Šonedēļ ceļu pie lasītājiem sācis žurnāla “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” februāra numurs, kas šoreiz veltīts piedošanai. Redaktora slejā izdevuma redaktore Ingrīda Lisenkova norāda, ka izdevuma tēmas rodoties ļoti dažādi. Un šī tēma radās, ar vienu no žurnāla autorēm pārrunājot kristiešu vienotības jautājumu.
Risinot numura tēmas dažādās iezīmes, žurnālā vispirms ir no angļu valodas tulkoti Roberta Degrandis SSJ uzrunas par to, kā piedošana dziedina, fragmenti, Evijas Puķes-Jansones raksts “Savtīgais piedošanas ceļš”, kā arī divas intervijas, kurās runātāji dalās arī savā personīgajā piedošanas pieredzē.
Citās rubrikās februāra Vēstnesī ir vēl vairāki raksti. Šoreiz žurnālā ir materiāls par Viļakas katoļu baznīcu, kura janvārī atzīmēja 130 gadu jubileju. Rubrikā “Stūrakmens” mariāņu tēvs Dmitrijs Artjomovs risina ne tik vieglo jautājumu par to, kā diskutējam un kā būtu jādiskutē Baznīcā. Dace Stirāne ir paviesojusies Rudzātu draudzē un raksta par to rubrikā “Mana draudze”, bet Egils Purviņš rubrikā “Rakstura formācija” šoreiz pievēršas jautājumam – kā tikt galā ar sevi. Bērnu stūrītī šoreiz par izdzīšanu no Paradīzes dārza, bet Pēteris Bakovskis, pārskatot aizvadītā gada grāmatu klāstu, iesaka, viņaprāt, divas, kuras silti iesaka izlasīt un saglabāt nākamajām paaudzēm.
Jānorāda, ka redaktora slejā I. Lisenova citastarp arī pastāsta, ka 23. janvārī Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā notika pateicības Svētā Mise par „Vēstnesi”, tā autoriem, līdzstrādniekiem un lasītājiem. “Bīskaps Andris Kravalis sprediķī stāstīja par svēto Francisku no Sales, kas ir preses žurnālistu aizbildnis. Man īpaši iespiedās prātā viena doma – svētais esot daudz sprediķojis, bet, ja uzrunātie cilvēki nav gribējuši klausīties, viņš tomēr iemetis sagatavoto sprediķi viņu dārzā. Drukātais teksts šādā ziņā ir brīnišķīgs, jo dod iespēju Vārdam kļūt pieejamam arī citā laikā, noskaņojumā, varbūt arī no citu acīm slēptā veidā. Mēs nezinām, kā Dievs caur to darbosies, bet esam devuši iespēju. Atsauksmes, kuras saņemam no saviem lasītājiem, liecina, ka Dievs izmanto arī „Vēstneša” drukāto tekstu,” raksta izdevuma redaktore.
KABIA
