Piektdienas, 25. decembra, pusdienlaikā visas pasaules uzmanība bija pievērsta Vatikānam, no kurienes pāvests lasīja tradicionālo Ziemassvētku vēstījumu un deva apustulisko svētību “Urbi et Orbi”. Ņemot vērā to, ka kari un pandēmija sēj ciešanas pasaulē, Francisks aicināja visus pievērst lielāku uzmanību saviem līdzcilvēkiem.
“Ziemassvētkos mēs svinam Kristus gaismu, kas atspīd pasaulē un atspīd visiem: ne tikai dažiem”, sacīja Francisks. “Šodien, šajā pandēmijas izraisītajā tumsas un nedrošību brīdī, parādās dažas cerības gaismas, kā, piemēram, vakcīnu atklāšana. Taču, lai šīs gaismas varētu apgaismot visu pasauli un nest tai cerību, tām ir jābūt pieejamām visiem”, viņš uzsvēra.
Seko uzrunas pilnais teksts (tulkoja pr. Pēteris Skudra):
“Dārgie brāļi un māsas!
Priecīgus Ziemassvētkus!
Es vēlos katram nest to vēsti, ko Baznīca pasludina šajos svētkos ar pravieša Isaja vārdiem: “Mums bērns ir dzimis, mums dēls ir dots.” (Is 9: 6)
Bērns ir dzimis. Dzimšana vienmēr ir cerības avots, tā ir dzīvība, kas uzplaukst, nākotnes apsolījums. Un šis Bērns, Jēzus, “ir dzimis mums”: mums bez kādām robežām, privilēģijām vai izslēgšanas. Bērns ir dzimis no Jaunavas Marijas Betlēmē visiem: Viņš ir “Dēls”, kuru Dievs ir devis visai cilvēku saimei.
Pateicoties šim bērnam, mēs visi varam runāt ar Dievu un saukt Viņu par “Tēvu”, “Tēti”. Jēzus ir Viendzimušais; neviens cits kā tikai Viņš pazīst Tēvu. Tieši šī iemesla dēļ Viņš ienāca pasaulē: lai atklātu mums Tēva seju. Pateicoties šim Bērnam, mēs viens otru varam saukt par brāļiem un māsām, jo tie mēs patiešām esam. Mēs nākam no dažādiem kontinentiem, mēs runājam atšķirīgās valodās un piederam dažādām kultūrām, katram no mums ir sava identitāte un savas atšķirības, tomēr mēs visi esam brāļi un māsas.
Šajā vēstures brīdī, ko iezīmē ekoloģiskā krīze un smaga ekonomiska un sociāla nevienlīdzība, ko koronavīrusa pandēmija vēl vairāk pasliktināja, mums vēl jo svarīgāk ir apzināties, ka esam brāļi un māsas. Dievs ir padarījis šo brālīgo vienotību iespējamu, dodot mums savu Dēlu Jēzu. Brālībai, kuru viņš mums piedāvā, nav nekas kopīgs ar jaukiem vārdiem, abstraktiem ideāliem vai neskaidru sentimentu… Nē. Tā ir brālība, kas ir balstīta neviltotā mīlestībā, pateicoties kurai ir iespējams satikt otru, kas ir citādāks nekā es, būt līdzjūtīgam viņa ciešanās, tuvoties viņam un rūpēties par viņu, pat ja viņš nepieder manai ģimenei, manai etniskajai grupai vai manai reliģijai. Viņš atšķiras no manis, bet ir Dieva bērns, ir mans brālis un mana māsa. Tas pats attiecas arī uz attiecībām starp cilvēkiem un tautām: visi brāļi.
