Laikā no 20. līdz 23. jūlijam Latvijas Starpdiecēžu augstākajā Garīgajā seminārā notika ikgadējās rekolekcijas bīskapiem, priesteriem un pastāvīgajiem diakoniem no Rīgas arhidiecēzes un Jelgavas diecēzes. Rekolekcijas vadīja apustuliskais nuncijs Latvijā arhibīskaps Petars Antuns Rajičs. Uzrunu tēmas centrējās ap jēdzienu „garīgā identāte,” kura nosaka priestera attiecības ar Dievu, balstoties uz savu pašapziņu, Dieva uztveri, ticības mentalitāti, savas brīvības pieredzi un izpausmi, tikumisko un personīgo briedumu, savu harizmu un misiju. Tika runāts par psiholoģiskajiem šķēršļiem šajā izziņas procesā, par priesterības ēnām, grēka pieredzi un cīņu pret ļaunumu pašā cilvēkā, kas Dieva radīts, Kristus atpestīts un Svētajā Garā aicināts uz pazemību un grēksūdzi visaptverošai atjaunotnei.
Pārdomas par Dieva tēlu, cilvēka identitāti, mīlestību uz sevi un harizmu pakāpenisku atklāšanu notika pārsvarā dekanātu ietvaros. Bīskapi, priesteri un diakoni liecināja par Jēzus klātbūtni Euharistijā, kas palīdz jebkurā situācijā; par Dieva Radītāja izpausmēm dabā un sporta nozīmi; par sevis mīlēšanu klusumā kopā ar Dievu, sevis iepazīšanu un savu dāvanu novērtēšanu; citu cilvēku mīlēšanu, tos pieņemot tādus, kādi tie ir, nesot tiem nevis egocentrisku mīlestību, bet Jēzus kā Dēla mīlestību uz Tēvu; par drosmi pat pusmūža krīzē atvērties jaunām iespējām, samierināties un izlīgt.
Sākumā var būt svētdarīšanas centieni ar kontemplāciju un askēzi, vēlāk vairāk ar savu pienākumu izpildi, meklējot vispirms Dieva Valstību un tās taisnību (sal. Mt 6,33). Problēmas būtu jāietver Svētās Mises nodomos, noder arī aizlūgumi no citiem. Priesteriskā misijā svarīgi respektēt otra brīvību un ieklausīties, dalīties ar savu priesterību. Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs noslēgumā uzsvēra, ka totalitārās ideoloģijas iespaidu var neitralizēt ar Dieva tautas mobilizāciju, uzmodinot snaudošo milzi – lajus – apustulāta veikšanai.
Rekolekciju dalībnieki izteica sirsnīgu pateicību arhibīskapam P. A. Rajičam par izvērstajām uzrunām un arī homīlijām. Pēc svētā Laurencija no Brindisi piemēra izskanēja apgalvojums, ka Dieva žēlastība dara spējīgu pieņemt aizvien jaunus nozīmējumus un izaicinājumus pastorālajā darbā. Svētā Marija Magdalēna sniedz paraugu ticības atvērtībā uz augšāmcelto Jēzu, kas sauc katru vārdā. Svētā Brigita no Zviedrijas māca turēties pie Jēzus kā zari turas pie stumbra (sal. Jņ 15, 1-8). Noslēgumā atskanēja Jēzus solījums: „Esi uzticams līdz nāvei, un es tev došu dzīvības vainagu.” (Atkl 2,10) Lai tad katra priestera sirdī visu atlikušo dzīvi kvēlo svētās priestera kārtas žēlastība!
Pr. Pauls Kļaviņš; Foto: pr. Rihards Rasnacis
