Tuvojas Vispasaules trūkumcietēju diena, kuru kopš 2017. gada pāvests Francisks aicina ik gadu atzīmēt trešajā novembra svētdienā. Šim aicinājumam jau kopš 2017. gada ir atsaukušies arī Latvijas katoļu draudžu ticīgie, šajā dienā organizējot mielastus trūcīgajiem, apmeklējot slimnīcas un sociālās aprūpes iestādes. Šogad Vispasaules trūkumcietēju diena tiks atzīmēta 15. novembrī.
Katru gadu Vispasaules trūkumcietēju dienai Francisks gatavo arī īpašu vēstījumu, kurā šogad aicina pārdomāt Sīraha dēla grāmatas vārdus: “Pasniedz roku nabagam.”(Sīr 7,32) Vēstījumā, kurš sastāv no desmit īsām nodaļām, Francisks katrā no tām pievēršas kādai no Sīraha dēla grāmatas pamācībām.
Vēstījumā Francisks pievērš uzmanību Covid-19 pandēmijas laikam un daudzajām pastieptajām rokām, kas deva mierinājumu: “ārsta pasniegtā roka, kurš rūpējas par katru pacientu, mēģinot atrast īstās zāles. Medmāsas vai medbrāļa pasniegtā roka, kuri strādā virsstundas, lai aprūpētu slimos. To cilvēku pasniegtā roka, kuri strādā administrācijā un nodrošina līdzekļus, lai glābtu pēc iespējas vairāk dzīvību. Farmaceita pasniegtā roka, kurš, pakļaujot riskam sevi, sniedz palīdzību tik daudziem. Priestera pasniegtā roka, kurš ar sāpju pilnu sirdi sniedz svētību. Brīvprātīgā pasniegtā roka, palīdzot tiem, kuri dzīvo uz ielas, vai tiem, kuriem gan ir jumts virs galvas, tomēr nav, ko ēst. To vīriešu un sieviešu pasniegtā roka, kuri nodrošina neatliekamos pakalpojumus un rūpējas par drošību. Un mēs varētu uzskaitīt vēl daudzas pasniegtas rokas, izveidot labo darbu litāniju. Visas šīs rokas ir metušas izaicinājumu sērgai un bailēm, lai sniegtu atbalstu un mierinājumu”.
Pāvests uzskata, ka pandēmijas un pašizolācijas laiks bijis labvēlīgs brīdis, lai saprastu, cik ļoti viens otram esam nepieciešami, ka esam savstarpēji atbildīgi viens par otru un par visu pasauli. Tāpēc pasniegt roku nozīmē “uzņemties atbildību un saistības ikvienam, kurš jūtas līdzdalīgs tai pašā liktenī. Tas ir aicinājums uzņemties vājāko nastas”.
Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs komentē vēstījumu, uzsverot, ka “pāvests vērš mūsu uzmanību uz šā brīža situāciju pasaulē, īpaši akcentējot vajadzību pēc solidāras attieksmes pret tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Covid-19 mums ir skaidri parādījis, ka visi zemeslodes iedzīvotāji ir savā starpā saistīti. Un ne tikai saistīti, bet kaut kādā mērā arī vienlīdz trausli. Vienādi apdraudēti, vienādi ierobežoti, vienādi vāji. Es ļoti vēlētos, lai šī Covid-19 izraisītā situācija nostiprina mūsos apziņu, ka visi esam tikai cilvēki. Mēs visi”.
Viņš ir pārliecināts: “Patiesi laimīgi būsim, ja spēsim citus darīt laimīgus. Ja darīsim visu, lai mūsu tuvākajiem nebūtu jācieš no bada, aukstuma vai slimībām. Cilvēks nav vientuļa sala. Nav iespējams miers, saskaņa, labklājība, ja cilvēki neatbrīvojas no savtīguma un egoisma. Nebaidīsimies pasniegt roku vienmēr, ja tas ir mūsu spēkos. Jo “vispirms tie esam mēs paši, kam nepieciešama mūsu virzienā pastiepta palīdzīga roka”, kā ir teikts šai vēstījumā.”
Organizācija “Caritas Latvija” mudina arī šogad Latvijā atzīmēt Vispasaules trūkumcietēju dienu. “Lai šajā laikā mūsu sirdis īpaši aizskar tuvākā vajadzības – varbūt varam palīdzēt ģimenes loceklim, varbūt kādam no draudzes, bet varbūt kādam, kuru vēl nepazīstam? Varbūt nepieciešams ir tikai mūsu smaids vai telefona zvans? Atcerēsimies, ka viens no garīgās izaugsmes stūrakmeņiem ir aktīva kalpošana līdzcilvēkiem. Lai mums tas izdodas!” aicina “Caritas Latvija”.
Pilnu vēstījuma tekstu var lasīt šeit!
KABIA; foto: Džesika Lūse
