Ievadvārdi
“Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības Evaņģēliju, un dziedinādams visas slimības un visas kaites.” (Mt 9, 35)
Baznīca ir Kristus pasaules vidū (sal. Lk. 17, 21). Zināmā mērā katra draudze ir tā, kas Kristu dara klātesošu savā rajonā, pilsētā, novadā, arī katrā sociālajā grupā (sal. Jņ 20, 21; 2kor 3, 3-4). Katram ir nepieciešams Kristus pestīšanas darbs. Arī jauniešiem, pat tad, kad viņi skaidri to nepasaka un arī kad to neapzinās. Katrs jaunietis ilgojas pēc drošības, piederības sajūtas, draudzības, sevis realizēšanas un misijas sajūtas. Īsāk sakot – visi jaunieši grib piedzīvot pilnveidošanos, atklājot savu aicinājumu, to kopjot un īstenojot (ChV 64 – 110).
Pasaule pati par sevi var apmierināt daudzas no šīm ilgām un sniegt daudz atbilžu, tomēr ne pilnībā. Tikai Kristus caur Baznīcu var piedāvāt gaismu, kurā viss iegūst nozīmi un savu pilno vērtību. Tikai Kristus caur Baznīcu var atklāt to, uz ko katrs no mums ir aicināts. Tādēļ, apzināti vai neapzināti, jaunieši meklē to, ko pilnā mērā var piedāvāt tikai Baznīca (sal. Jņ 14,6, Ap.d. 4,12; KBK 161, 760; ChV 32, 39).
Ar šo pārliecību, 2018. gada Bīskapu sinodes, veltītas jauniešiem, ticībai un aicinājuma izšķiršanai, iedvesmoti un pēc arhibīskapa lūguma esam sagatavojuši šo īso dokumentu. Tā mērķis ir palīdzēt prāvestiem un citiem Latvijas katoļu kopienas pastorālā darba līderiem īstenot Jauniešu sinodes idejas ar ļoti konkrētām vadlīnijām. Pie šī dokumenta tapšanas ir strādājusi darba grupa, kurā aktīvi iesaistījušies gan laji – pieaugušie un jaunieši -, gan priesteri un arī konsekrētās personas no visas Latvijas. Trīs darba grupas pārstāvji ir bijuši atbildīgi gan par darba plānošanu, gan par dokumenta redakciju.
Esam pārliecināti, ka jauniešu tēmai veltītā sinode ir ārkārtīgi svarīga dāvana 21. gadsimta jauniešiem un reizē arī izaicinājums un uzdevums tiem, kuri kādā veidā ir iesaistīti jauniešu pastorālajā aprūpē. Protams, līdz galam izprast šī dokumenta kontekstu un vērtību var, iedziļinoties pēc sinodes tapušajā pāvesta Franciska apustuliskajā pamudinājumā Christus Vivit, uz ko (tāpat kā uz citiem Baznīcas dokumentiem un Svētajiem Rakstiem) atsaucamies šajā dokumentā. Tāpēc mēs aicinām katru, kam rūp Latvijas jauniešu garīgā izaugsme, veltīt laiku, lai iepazītos arī ar paša Christus Vivit saturu.
Christus Vivit centrā ir 4. nodaļa, kas saucas “Brīnišķīgs vēstījums visiem jauniešiem”. Tā sniedz jēgu visiem praktiskajiem norādījumiem un ieteikumiem, jo atgādina to, kā nozīme ir neaptverama. Dievs ir Mīlestība, Viņš Tevi mīl. Tev, jaunieti, ir milzu vērtība. Kristus ir Tas, Kurš glābj Tevi no pieļauto kļūdu, grēka sekām. Kristus, Kurš ir nomiris, lai Tevi atbrīvotu, ir dzīvs! Viņa dotais Svētais Gars ir dzīvības un prieka avots. Šī vēsts dod mērķi un misiju darbam ar jauniešiem, un tas ir vēstījums, ko esam aicināt viņiem sniegt.
Mums ir pārliecība, ka Baznīcai Latvijā priekšā ir jauns pavasaris. Un šis pavasaris būs auglis tam, ka Baznīca arvien vairāk atvērsies jauniešiem, kuri tai var palīdzēt palikt uzticīgai saviem ideāliem. Mēs kļūsim jauni, strādājot ar jauniešiem, meklējot jaunus ceļus un atjaunojot mūsu sapņus gan par Latvijas Baznīcas nākotni, gan par visas Latvijas nākotni.
Kas raksturo mūsdienu jaunieti?
