Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds 2021. gada janvārī ir piešķīris 2020./2021. studiju gada stipendijas par izciliem sasniegumiem studijās un aktīvu kalpošanu Latvijas Katoļu Baznīcā. Ādolfa Grosberga fonda stipendijas ir piešķirtas Ilūkstes katoļu draudzes jaunietei Sandai Paukštei un Līksnas draudzes jaunietei Sintijai Gipterei. Savukārt bīskapa Jāzepa Rancāna fonda stipendijas ir saņēmuši: Brigita Andersone no Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes un jezuītu tēvs Jānis Meļņikovs.
Turpinājumā ieskats katra no 2020./20121. studiju gada stipendiātu dzīvesstāstiem.
Sanda Paukšte raksta: “Esmu dzimusi un uzaugusi jaukā mazpilsētā – Ilūkstē. Šeit stalti slejas Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda baznīca, kurā man ir iespēja līdzdarboties ikdienas darbos, svētdienu un svētku dievkalpojumos dziedāt draudzes korī, kā arī piedalīties draudzes locekļu priecīgākajos notikumos – kristībās un laulībās – kuplinot tos ar flautas skaņām.
Kopš 2015. gada, kad sāku mācības Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā, par otrajām mājām saucu Rīgu un Svētās Marijas Magdalēnas draudzi. Šobrīd studēju Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas Mākslas apakšprogrammas Kultūras un mākslu studijas 2. kursā. Paralēli labprāt turpinu muzicēt un priecājos par ikkatru iespēju kopā ar domubiedriem satikties kādā muzikālā lūgšanu vakarā. Ik mēnesi Ilūkstes draudzē rīkojam Taize lūgšanu vakarus. Man ir patiess prieks, ka, darot to, kas man tik tiešām patīk un aizrauj – spēlējot flautu un muzicējot kopīgi ar ģimeni vai draugiem –, varu ne tikai veikt savu kalpojumu, bet arī iepriecināt cilvēkus sev apkārt.”
Sintija Giptere raksta: “Jau kopš bērnu dienām mana draudze ir Līksnas Vissvētākās Jēzus sirds katoļu Romas draudze. Šobrīd draudzē esmu gan draudzes kora vadītāja, gan ērģelniece, gan viena no dažādu pasākumu un aktivitāšu organizētājām.
Līdz pat vidusskolas mācību beigām nezināju, par ko nākotnē vēlos kļūt, tomēr, vasarā, kad pienāca laiks iestāties kādā no augstskolām, dokumentus iesniedzu un vēlāk arī tiku uzņemta Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātē, programmā “pirmsskolas un sākumskolas skolotājs”. Veiksmīgi noslēdzoties bakalaura studijām 2019. gadā turpināju studijas Daugavpils Universitātes maģistrantūras programmā “sabiedrības un iestāžu vadītājs”.”
Brigita Andersone sevi raksturo šādi: “Studēju Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes 2. kursā somu un igauņu valodu. Esmu no Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes un uzaugu ar ticības piemēru gan ģimenē, gan draudzē. Apzinātāk meklēt Dievu un atbildes uz ar ticību saistītiem jautājumiem sāku pusaudža gados, kad ļoti palīdzēja svētceļojumi uz Aglonu un citi kristīgie pasākumi. Vēlāk vērtīgs laiks pavadīts arī Līderu seminārā. Šajā laikā biju daudz saņēmusi, un gribējās dot tālāk citiem, kalpojot.
Pēdējos gadus saistu sevi ar Jauniešu pastorālo māju, kur organizējam vasaras nometnes bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kā arī katru mēnesi tiekamies pasākumā “Satiec īpašu bērnu”. Tā ir prieka pilna kopā būšana un praktisks veids, kā piedzīvot savu ticību arī ārpus Baznīcas. Jau trīs gadus iesaistos Radio Marija Latvija raidījuma “Kedās” veidošanā, kur runājam par jauniešiem svarīgām tēmām. Īpašs prieks ir jau 2. sezonu draudzē vadīt jauniešu lūgšanu grupu. Šobrīd turpinām reizi nedēļā tikties attālināti, un, lai gan tas neaizstāj klātienes tikšanos, šis noteikti nav sliktāks veids, kā kopīgi labāk iepazīt Dievu, ticību, Baznīcas mācību un atbalstīt vienam otru.”
Jānis Meļņikovs SJ norāda: “Esmu dzimis 1981. gadā Saldū daudzbērnu ģimenē. 90. gadu vidū kopā ar vecākiem pārcēlāmies uz Jūrmalu, kur pabeidzu skolas gaitas. Domājot par nākotnes karjeras iespējām, tika domāts par dažādām nozarēm, starp kurām medicīna bija svarīgākā. Bet brīdī, kad vajadzēja pieņemt lēmumu, bez lielas vilcināšanās izšķīros par priesterību un iestājos Rīgas Garīgajā seminārā, kuru 2007. gadā pabeidzu, tiekot ordinēts par priesteri Liepājas diecēzē.
Liepāja man bija jauna un maz zināma pilsēta, bet, trīs gadus kalpojot tur, tā kļuva viena no mīļākām pilsētām, uz kuru vienmēr ar prieku braucu. Pēc tam devos pie jezuītiem, lai savā aicinājumā ietu dziļāk. Iestāšanās pie jezuītiem sākotnēji mani aizveda uz Lielbritāniju, kur pavadīju divus gadus noviciātā, bet pēc tam uz ASV, Čikāgu, kur studēju un ieguvu maģistra grādu garīgumā/garīgajā vadībā. Noslēdzoties studijām, ar prieku atgriezos Latvijā, Rīgā, kur jezuīti bija iegādājušies māju, kurā šobrīd arī dzīvoju. Latvijā kopienā esam trīs jezuīti: latvietis, polis un lietuvietis. Mūsu pamatuzdevums, ko arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicināja veikt Latvijā – strādāt garīguma un garīgās vadības laukā. Pēc atgriešanās Latvijā ieguvu maģistra grādu kultūras un sociālajā antropoloģijā Latvijas Universitātē. Šobrīd strādāju pie doktora darba filozofijā par tēmu, kas saistās ar liberālisma un kristīgās reliģijas diskursu mūsdienu pasaulē, kuru ceru ar Grosberga fonda atbalstu pabeigt un aizstāvēt.”
Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds Latvijā darbojas, pateicoties trimdas latviešu katoļu atbalstam un ziedojumiem. Fonda valde ir gandarīta un lepna par savu stipendiātu darbu un kalpošanu.
Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds
