Rīt pirmais septembris! Skolās un augstskolās atgriezīsies skolēni un studenti, jo sāksies jaunais mācību un akadēmiskais gads. Pirms mācību un studiju sākuma vēlamies sveikt ne tikai skolēnus, bet arī skolotājus un pasniedzējus, kuriem darbs, lai sagatavotu visu pirmajai mācību dienai, jau sācies.
31. augustā, tieši pirms 150 gadiem, piedzima Marija Montessori (1870 – 1952), kas savas dzīves laikā lielu uzmanību pievērsa bērnu audzināšanai. Jaunākajā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles “Vēstneša” numurā lasām, ka M. Montessori apguvusi fizikas – matemātikas zinības, vēlāk medicīnu, pediatriju un psihiatriju. “Pēc Romas Universitātes pabeigšanas 1896. gadā sāka privātpraksi ar atpalikušiem, slimiem bērniem un invalīdiem. Iestājās par sieviešu tiesībām un atpalikušu bērnu izglītības iespējām. No 1901. gada papildus studēja filozofiju, psiholoģiju un pedagoģiju. Viņas izstrādātā „zinātniskā pedagoģija” izplatījās Itālijā, ASV, Spānijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Indijā. Trīs reizes tika nominēta Nobela Miera prēmijai,” rakstīts izdevumā.
M. Montessori, piedāvājot savu pieeju pedagoģijā, pret katru bērnu izturējās kā pret personu, kurai ir sava attīstība. Viņa neuzspieda tiem pieaugušo iedomātas normas, kuras neatbilst bērniem, bet novērtēja bērnu kolektīvās brīvības un personīgās autonomijas gaisotnē paustas agrīnās reakcijas. Bērns daudzējādi mācās, kā būt pašam par sevi un kā dzīvot darbā un spēlēs, kuras piedāvā daudzas izpausmes iespējas, īpaši ar priekšmetu saskarsmi. Bērns šādi pārvalda savu ķermeni, kontrolē sevi, attīsta domas, pauž mākslinieciskās dāvanas, veido sakarus ar citiem, priekā par dzīvi atklāj prieku mīlēt.
Šī sieviete uzsvēra, ka mācīšana nav vienkārša jēdzienu nodošana tālāk, bet gan ievadīšana dzīvē, izmantojot savu – skolotāja, audzinātāja – piemēru. “Bērnam ir tieksme atdarināt, atkārtot, identificēties ar to, ko apbrīno un mīl. M. Montessori tāpēc uzsvēra reliģiskās audzināšanas nozīmi. Liturģijā ietvertā pedagoģija atbilst viņas sekulārās izglītības principiem. Viņas reliģiskā pedagoģija balstās un pilnveido sekulāro pedagoģiju, ļaujot bērnam vispilnīgāk attīstīt savas iespējas. Ja skolas dzīve bērnus gatavo vēlākai dzīvei, tāpat sakramentālā un liturģiskā iniciācija ļauj tiem ienākt Dieva bērnu saimē. Vienmēr vajadzīga reliģiskā apmācība, jo Dieva atklāsmes fakti bērna apziņā nav iepriekš zināmi, un bērns jāgatavo tos saņemt kā personīgu dāvanu no Dieva, viņa vismīļā Tēva,” rakstīts katedrāles izdevumā.
Sagaidot 1. septembri, novēlam katram skolotājam gudrību, izturību, pacietību, kā arī mīlestību, nesot bērniem ne tikai zināšanas, bet ar savu piemēru nododot skolēniem kristīgās un cilvēciskās vērtības, mīlestību un cieņu pret tuvākajiem un visu radību. Lai tik būtiskajā audzināšanas un izglītības darbā, kā arī mijiedarbībā starp skolotājiem un skolēniem saglabājas abpusēja cieņa. Vēlam arī skolēniem un studentiem alkas pēc jauniem apvāršņiem un spēju novērtēt savu skolotāju, audzinātāju, pasniedzēju, kā arī vecāku ieguldījumu viņu personības attīstībā!
LRKB IC