Ziemassvētkos mēs svinam Kristus gaismu, kas atspīd pasaulē un atspīd visiem: ne tikai dažiem. Šodien, šajā pandēmijas izraisītajā tumsas un nedrošību brīdī, parādās dažas cerības gaismas, kā, piemēram, vakcīnu atklāšana. Taču, lai šīs gaismas varētu apgaismot visu pasauli un nest tai cerību, tām ir jābūt pieejamām visiem. Mēs nedrīkstam pieļaut, lai noslēgtās nacionālisma ideoloģijas liktu mums šķēršļus dzīvot kā īstai cilvēku saimei, kāda esam. Mēs nedrīkstam arī pieļaut, lai radikālā individuālisma vīruss gūtu pār mums uzvaru un padarītu mūs vienaldzīgus pret citu brāļu un māsu ciešanām. Es nevaru nostāties citu priekšā, tirgus likumus un izgudrojumus nostādot augstāk par mīlestības likumiem un cilvēku veselību. Es lūdzu visus – valstu, uzņēmumu, starptautisko organismu vadītājus veicināt nevis konkurenci, bet sadarbību, un meklēt risinājumus visiem, vakcīnas visiem, īpaši, trauslākajiem un trūcīgākajiem cilvēkiem visos planētas apgabalos. Pirmajā vietā vistrauslākās un vistrūcīgākās personas.
Lai Betlēmes Bērns mums palīdz būt atvērtiem, dāsniem un izpalīdzīgiem, īpaši pret visiem tiem, kuri ir neaizsargāti, slimi, kuri ir bez darba vai pieredz grūtības, kuras radījuši pandēmijas izraisītie ekonomiskie efekti, kā arī sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē šajos mēnešos, kad esam bijuši ieslēgti mājās.
Izaicinājuma, kam nav robežu, priekšā, mēs nedrīkstam celt mūrus. Mēs visi esam vienā laivā. Katrs cilvēks ir mans brālis un mana māsa. Ikvienā es redzu Dieva sejas atspulgu, un tajos, kuri cieš, es redzu Kungu, kurš lūdz manu palīdzību. Es redzu Viņu slimajos, nabadzīgajos, bezdarbniekos, atstumtajos, migrantos un bēgļos. Visi brāļi un māsas.
Šajā dienā, kad Dieva Vārds kļūst bērns, pievērsīsim savu skatu daudziem bērniem visa pasaulē, īpaši Sīrijā, Irākā, Jemenā, kuri joprojām maksā kara augsto cenu. Lai viņu sejas sapurina visu labas gribas cilvēku sirdsapziņas, lai tādējādi tiktu risināti konfliktu cēloņi un drosmīgi darīts viss iespējamais ar mērķi veidot miera nākotni.
Lai šis ir labvēlīgs laiks pārtraukt spriedzi viscaur Tuvajos Austrumos un Vidusjūras austrumos.
Lai jaundzimušais Jēzus dziedē mīļoto Sīrijas cilvēku brūces, kuri jau desmit gadus ir kara un tā seku izpostīta, kur tagad situāciju padara vēl smagāku pandēmija. Lai Viņš mierina Irākas ļaudis un visus tos, kuri ir iesaistīti samierināšanās darbā, sevišķi Jazīdus, kurus pēdējie kara gadi ir jo īpaši smagi skāruši. Lai Viņš nes mieru Lībijai un dara iespējamu jaunu sarunu posmu, lai izbeigtu jebkāda veida vardarbību valstī.
Lai Betlēmes Bērns dāvā brālības dāvanu zemei, kas pieredzēja Viņa dzimšanu. Lai izraēlieši un palestīnieši atjauno savstarpēju uzticību un meklē taisnīgu un ilgtspējīgu mieru caur tiešu dialogu, ar kuru var izbeigt vardarbību un pārvarēt savstarpēju aizvainojumu, lai tādējādi liecinātu pasaulei par brālības skaistumu.
