Šodien ar svinīgu dievkalpojumu Aglonā noslēdzas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku svinības. Svētajā Misē klātesošos uzrunāja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Petars Antuns Rajičs. Viņš dievkalpojumu vadīja latviešu valodā. Turpinājumā pilns viņa uzrunas teksts.
Dārgie brāļi un māsas Kristū,
Neskatoties uz koronavīrusa pandēmijas grūtībām, pulcējamies ap Kunga altāri šeit šajā skaistajā Aglonas Dievmātes bazilikā, lai svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu, kas notika viņas zemes dzīves beigās, kad viņa tika uzņemta debesīs ar miesu un dvēseli.
Man patiešām patīkami un cienīgi atrasties šeit kopā ar jums šajos tik īpašajos svētkos mūsu Kunga Jēzus Kristus Mātes godam. Vēlētos pateikties vietējam Ordinārijam Viņa Ekselencei Bīskapam Jānim Bulim par laipno ielūgumu vadīt šīs dienas Euharistiskās svinības. No sirds sveicu arī Viņa Eminenci kardinālu Jāni Pujātu, visus pārējos klātesošos bīskapus, kā arī visus šodien koncelebrējošos priesterus. Īpaši sveicieni visiem reliģiskā dzīvē iesaistītajiem vīriešiem un sievietēm, kā arī visiem, kuri veltījušies Dievam un atrodas mūsu vidū. Silti sveicieni arī visiem ievērojamiem valdības locekļiem, valsts un vietējā līmeņa varas amatpersonām, kuri šeit klātesoši vai seko līdzi šīm svinībām pa televīziju, radio vai internetu. Tāpat arī visiem katoļticīgajiem un pārējiem kristiešiem, kā arī visiem labas gribas cilvēkiem, kuri seko līdzi šīm svinībām un lūdzas kopā ar mums.
Tikko dzirdētais Dieva vārds palīdz saprast šīsdienas svētku nozīmi, pateicoties diviem satikšanās notikumiem: pirmajā saulē tērpta sieviete satiek pūķi un otrajā, kā dzirdējām Evaņģēlijā, Marija satiek radinieci Elizabeti. Pirmā satikšanās var pildīt mūs ar apbrīnu un bailēm, kamēr otrā satikšanās pilda ar prieku un līksmi.
Abu satikšanās notikumu centrā atrodas Bērns, kas drīz dzims. Šis Bērns ir Kristus Kungs, mūsu Pestītājs un Mesija. Pirmajā lasījumā dzirdējām, kā Kristus dzīvība apdraudēta pat mātes klēpī. Viņam vēl jādzimst, taču ārējie spēki vēlas viņu iznīcināt un nogalināt pirms tas notiek. Jau no paša iesākuma Kristus un Baznīca ir piedzīvojuši dažāda veida pretestību un pat vajāšanas, daudzi kristieši pat šodien tiek vajāti tāpēc, ka ir uzticīgi Kristum. Pietiktu novērot kristiešu situāciju tajās pasaules valstīs, kur tie ir minoritāte un piedzīvo atklātu diskrimināciju, pamattiesību un reliģiskās brīvības noliegšanu tikai tāpēc, ka nes Kristus vārdu. Pat Rietumos un brīvajā pasaulē, kurā kristieši ir vairākums, pastāv dažādi spēki un kustības, kuri tiecas darīt relatīvu Kristus mācību, pauž vienaldzību pret Baznīcu, kristīgajām vērtībām un morālajiem principiem vispār. Sliktākajā gadījumā kristieši Rietumos ar klusumu izrāda toleranci pret Dieva izslēgšanu no sabiedrības un šādi pieļauj darboties neredzamiem varas centriem, kuri līdzīgi pūķiem noposta visu, kas saistīts ar kristietību, patiesību un dabiskiem morāliem principiem.
Saulē tērptā sieviete simbolizē ne tikai Mariju, bet arī Baznīcu, cilvēci un katru ticīgo. Visi esam Dieva aicināti līdzīgi vissvētākajai Jaunavai Marijai saņemt gaismu no augšienes kā Kristus mistiskās Miesas – Baznīcas locekļi. Dievs nemitīgi mūs aicina kļūt par tautu, kas veicina un aizsargā dzīvību, sadarbojas ar Viņu un aizstāv mums doto dievišķo Bērnu, kas ir Kristus Kungs, no visiem spēkiem, kuri drīzāk izstumtu Viņu no pasaules. Marija šajā cīņā izrādījās uzvaroša, tāpēc viņas atalgojums būs mūsu atalgojums, viņas debesīs uzņemšana norāda arī uz mūsu godību nākotnē, ja paliekam uzticīgi Dievam. Ļaunais gars neuzvarēs, lai cik daudz censtos, lai cik daudz ļaunuma veiktu, jo nespēs izraut Kristu no ticīgo sirdīm, lai nepieļautu mūsu labos darbus, kurus mēs veicam Dieva vārdā. Mums būtu jālūdz no Dieva izturības un uzticības žēlastība, lai mēs vienmēr paliktu uzticīgi Kristum Kungam, neskatoties uz pasaules pretestību.
