Palikt uz žēlsirdības ceļa ar tiem, kas cieš (Pasaules slimnieku diena – 2022. gada 11. februārī)
Dārgie brāļi un māsas,
pirms trīsdesmit gadiem Sv. Jānis Pāvils II iedibināja Pasaules slimnieku dienu, lai Dieva ļaudis, katoļu veselības aprūpes iestādes un pilsoniskā sabiedrība kļūtu jūtīgāka nepieciešamībai pievērst uzmanību slimajiem un tiem, kas viņus aprūpē.
Mēs esam pateicīgi Kungam par ceļu, pa kuru pēdējos gados ir gājušas vietējās Baznīcas visā pasaulē. Ir sperti daudzi soļi, bet vēl tāls ceļš ejams, līdz visi slimie, arī vietās un situācijās, kur ir vislielākā nabadzība un marginalizācija, saņems viņiem nepieciešamo veselības un pastorālo aprūpi, lai pārdzīvotu savu slimību vienībā ar krustā sisto un augšāmcēlušos Kristu. Lai 30. Pasaules slimnieku diena, kuras kulminācijas svinības pandēmijas dēļ tiek rīkotas nevis Arekipā, Peru, bet gan svētā Pētera bazilikā Vatikānā, mums palīdz pieaugt tuvībā un kalpošanā slimajiem un viņu ģimenēm.
1. Žēlsirdīgs kā Tēvs
Šai 30. slimnieku dienai izvēlētā tēma: “Esiet žēlsirdīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir žēlsirdīgs” (Lk 6,36), mudina mūs galvenokārt vērst skatienu uz Dievu, kas ir “bagāts žēlsirdībā” (Ef 2,4), kurš vienmēr raugās uz saviem bērniem ar tēvišķu mīlestību, pat tad, kad tie no Viņa attālinās. Žēlsirdība patiesībā ir Dieva vārds augstākajā pakāpē (par excellence), kas izsaka Viņa dabu nevis kā gadījuma sajūtu, bet gan kā spēku, kas piemīt visam, ko Viņš dara. Tas ir spēks un maigums kopā. Tāpēc ar prieku un pateicību varam teikt, ka Dieva žēlsirdībai ir gan tēva, gan mātes dimensija (sal. Is 49,15), jo Viņš par mums rūpējas ar savu tēva spēku un mātes maigumu, vienmēr vēlēdamies dāvāt mums jaunu dzīvi Svētajā Garā.
2. Jēzus, Tēva žēlastība
Lielākais liecinieks Tēva žēlsirdīgajai mīlestībai pret slimajiem ir Viņa vienpiedzimušais Dēls. Cik reižu evaņģēliji stāsta par Jēzus tikšanos ar cilvēkiem, kas cieš no dažādām slimībām! Viņš “apstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās, sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams visas tautas slimības un kaites” (Mt 4,23). Mēs varam sev jautāt: no kurienes nāk šī īpašā Jēzus uzmanība pret slimajiem, ka tā kļūst arī par galveno darbu apustuļu misijā, kurus Mācītājs ir sūtījis sludināt Evaņģēliju un dziedināt slimos (sal. Lk 9,2)?
Divdesmitā gadsimta domātājs dod mums motivāciju: “Sāpes absolūti ,un no šīs absolūtās izolācijas rodas lūgums pēc otra, sauciens pēc otra cilvēka.” Kad cilvēks slimības dēļ piedzīvo vājumu un ciešanas savā ķermenī, viņa sirds kļūst smagāka, pieaug bailes, vairojas jautājumi, arvien skarbāks kļūst jautājums par visa notiekošā jēgu. Kā gan šajā kontekstā nepieminēt daudzos slimos cilvēkus, kuri pandēmijas laikā piedzīvoja savu pēdējo dzīves posmu vientulībā intensīvās terapijas nodaļā, noteikti izcilu veselības aprūpes darbinieku aprūpē, tomēr šķirti no saviem tuvākajiem un svarīgākajiem cilvēkiem virs zemes? Tāpēc ir tik nozīmīgi, lai līdzās būtu Dieva žēlsirdības liecinieki, kuri, sekojot Jēzus piemēram, Tēva žēlastībai, izlej mierinājuma eļļu un cerības vīnu uz slimo brūcēm.
3. Pieskarieties cietējai Kristus miesai
Jēzus aicinājums būt žēlsirdīgam kā Tēvam iegūst īpašu nozīmi veselības aprūpes darbiniekiem. Es domāju par ārstiem, medmāsām, diagnostikas laboratoriju speciālistiem, cilvēkiem, kas palīdz slimnieku ārstēšanā un aprūpē, kā arī daudziem brīvprātīgajiem, kuri savu dārgo laiku velta cietējiem. Cienījamie veselības aprūpes speciālisti, jūsu kalpošana slimniekiem, kas tiek veikta ar mīlestību un kompetenci, pārsniedz jūsu profesijas robežas, lai kļūtu par misiju. Jūsu rokas, kas skar cietošo Kristus miesu, var būt par zīmi žēlsirdīgā Tēva rokām. Apzinieties savas profesijas cēlumu, kā arī ar to saistīto atbildību.