Lai zvaigzne, kas spoži izgaismoja Ziemassvētku nakti, vada un ir iedrošinājums Libānas ļaudīm, lai pašreizējo grūtību brīdī viņi ar starptautiskās kopienas atbalstu nezaudētu cerību. Lai Miera Karalis palīdz valsts vadītājiem nolikt malā šaurās intereses un nopietni, godīgi un caurspīdīgi censties tā strādāt, lai Libānā varētu notikt reformas un lai tā varētu turpināt īstenot savu brīvības un mierīgas savstarpējas sadzīvošanas aicinājumu.
Lai Visaugstā Dēls atbalsta starptautiskās kopienas un iesaistīto valstu pūliņus turpināt pamieru Kalnu Karabahā, kā arī Ukrainas austrumu reģionos, un nostiprināt dialogu kā vienīgo ceļu uz mieru un izlīgumu.
Lai Dievišķais Bērns remdē Burkina Faso, Mali, Nigērijas ļaužu ciešanas, smagās humanitārās krīzes dēļ, ko izraisījis ekstrēmisms un bruņotie konflikti, kā arī pandēmija un citas dabas katastrofas. Lai Viņš palīdz izbeigt vardarbību Etiopijā, kur neskaitāmi cilvēki ir bijuši spiesti bēgt karadarbības dēļ; mierina Kabo Delgado reģiona iedzīvotājus Mozambikas ziemeļdaļā, kas ir starptautiskā terorisma vardarbības upuri; un iedrošina Dienvidsudānas, Nigērijas, un Kamerūnas vadītājus turpināt brālības un dialoga ceļu, ko tie ir sākuši iet.
Lai Mūžīgais Tēva Vārds ir cerības avots Amerikas kontinentam, ko ir īpaši skāris koronavīruss, kas pastiprināja jau tā daudzās, bieži vien korupcijas un narkotiku tirgošanas seku vēl vairāk padziļinātās ciešanas. Lai Viņš palīdz pārvarēt neseno sociālo spriedzi Čīlē un pielikt punktu Venecuēlas tautas ciešanām.
Lai Debesu Karalis sargā visas tautas, ko ir skārušas dabas katastrofas Dievidaustrumāzijā, īpaši Filipīnās un Vjetnamā, kur neskaitāmas vētras ir izraisījušas plūdus. Tie atstāja graujošas sekas uz ģimenēm, kas tur dzīvo. Daudzi zaudēja dzīvību, tika izpostīta vide un nodarīts kaitējums vietējai ekonomikai.
Kad es domāju par Āziju, es nevaru aizmirst Rohindžas ļaudis: lai Jēzus, kurš piedzima starp nabagiem, nes viņiem cerību viņu ciešanās.
Dārgie Brāļi un māsas,
“Mums bērns ir dzimis” (Is 9: 6). Viņš atnāca mūs glābt! Viņš mums saka, ka sāpēm un ciešanām nepieder gala vārds. Būt vienaldzīgam pret vardarbību un netaisnību nozīmētu noraidīt Ziemassvētku cerību un prieku.
Šajā svētku dienā es īpaši domāju par visiem tiem, kuri neļauj sevi pārņemt postam, bet gan strādā pie tā lai nestu cerību, mierinājumu un palīdzību tiem, kuri cieš un kuri ir vientuļi.
Jēzus piedzima silītē, bet bija Jaunavas Marijas un svētā Jāzepa mīlestības apņemts. Piedzimstot miesā, Dieva Dēls svētdarīja ģimenes mīlestību. Šajā brīdī es domāju par ģimenēm – par tām, kas šodien nevar būt kopā, kā arī par tām, kuras ir spiestas palikt mājās. Lai Ziemassvētki visiem kļūst par izdevību no jauna apzināties, ka ģimene ir dzīvības un ticības šūpulis; vieta, kur tiekam pieņemti un mīlēti; dialoga, piedošanas, brālīgās solidaritātes un dalīšanās priekā vieta, miera avots visai cilvēcei.
Priecīgus visiem Ziemassvētkus!”
Jānis Evertovskis, Vatikāns