Evaņģēlija fragments piemin, ka Marija steigšus aizgāja kalnos uz kādu pilsētu Jūdas novadā, lai apmeklētu radinieci Elizabeti. Marijai satiekot Elizabeti, pirmie atskan svētības vārdi: „Tu esi svētīta starp sievietēm.” Marija patiesi ir svētīta starp sievietēm tāpēc, ka Kungs ir veicis viņas labā izcilus darbus. Viņa ir unikāla cilvēces vēsturē, jo ieņēma un dzemdēja Dieva Dēlu un kļuva par Jēzus Māti. Ja Elizabete Svētā Gara ierosmē cildināja Mariju, arī mēs viņai pievienojamies Dieva slavēšanā par lielajiem darbiem, kādus Viņš turpina mūsu labā veikt caur Mariju.
Tādēļ mēs slavējam un pagodinām Dievu līdzīgi Marijai, kas Dievu godināja savā sirdī un visā savā zemes dzīvē. Mēs arī lūdzamies, lai Marija, kas ir žēlastības pilnā, iestātos par mums visiem, jo viņa ir patiesi svētīta starp sievietēm un mūžīgi vienota ar savu Dēlu Jēzu. Par svētīgiem sevi var uzskatīt arī visi tie ticīgie, kuri ieklausās Dieva vārdā un atbild ar Vārda praktizēšanu savā ikdienas dzīvē. Dievs labprāt mājo katra vīrieša un sievietes sirdī. Atverot sirdis Kristum Kungam, arī mēs kļūstam par Dieva bērniem, viņa draugiem un lieciniekiem pasaulē. Tāda ir mūsu mierīga, lēna, taču nešaubīga došanās augšup. Jo vairāk esam pazemīgi un pašaizliedzīgāki, jo vairāk augam Kristū un tiekam piecelti jaunai dzīvei, labestībai dzīvē un mērķtiecībai, kas nes nezūdošu prieku un mieru.
Gadsimtiem ilgi katoļticīgie Latvijā apliecinājuši ticību Dievam un godinājuši Māti Mariju. Dievs vairāk kā jebkad vajadzīgs Latvijai un visai pasaulei. Mums vajadzīgs godīgums darbā, solidaritāte vienam pret otru, īpaši pret tiem, kuriem ir mazāk paveicies, nepieciešama patiesa zinātne un izglītība, Dieva vaļsirdīga godināšana, kā arī cieņa pret Dievu un viņa un mūsu Māti Mariju. Pagātnes pieredze un cīņas pret ļaunuma un tumsas spēkiem diemžēl turpinās arī šodien, pārsvarā iespaidojot cilvēka sirdi un prātu. Neļausim ļaunajam mūs maldināt vai paverdzināt ar hedonisku baudu pievilcību, kuras noved verdzībā un atkarībā, ar vilinājumiem uz neuzticību, vienaldzību, izmisumu vai grūtsirdību. Neļausim citiem vai kaut kam iznīcināt mūsu ticību Dievam, mūsu reliģisko mantojumu un vērtības, mūsu dabiskos morālos principus, mūsu cilvēcisko izpratni, mūsu veselo saprātu, kā arī mūsu mīlestību uz Dievu un tuvāko. Tā vietā sekosim vissvētākās Jaunavas Marijas dzīves piemēram, kura ticēja un sekoja savam Dēlam Jēzum priecīgos un smagos brīžos līdz pat Kalvārijai, tāpēc jau tagad kopā ar Viņu piedzīvo paradīzi un mūžīgo dzīvi.
Tāpēc šodien pateiksimies Dievam kopā ar vissvētāko Jaunavu Mariju, kas turpina īstenot viņa lielos darbus mūsu mazajās dzīvēs. Viņš pilda mūsu dienas ar svētību, ko nes viņa nemitīgā klātbūtne, un aicina mūs tiekties uz augšu. Marija nonākusi debesīs pirms mums, tomēr paliek ļoti tuvu. Mūsu mūžīgā dzīve nākotnē atkarīga no tā, cik lielā mērā spējam ar ticību uz Dievu celties no mūsu grēcīgiem ieradumiem uz jaunu dzīvi labestībā, morālā pieklājībā, pazemīgā un uzticīgā kalpošanā brāļiem un māsām, ko veicam mīlestībā uz Dievu, cilvēci un mūsu tēviju.
Lai mūsu debesu Māte Marija pavada mūs dzīves ceļā ar savu spēcīgo aizbildniecību sava Dēla Jēzus priekšā. Vēršoties pie Aglonas Dievmātes, lūgsimies, lai katrs no mums kļūst par Dieva cienīgu dēlu un meitu. Atcerēsimies pāvesta Franciska teikto šajā pat vietā gandrīz pirms diviem gadiem: „Marija mums atgādina priecāties par to, ka esam pieņemti kā viņas dēli un meitas, un viņas Dēls Jēzus aicina mūs ņemt Mariju pie sevis un dot viņai cienīgu vietu mūsu dzīvē.” (Pāvests Francisks, homīlija, 24.09.2018) Uzņemsimies tāpēc atbildību kā kristieši, un ar prieku, uzticīgi un atbildīgi īstenosim savu dzīves aicinājumu veidot „mīlestības civilizāciju,” līdz ar to veidojot cilvēciskāku un taisnīgāku, cilvēkam atbilstošāku, Dievam un viņa baušļiem uzticīgāku mūsu sabiedrību. Un tas viss darāms mīlestībā ar stingru cerību, ka arī mūs zemes ceļojuma beigās debesīs gaida liels atalgojums. Šis atalgojums ir mūžīgā dzīve vienotībā ar Jēzu un Mariju, kā arī visiem svētajiem, kuri ar ticības zīmi ir aizgājuši pirms mums. Amen.
Foto: Ekrānšāviņš no LTV tiešraides
