
Tam, kurš uzlūko cilvēces vēsturi ticības gaismā, tā atklājas kā sadalīta divos posmos, un to robežpunkts ir Krusts. Pirmais posms līdzinās milzīgai aukstai kapsētai bez kāda mierinājuma, kas iezīmē it kā nāves uzvaru; bet otrs ir kā dārzs, kuram dzīvību dod Cilvēka-Dieva dārgās asinis, un tajā bez mitas atbalsojas triumfa dziesma: „Ak, nāve! Kur ir tava uzvara?” „Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība.” Tie ir divi laikmeti: viens – pirms un otrs – pēc Jēzus atnākšanas mūsu vidū. Mēs par laimi piederam otrajam posmam, taču, ja gribam būt patiešām dzīvi un auglīgi koki, mums jāļauj, lai mūs caurauž pārdabiskā limfa, kas ir dievišķā žēlastība.
——————-
28. maijā
Lasījums no Sv. Pāvila vēstules Efeziešiem 1, 13 – 14
Viņā, kad dzirdējāt patiesības vārdu (savas pestīšanas evaņģēliju) un ticējāt uz Viņu, jūs tikāt apzīmogoti ar apsolīšanas Svēto Garu. Viņš ir mūsu mantojuma ķīla, lai atpestītu savu īpašumu savas godības slavai.
No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas Garīgas dzīves minimālā programma
Mūsu pārveide Jēzū būs pabeigta tikai tad, kad būsim jau sasnieguši svētlaimīgo skatījumu Debesīs, taču mums tā jāsāk jau tagad, maksimāli pūloties atdarināt Kunga tikumus un dzīvi. Neviens nekad nespēs saprast Viņa dzīves un tikumu lielumu, bet, lai spētu tos praktiski ienest mūsu dzīves īstenībā, tie katru dienu jākontemplē un tikpat kā „jāizgaršo”.
——————-
29. maijā
Lasījums no Sv. Pāvila vēstules Romiešiem 8, 14 – 17
Jo visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai jūs atkal bītos, bet jūs saņēmāt pieņemtā bērna garu, kurā mēs saucam: Abba (Tēvs). Un pats Gars apliecina mūsu garam, ka mēs esam Dieva bērni.. Bet ja esam bērni, tad arī mantinieki, pat Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; tik tiešām, ja mēs līdzi ciešam, tad līdzi tiksim arī pagodināti.
No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas Svētums
Svētais Pāvils Vēstulē romiešiem un Vēstulē galatiešiem saka, ka Svētais Gars lūdzas mūsos ar neaprakstāmiem vaidiem un sauc uz Tēvu, atkārtojot tos pašus Jēzus vārdus: Abba.
Tāpat, runājot par Svēto Garu, Jēzus teic: To es jums sacīju, atrazdamies pie jums. Bet Iepriecinātājs Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, jums visu iemācīs un atgādinās jums visu, ko es jums sacīju (Jņ 14,25-26).
Tas nozīmē, ka Svētajam Garam tiek piešķirta divkārša nozīme: atgādināt to, ko Kristus ir mācījis un piepildīt Viņa mācību, tas ir, atklāsmi, kura tiek pabeigta ar Jāni – pēdējo no apustuļiem – jo Gars, kurš ir atklājējs un patiesības avots, turpina atklāt apustuļiem un novest līdz galam Labo Vēsti, kā to bija solījis Kristus. Noslēdzot var piebilst, ka divi lielie atklājēji ir iemiesotais Vārds Kristus un Gars, bet Baznīca ir visu Kristus un Gara doto atklāsmju glabātava.
——————-
30. maijā
Lasījums no Sv. Pāvila vēstules Efeziešiem 4,30
Jūs esat Dieva svētnīca, un Svētais Gars mājo jūsos (sal. 1 Kor 3,16); neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, kurā jūs esat apzīmogoti.
No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatas Garīgas dzīves minimālā programma
Taču jūsu dvēseles apustuliskā dvesma nevar apstāties pie kaimiņiem; arī tie, kas ir tālu, gaida jūsu palīdzību Dieva pestījošā nodoma ietvaros. Grēcinieki, kas mums ir garīgi tāli; ienaidnieki vai nedraugi, kas ir psiholoģiski tāli; svešādie, kas ir afektīvi tāli, pret kuriem neko nejūtam; svešzemnieki, kas varbūt ir pavisam atšķirīgi to kultūrā. Arī viņiem ir jārod vieta jūsu apustuliskajās rūpēs. Protams, viņu labā nevarēsiet paveikt daudz, bet jums vienmēr būs iespēja iekļaut tos savā visaptverošajā lūgšanā.
Ak, Marijas Bezvainīgā Sirds,
jebkura svētuma dzīvais paraugs,
dod visiem saviem bērniem
paļāvību kļūt svētiem.