Protams, par jauniešiem nevar runāt kā par vienveidīgu sabiedrības grupu un katrs jaunietis ir unikāls, tomēr ir daži aspekti, kas īpaši raksturīgi jaunībai kā dzīves periodam:
– jaunieši piedzīvo savas identitātes, piederības vietas un aicinājuma meklējumus (sal. 1Sam 3; Mk 10, 51; DF 45);
– jaunas idejas, enerģiskums, neatlaidība, tiekšanās pēc autentiskām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem – jauniešus raksturo liels potenciāls, kas var bagātināt Baznīcu un sabiedrību (ChV 9);
– jautājumi par savu aicinājumu un jēgpilnu dzīvi, aicinājuma atpazīšana (ChV 283) un lēmumu pieņemšana, attiecības ar vecākiem, citām autoritātēm, kā arī vienaudžiem, arī pārmaiņas dzīvē (piemēram, studiju uzsākšana, darba meklējumi) nozīmē, ka vienlaicīgi jauniešus raksturo arī liela kompleksitāte (ChV 136-149);
– lai gan mūsdienu sabiedrība tiek raksturota kā patērētāju sabiedrība, liela daļa jauniešu izjūt ilgas rūpēties – par sevi, par apkārtējiem, par vidi, tai pat laikā liela daļa jauniešu ir vienaldzīgi pret politiskiem un sabiedriskiem procesiem (DF 46);
– dažādas tehnoloģijas ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, kas ietekmē veidus, kā jaunieši iegūst informāciju, pieņem lēmumus, komunicē ar citiem; protams, tehnoloģijas rada arī savus izaicinājumus (sal. DF 21).
Galvenās problēmas, ar ko saskaras jaunieši
Tāpat kā cenšoties raksturot jauniešus kopumā, arī iezīmējot problēmas, jāapzinās, ka situācijas ir dažādas, bet lielākie izaicinājumi varētu tikt definēti šādi:
– eksistenciālie jautājumi, uz kuriem vēl nav rastas atbildes (piemēram, KAS ES ESMU? KAS IR MANS AICINĀJUMS – VIETA PASAULĒ?); (sal. Mk 10,17)
– sarežģītas attiecības (ar vecākiem, citām autoritātēm, ar vienaudžiem utml.), bailes no nepieņemšanas;
– piederības sajūtas un atbalsta, dziļas un patiesas draudzības trūkums, vientulība;
– vilšanās ticībā un garlaicība pieredzē ar Baznīcu (piemēram, bieži vien sprediķi un draudzes aktivitātes nav jauniešu auditorijai piemēroti nedz formāta, nedz satura ziņā, reizēm ir sastopams nosodījums no citiem draudzes locekļiem) (ChV 40);
– materiālā nedrošība pārmaiņu periodā;
– pārslogotība skolā, studijās, sociālajā dzīvē, reizēm arī kalpošanā;
– pašnoteikšanās izaicinājumi – vēlme uzņemties atbildību par savu dzīvi, tomēr saskaroties ar dažādiem ierobežojumiem no autoritātēm vai pārmērīgu kritiku par pieļautajām kļūdām (sal. Jer 1, 6-7; 1Tim 4, 12; ChV 198);
– izaicinājumi, kas saistīti ar veselīgu savas seksualitātes atklāšanu, izdzīvošanu (ChV 81).
Ko jauniešiem piedāvātu ideālā draudze?
Nav šaubu, ka Baznīcas un katras draudzē centrā ir Euharistija un liturģija (ChV 134, DF 47, 51). Vienlaikus jāņem vērā, ka atmosfērai un attiecībām draudzē kā kopienā, tās pastorālajām aktivitātēm ir liela loma tajā, kā tās locekļi piedzīvos savas personiskās attiecības ar Kristu.
Ideālas situācijas (un ideālas draudzes) nepastāv, tomēr ir svarīgi apzināties ideālus, uz ko tiekties. Turpmāk aprakstītie trīs aspekti ļauj ieraudzīt prioritātes, kas Baznīcu un draudzi darītu par vietu, kur jaunieši var justies droši, attīstīties un kļūt par daļu no tās:
1) droša vide, kurā ir iespējams satikt Kristu un otru cilvēku (tas attiecas gan uz draudzi kā baznīcu, gan telpu pastorālajām aktivitātēm) (ChV 216 -220);
2) iespēja veidot personisku sarunu par jaunietim svarīgām un aktuālām tēmām (svarīgi, ka gan draudzes prāvestam, gan citiem tās locekļiem ir laiks un motivācija veidot sarunu (ChV 292));
3) iespēja kopīgi iesaistīties sabiedrības un Dieva valstības celšanā (daudzi jaunieši vēlas nevis vienkārši pasīvi piedalīties dievkalpojumos, bet iesaistīties dažāda veida kalpošanā gan draudzē, gan tās misijā ārpus tās sienām) (ChV 217, DF 57).