Slavēsim Kungu par progresu medicīnas zinātnē, īpaši pēdējā laikā: jaunās tehnoloģijas ir izstrādājušas terapijas metodes, kas ir ļoti derīgas slimniekiem; zinātniskie pētījumi turpina sniegt vērtīgu ieguldījumu veco un jauno patoloģiju pārvarēšanā; rehabilitācijas medicīna ir ļoti attīstījusi savas zināšanas un prasmes. Tomēr tas viss nekad nevar aizēnot katra pacienta unikalitāti ar viņa cieņu un viņa vājumu [4]. Slimnieks vienmēr ir svarīgāks par savu slimību, tāpēc jebkurā terapeitiskajā pieejā ir jāieklausās pacienta balsī, vēsturē, bailēs un nedrošībā. Pat tad, kad izārstēt nav iespējams, vienmēr var parūpēties, vienmēr var mierināt, vienmēr var likt pacientam sajust tuvumu, kas liecina par interesi par cilvēku vairāk nekā par viņa slimību. Tāpēc novēlu, lai medicīnas darbinieku sagatavošanas procesi darītu viņus spējīgākus ieklausīties un veidot attiecības.
4. Aprūpes vietas, žēlsirdības nami
Pasaules slimnieku diena ir arī piemērots gadījums, lai pievērstu uzmanību aprūpes vietām. Gadsimtu gaitā žēlastība pret slimajiem ir likusi kristiešu kopienai atvērt neskaitāmus “labo samariešu krogus” (sal. Lk 10, 34–45), kuros tika uzņemti un ārstēti visdažādākie slimnieki, īpaši tie, kuri nabadzības, sociālās atstumtības vai dažu slimību ārstēšanas grūtību dēļ nevarēja rast atbildi uz savām veselības vajadzībām. Bērni, veci cilvēki un visneaizsargātākie šajās situācijās maksā vislielāko cenu. Žēlsirdīgi kā Tēvs, daudzi misionāri, sludinot Evaņģēliju, uzcēla slimnīcas, klīnikas un aprūpes centrus. Tie ir vērtīgi darbi, pateicoties kuriem kristīgā mīlestība pilnveidojās un Kristus mīlestība, par ko liecināja Viņa mācekļi, kļuva ticamāka. Es galvenokārt domāju par cilvēkiem nabadzīgākajās pasaules daļās, kur dažreiz ir jāmēro lieli attālumi, lai atrastu medicīnas iestādes, kas, neskatoties uz ierobežotajiem resursiem, piedāvā to, kas ir pieejams. Mums vēl ir tāls ceļš ejams, un dažās valstīs pareizas ārstēšanas saņemšana joprojām ir greznība. To apliecina, piemēram, Covid-19 vakcīnu ierobežotā pieejamība nabadzīgākajās valstīs, bet vēl jo vairāk nespēja ārstēt slimības, kurām nepieciešami daudz vienkāršāki medikamenti.
Šajā kontekstā es vēlos vēlreiz apliecināt katoļu veselības aprūpes iestāžu nozīmi: tās ir vērtīgs dārgums, kas jāsargā un jāatbalsta; pateicoties tām, Baznīcas veikums izceļas ar tuvumu visnabadzīgākajiem slimajiem un vislielākās aizmirstības situācijās nonākušajiem. Cik daudz reliģiozu ģimeņu dibinātāju spēja saklausīt brāļu un māsu saucienus, kuriem nebija pieejama aprūpe vai kuri tika ārstēti neadekvāti, un darīja visu iespējamo, lai viņiem kalpotu! Arī mūsdienās pat attīstītākajās valstīs katoļu medicīnas centru klātbūtne ir svētība, jo tie vienmēr var piedāvāt ne tikai rūpes par ķermeņi ar visām nepieciešamajām kompetencēm, bet arī mīlestības pilnu labdarību, kas patur slimos un viņu ģimenes uzmanības centrā. Laikā, kad valda noraidīšanas kultūra un dzīve ne vienmēr tiek uzskatīta par pieņemšanas un nodzīvošanas cienīgu, šīs struktūras kā žēlsirdības nami var būt paraugs aizsardzībai un rūpēm par ikvienu, pat vistrauslāko, eksistenci no tās iesākuma līdz dabiskām beigām.
5. Pastorālā žēlsirdība: klātbūtne un tuvums
Šo trīsdesmit gadu laikā arī veselības dienesta pastorālā aprūpe arvien vairāk tika novērtēta kā būtisks kalpojums. Jo vislielākā diskriminācija, ar ko saskaras nabagie, ieskaitot slimos, kuri ir nabagi veselībā, ir garīgās uzmanības trūkums. Mēs nevaram viņiem nepiedāvāt Dieva tuvību, Viņa svētību, Viņa Vārdu, kā arī sakramentu svinēšanu un iespēju nobriešanas un izaugsmes ceļam ticībā. [6]. Šajā sakarā vēlos atgādināt, ka tuvība slimajiem un viņu pastorālā aprūpe nav tikai dažu īpaši sagatavotu priesteru uzdevums; slimnieku apmeklēšana ir Kristus aicinājums visiem Viņa mācekļiem. Cik daudz slimu un vecu cilvēku dzīvo mājās un gaida ciemos! Mierinājuma kalpojums ir katra kristītā uzdevums, kurš atceras Jēzus vārdus: “Es biju slims, un jūs mani apmeklējāt” (Mt 25,36).
Dārgie brāļi un māsas, Marijai, Slimnieku veselībai, es uzticu visus slimos un viņu ģimenes. Vienoti ar Kristu, kurš uzņemas pasaules sāpes, lai viņi atrod jēgu, mierinājumu un paļāvību. Es lūdzu par visiem veselības aprūpes darbiniekiem, lai viņi, būdami žēlsirdībā bagāti, ar atbilstošu aprūpi spētu dāvāt pacientiem savu brālīgo tuvību.
No sirds visus svētīju ar savu Apustulisko svētību.
Romā, pie sv. Jāņa Laterānā, 2021. gada 10. decembrī, Loreto Dievmātes svētkos.
Francisks
