Mariāņu Kongregācijas 350 gadu jubilejas svinību ietvaros, neskatoties uz pandēmijas ierobežojumiem, notika izmaiņas Dieva Kalpa priestera Jāņa Mendrika beatifikācijas procesā, kas ļauj cerēt uz drīzu viņa pasludināšanu par svētīgo kopā ar vēl četriem mariāņu tēviem – Fabiānu Abrantoviču, Andreju Cikoto (abi no Baltkrievijas) Eugēniju Kuļešu (no Polijas) un Vladislavu Mažonasu (no Lietuvas) -, kas atdeva savu dzīvību par Kristu un Baznīcu, aizstāvot ticību represīvo režīmu laikā.
Pēc nepieciešamo formalitāšu kārtošanas un pēc Apustuliskā Krēsla piekrišanas mariāņu mocekļu beatifikācijas process tika pārcelts no Sanktpēterburgas uz Varšavu un turpmāk notiks kardināla Kazimira Niča uzraudzībā Varšavā. Šajā kopīgajā beatifikācijas procesā tiks pārbaudīti visi pieejamie vēstures avoti, lai apstiprinātu, ka šie pieci mariāņu priesteri ir atdevuši dzīvību par ticību un, ja Svēto lietu kongregācija un pāvests apstiprinās viņu moceklību, varēsim priecāties par jauniem mariāņu svētīgajiem.
Komunistiskā režīma katoļu mocekļu beatifikācijas process bija sācies 2003. gada 31. maijā Sanktpēterburgā. Starp 16 kandidātiem uz beatifikāciju bija arī trīs mariāņu kongregācijas priesteri – F. Abrantovičs, A. Cikoto un J. Mendriks. Diemžēl šis process notika ļoti lēni, jo daudzu pētnieku un teologu grupu darbības bija grūti saskaņot. Tāpēc Mariāņu kongregācijas vadība pieņēma lēmumu pilnīgi pārņemt mariāņu priesteru beatifikācijas procesu un turpināt to atsevišķi no Sanktpēterburgas, vienlaicīgi pievienojot vēl divus kandidātus.
Latvijas mariāņiem un vietējai Baznīcai šis process ir ļoti nozīmīgs, jo J. Mendriks MIC līdzās bīskapam Boļeslāvam Sloskānam un priesterim Vladislavam Litauniekam var kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas svētīgajiem.
Lai iepazīstinātu ticīgos ar J. Mendrika dzīvi un garīgumu, 2020. gada janvārī tika prezentēta viņa dienasgrāmata, kuru joprojām var saņemt par ziedojumu priesteru mariāņu vadīto baznīcu grāmatu galdos vai arī sazinoties ar mariāņiem, izmantojot interneta lapas mariani.lv kontaktu formu un vienojoties par grāmatas nosūtīšanu.
Lūgšana par mariāņu mocekļu beatifikāciju (privātai lietošanai)
Visvarenais un žēlsirdīgais Dievs, Tu savam kalpam Jānim Mendrikam un viņa biedriem esi devis moceklības žēlastību un esi aicinājis viņus būt par Tava Dēla nāves un augšāmcelšanas lieciniekiem. Lūdzam, ļauj, lai viņi tiktu iecelti svētīgo kārtā un mēs caur viņu aizbildniecību būtu spējīgi veltīt savu dzīvi kalpošanai Baznīcā pasaules pestīšanas dēļ. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
Tēva Jāņa Mendrika īsa biogrāfija
J. Mendriks dzimis 1907. gada 21. janvārī Kalupes draudzē Antona un Annas ģimenē. 1926. gadā iestājās Mariāņu kongregācijā un tēva Benedikta Skrindas vadībā izgāja noviciātu Viļānos. Pēc svētsolījumu došanas 1927. gadā turpināja mācības Aglonas ģimnāzijā, bet no 1933. līdz 1938. gadam studēja Rīgas Garīgajā seminārā. Tika iesvētīts par priesteri Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē 1938. gada 3. aprīlī un nozīmēts darbam Viļānu draudzē. Viļānos viņu joprojām atceras kā labu un dedzīgu dvēseļu ganu. Stāsta, ka pie viņa konfesionāla vienmēr bijušas garas rindas.
Ar savu dedzību tēvs Jānis nebija paticis ne vācu, ne padomju varai. 1942. gadā viņš atteicās apbedīt kādu partizāņu nošauto vācu policijas ierēdni, jo tas dzīvoja bez Laulības sakramenta un dzīvojis netikumiski. Viņam piesprieda nāves sodu un viņš bija spiests slēpties.
Pēc kara tēvs Mendriks varēja strādāt draudzēs. 1948. gadā viņam tika uzticēta Jaunbornes un Elernes draudze. 1950. gadā Jaunbornē viņš tika arestēts un viņam piesprieda 10 gadu sodu „par pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanu un pretpadomju aģitāciju”. Tēvs Mendriks tika deportēts uz Vorkutu, kur strādāja ogļu raktuvēs. Tur viņš celebrēja Svētās Mises, dalīja Svēto Komūniju, uzklausīja grēksūdzes.
1953. gada martā pienāca ziņa par Staļina nāvi. Ieslodzītie cerēja uz atbrīvošanu. 25. jūlijā viņi sāka streiku un atteicās iziet darbā. Taču 1. augustā karavīri aplenca nometni. Ieslodzītie nepiekrita brīvprātīgi pārtraukt streiku, tāpēc pēc komandiera pavēlēs karavīri sāka šaut. Tēvam Jānim bija iespēja paslēpties, bet viņš uzskatīja, ka viņam jādod mirstošajiem grēku piedošana.
Tēvs Jānis nomira viens no pirmajiem, skaitot grēku piedošanas lūgšanu par visiem, kas mira kopā ar viņu. Bojā gājušie tika apbedīti pie Vorkutas šahtas nr. 29. 1991. gadā Latvijas Ģenerālā prokuratūra rehabilitēja J. Mendriku un atzina, ka viņš tika nelikumīgi notiesāts.
Mariani.lv; Foto: F. Abrantovičs un biedri