Kā īstenot ideālus darbā ar jauniešiem?
Lai draudzi darītu par jauniešiem drošu un piemērotu vidi, piedāvājot jēgpilnas atbildes uz jautājumiem, kas būtiski aicinājuma izzināšanas ceļā, kā prioritātes izvirzāmi četri darbības virzieni. Daudzi no piedāvātajiem risinājumiem to sasniegšanai ir konkrēti un specifiski, tāpēc ir būtiski tos izvērtēt un atklāt vislabāko veidu, kā to īstenot savas draudzes kontekstā.
1) Ļaut jaunietim justies pamanītam, lai arī viņš spētu pamanīt gan apkārtējos cilvēkus, gan Dieva balsi un aicinājumu savā dzīvē. Lai jaunietis justos piederīgs draudzei, ir svarīgi viņam radīt pārliecību, ka pārējie draudzes locekļi un prāvests ir pamanījuši viņa klātbūtni, to novērtē un tā viņiem ir svarīga. Vienlaikus tas nozīmē veidot draudzības attiecības, kurā ir pamanīta ne tikai jaunieša klātbūtne, bet arī viņa dzīves situācijas un vajadzības. (ChV 250, 292)
KĀ TO SASNIEGT?
Šis uzdevums ir saistīts ar personisku attiecību veidošanu, tāpēc galvenais ir uzdrīkstēties un veidot sarunu ar jaunieti. Zemāk piedāvāti dažādi piemēri, kas varētu palīdzēt, lai šīs attiecības uzturētu un ļautu jaunietim justies kā daļai no draudzes, nevis tikai tās apmeklētājam.
– Veicināt iespēju veidot draudzības attiecības. Aktīvi piedāvāt jauniešiem iesaistīties mazajās grupās (lūgšanu, dalīšanās grupas), draudzes aktīvisti var personiski aicināt piedalīties un iesaistīties draudzes aktivitātēs, tai skaitā agapē pēc dievkalpojuma. Draudzes prāvests pēc Svētās Mises var atvadīties no katra personiski, atrodoties pie Baznīcas izejas; tā ir iespēja arī piedāvāt personisku sarunu, garīgo pavadību (ChV 151).
– Piedāvāt iespēju saņemt aktuālo informāciju. Ja jaunietis to vēlas, tad pa e-pastu vai, piemēram, WhatsApp grupā var dalīties ar informāciju draudzes aktivitātēm, piemēram, ziņu lapas formā, kā arī apsveikt svētkos, tai skaitā dzimšanas dienā, vārda dienā (personiski, draudzes ziņu lapā/avīzē, sociālajos medijos, dievkalpojumos).
– Būt ieinteresētam jaunieša dzīves notikumos – grūtībās un priekos. Iespēju robežās piedāvāt palīdzību – gan praktisku, gan lūgšanu atbalstu, piemēram, dievkalpojumos vai personiskā lūgšanā, izrādot atkārtotu interesi (sal. Lk 24, 17).
– Piedāvāt piederības zīmes. Kā tādas var kalpot krustiņi, rožukroņi, kā arī t-krekli, aproces, nozīmes ar draudzes simboliku.
– Izmantot sociālo mediju piedāvātās iespējas. Veidot draudzes Facebook lapu, kas ļautu nodot informāciju par aktuālajiem pasākumiem, atspoguļot notikušās aktivitātes un būtu potenciāla kalpošanas pozīcija, kur iesaistīt jauniešus – gan lapu pārvaldot un ievietojot saturu, gan daloties savās liecībās (video vai rakstiskā formātā). Izmantot iespēju ietagot jeb atzīmēt jauniešus draudzes fotogrāfijās, veicinot sajūtu, ka viņi ir pamanīti un svarīgi. (ChV 87)
2) Iesaistīt jaunieti kalpošanā gan praktiskos un sociālos, gan garīgos uzdevumos, ļaujot jauniešiem iepazīt savas spējas un talantus, kas ir būtisks process aicinājuma atklāšanā. Lai jaunietis spētu ieraudzīt savu lomu un nozīmi Baznīcā, ir svarīgi, ka viņam tiek piedāvātas konkrētas iespējas palīdzēt draudzes ikdienā un aktivitātēs. (DF 6)
KĀ TO SASNIEGT?
– Lai veicinātu jauniešu iespējas iesaistīties kalpošanā draudzē, svarīgs posms ir tas, ka tiek izveidota draudzes padome vai pastorālā komanda. (Protams, tāpat svarīgi īstenot to arī diecēzes kontekstā, veidojot pastorālo komandu ar laju, tai skaitā jauniešu, līdzdalību.) Būtu svarīgi iespēju robežās rūpēties, lai komandā būtu arī vismaz viens jaunietis, tādējādi veicinot paaudžu tuvošanos, kas ir viena no sinodalitātes izpausmēm. (ChV 191) Tāpat vienai no atbildības pozīcijām komandā būtu jābūt atbildīgajam par jauniešu darbu draudzē jeb draudzes jauniešu koordinatoram. Iespēju robežās par jauniešu darbu atbildīgajam būtu jābūt cilvēkam ar vismaz nelielu pieredzi Baznīcā (piemēram, dalība draudzē gada garumā); vērtīgu atbalstu formācijā var sniegt Līderu seminārs un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts.
– Draudzes komandā definēt aktivitātes, kas jau tiek īstenotas draudzē, kā arī ikdienas darbus, kuros iespējams iesaistīt draudzes locekļus, tai skaitā jauniešus.
– Kalpošanas pozīcijas darīt publiski redzamas (piemēram, uz ziņojumu dēļa, draudzes mājaslapā, sociālajos tīklos utml.), kā arī uzrunāt jauniešus personiski atbilstoši viņu talantiem, spējām, interesēm.
– Sprediķos, sarunās, lekcijās, pasākumos veidot apziņu, ka iesaistīties draudzē un Baznīcā kopumā ir svarīgi (veicināt attieksmes maiņu, kurā katrs draudzes loceklis apzinās, ka ir daļa no Baznīcas un var ietekmēt tajā notiekošos procesus). (ChV 206)
Nepieciešamie līdzekļi: cilvēkresursi (pastorālā komanda, t. sk. jauniešu koordinators), šo cilvēku formācija, lūgšanu atbalsts, institucionāls atbalsts (uzticēšanās no Baznīcas puses) (ChV 198-200), telpa sanāksmēm.
3) Piedāvāt personisku sarunu, dialogu gan par garīgiem, gan sociāliem jautājumiem. Lai jaunietis spētu tikt galā ar izaicinājumiem savas personiskās un garīgās attīstības ceļā, ir svarīgi, ka kopā ar viņu šo ceļu iet garīgais pavadītājs vai uzticams draugs, ar kuru iespējams veidot personisku sarunu, dalīties. Ņemot vērā prāvestu un priesteru noslodzi, ir būtiski, ka par šādām personām katrā draudzē var kļūt arī laji, saņemot tam piemērotu formāciju.
KĀ TO SASNIEGT?
– Apzināt lajus draudzē un Baznīcā, kas dzīvo aktīvu garīgo dzīvi un vēlas būt garīgie pavadītāji citiem draudzes locekļiem, tai skaitā – jauniešiem. Ja tas nav iespējams draudzes robežās, diecēzes/draudzes jauniešu koordinators palīdz jauniešiem veidot kontaktus ar pavadītājiem ārpus draudzes kontaktu loka. (ChV 242-247; AL 196-198)
– Piedāvāt šiem lajiem garīgo pavadītāju formāciju. (Šobrīd tādu piedāvā jezuīti; iespēju robežās būtu jāveicina arī citu garīgumu pavadīšanas formācijas attīstība. Tāpat sagatavoties garīgai pavadīšanai palīdz Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Līderu seminārs.) (AL 202)
– Piedāvāt jauniešiem iespēju satikties ar garīgajiem pavadītājiem. (Lai iedrošinātu uz pirmo satikšanos, svarīga ne tikai telpa, bet arī īstais brīdis. Tam var kalpot rekolekcijas, lūgšanu vakari, telpa, kur konkrētos laikos pieejama saruna.) (ChV 39, ChV 204)
4) Skaidrot miesas teoloģiju jauniešiem aktuālā un saprotamā veidā. Šo virzienu uzskatām par prioritāru, jo, kā skaidrots vadlīniju sākumdaļā, ar seksualitāti saistītie jautājumi ir jauniešiem īpaši aktuāli, kā arī mūsdienu sabiedrība ir uz hedonistiskām vērtībām orientēta. Katoliskajai Baznīcai ir vērtīgs vēstījums, kura sludināšanas potenciālu ir vērts izmantot efektīvāk. (ChV 81, 144; Jāņa Pāvila II katehēzes no 1979.-1984. gadam)
Šis uzdevums vispirms ir īstenojams DIECĒZES LĪMENĪ, tomēr draudžu izaicinājums ir iesaistīties, veicināt, gatavot vidi, kur iespējams to īstenot.
Miesas teoloģija skaidro, ka ķermenis ir Dieva dāvana un Svētā Gara templis (1kor 6, 19; 1kor 3, 16; 1kor 12, 27) un kāds ir Dieva nodoms, radot cilvēku (Rad 1, Ps 139). Tā kā ar seksualitāti saistītie jautājumi jaunības periodā ir īpaši aktuāli, ir svarīgi, ka Baznīca piedāvā šo tēmu skaidrojumu kristīgās ticības gaismā. (ChV 261)
Kopumā miesas teoloģijas skaidrošanas aktivitātes ietver speciālistu sagatavošanu, lektoru apmeklējumu skolās un lekciju vadīšanu, audio-vizuālu prezentāciju rādīšanu draudzēs, ciklisku nodarbību organizēšanu, diskusiju kluba, konferenču un publisku debašu organizēšanu, kā arī iespēju individuālām sarunām.
Programmai būtu jābūt pielāgojamai dažādām vecuma grupām: 1)10-12 g.v.; 2)13-15 g.v.; 3)16-18 g.v.; 4)19+ g.v; 5) laulātajiem.
KĀ TO SASNIEGT?
1) Atrast programmas vadītāju diecēzes līmenī;
2) uzrunāt ekspertus;
3) izstrādāt programmu, sagatavot materiālus;
4) prezentēt un piedāvāt programmu un materiālus draudzēm un skolām;
5) sagatavot draudžu pārstāvjus;
6) draudzes rīko pasākumus, seminārus, diskusijas un lekcijas skolās.
Nepieciešamie līdzekļi: 1) cilvēkresursi (programmas vadītājs, kas visu pārvalda un organizē, pieaicina ekspertus sadarbībā ar RARZI, piem., Krīzes grūtniecības centrs, “Īsta Mīlestība Gaida”, klīnika “Ģimenes sirds”, “Cikla šovs”, kristīgie psihologi un teologi. Draudzē nepieciešami draudzes locekļi, kuri tiek apmācīti un izpilda programmu draudzēs un skolās); 2) satura programma; 3) audio-vizuālie materiāli (YouTube, filmas, plakāti); 4) atbilstoša literatūra; 5) ar nepieciešamo tehniku aprīkotas telpas; 6) priesteru apmācība/formācija.
Noslēguma vārdi
Ar vadlīniju piedāvājumu mūsu, jauniešu darba pārstāvju, kopdarbs nav noslēdzies. Mēs apņemamies turpināt strādāt pie jauniešu darba attīstīšanas, iesaistot draudzes un kopienas stratēģiskā jauniešu darba plāna pilnveidošanā un realizēšanā, tiecoties uz to, lai draudzēm būtu pieejami vajadzīgie resursi un atbalsts šo vadlīniju izpildei.
Mūsu darbs šajā sfērā ir brīvprātīgs, tomēr mēs apzināmies, ka, lai veiksmīgi īstenotu Christus Vivit idejas un pārvērstu tās par reālām iniciatīvām, būtu svarīga vismaz viena jauniešu darba koordinatora pozīcija jeb štata vieta diecēzes līmenī, lai varētu attīstīt draudžu jauniešu koordinatoru tīklu un piedāvātu draudzēm nepieciešamo atbalstu. Tāpat būtiska ir sadarbība un laju iesaiste dažādu lēmumu pieņemšanā, ko veicinātu gan draudžu, gan diecēzes līmeņa pastorālo komandu (vai padomju) izveide, kurā tiktu pārstāvēta arī jauniešu sfēra.
Tomēr vairāk par visu vēlamies iedrošināt Baznīcu un aicināt nenobīties no priekšā esošā darba! Jaunieši nav pēkšņa un nebijusi parādība sabiedrībā. Pāvests pamudinājumā Christus Vivit atgādina, ka arī uz Mariju brīdī, kad viņa saka JĀ! sava aicinājuma piepildīšanā (kas izmainīja visas pasaules vēsturi!), raugāmies kā uz pusaudzi,
jaunieti. (Lk 1,38; ChV 43-48) Arī Jēzus aktīvā darbība notika vecumā, ko mūsdienās joprojām mēs uzskatītu kā daļu no jaunības perioda. (ChV 31) Jaunieši Baznīcā nav patērētāji, bet personas, ko Dievs aicina līdzdarboties Baznīcas svētdarīšanā un atjaunošanā.
Uz sadarbību!
Izmantotie saīsinājumi Baznīcas dokumentu nosaukumos:
AL – Amoris Laetitia
ChV – Christus vivit!
DF – 2018. gada Bīskapu sinodes gala dokuments
