Īsi pirms Kunga Žēlsirdības svētdienas, ko atzīmēsim 24. aprīlī, izdevniecība “KALA Raksti” izdevusi poļu klostermāsas svētās Marijas Faustīnes Kovaļskas “Dienasgrāmatu” latviešu valodā. Izdevumā ir apkopotas visas sešas māsas Faustīnes sarakstītās dienasgrāmatas burtnīcas, kā arī burtnīca ar nosaukumu “Mana gatavošanās Svētajai Komūnijai”.
Izdevniecības pārstāve Aija Balode norāda, ka grāmata ir rezultāts ilgam un apjomīgam darbam, jo grāmatā ir 521 lapaspuse. Viņa arī paskaidroja, ka līdz šim latviešu valodā figurēja dienasgrāmatas tulkojums no krievu valodas, bet Marijas, Dieva žēlsirdības Mātes, kongregācija, kurai piederēja māsa Faustīne, māsas kategoriski norādīja, ka izdot latviešu valodā drīkst tikai tādu materiālu, kas ir tulkots no oriģinālvalodas – no poļu valodas. Šo apjomīgo materiālu tulkoja mariāņu tēvs Ševels.
Grāmatas redaktore ir Astra Feldmane, māksliniece – Laura Feldberga, vāka foto autors – Artūrs Banga, bet Sandra Virza uzrunāja Polijas grāmatu fondu, lūdzot atbalstu grāmatas izdošanā. Grāmatai latviešu valodā ievadvārdus ir sagatavojis Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs un māsa M. Elizabete Šiepaka no Marijas, Dieva žēlsirdības Mātes, kongregācijas.
Ievadvārdos arhibīskaps raksta: “Tikai pēc svētās māsas Faustīnes nāves, pateicoties atstātajai Dienasgrāmatai, tika atklāts, cik lielas garīgās dzīves bagātības Dievs ar viņas starpniecību ir dāvājis cilvēcei. No savas dzīves trīsdesmit trim gadiem trīspadsmit viņa nodzīvoja klosterī, veicot vienkāršos un pazemīgos virējas, dārznieces un vārtu māsas pienākumus. Tomēr aiz vienkāršās ārienes un dzīvesveida slēpās dimants, kuru šī klostermāsa, atveroties Dieva darbībai savā dzīvē, pārvērta par zaigojošu briljantu.
Protams, pats galvenais svētās Faustīnes devums ir saistīts ar Dieva žēlsirdības vēstījumu un personīgo liecību par to. Lasot viņas Dienasgrāmatu, var redzēt, kā Dieva Gars strādā tāda cilvēka dvēselē, kurš meklē Dieva gribu un ir atvērts Svētā Gara darbībai. Būdama iekšēji vienota ar Dievu, māsa Faustīne kļūst par Dieva liecinieci un Viņa vēsts nesēju pasaulei.”
Savukārt māsa Elizabete uzsver: “Kungs Dievs māsu Faustīni izraudzījās par savas žēlsirdības misionāri, lai pasaule uzzinātu brīnišķo vēsti. Vecajā Derībā, Viņš teica, es ar pērkona dārdiem sūtīju savai tautai praviešus. Šodien ar savu žēlsirdību pie visas cilvēces es sūtu tevi. Cilvēci, kas cieš, es nevēlos sodīt, bet gan dziedināt, tuvinot savai žēlsirdīgajai Sirdij. (Dienasgrāmata, 1588)”
Māsa Faustīne (1905–1938) kā Dieva žēlsirdības misionāre ir labi pazīstama visā pasaulē. Teologi viņu uzskata par vienu no Baznīcas nozīmīgākajām mistiķēm. Kaut gan viņa skolā mācījās tikai nepilnus trīs gadus, tomēr savos vēstījumos runā par to, ka žēlsirdība ir svarīgākais Dieva aspekts, līdzīgi kā sv. Akvīnas Toms un sv. Augustīns to apliecina savos teoloģiskajos darbos. Māsai Faustīnei parādījās Kristus. Pāvests Jānis Pāvils II apstiprināja māsas Faustīnes atklāsmju autentiskumu 1993. gadā, kad viņu beatificēja. Viņš labi pārzināja māsas Faustīnes dzīvi, jo bija veicis arhibīskapa pienākumus Krakovas diecēzē, kurā atrodas šīs svētās klosteris, viņš bija arī māsas Faustīnes beatifikācijas lietas postulators. Ar svēto Faustīni ir saistīta Dieva žēlsirdības kulta izplatīšana; šā kulta būtiskākie atribūti ir lūgšana Dieva Žēlsirdības kronītis un žēlsirdīgā Jēzus svētgleznas godināšana, bet to pavada neskaitāmu cilvēku pateicības pilnas liecības par uzklausītām lūgšanām un saņemtām žēlastībām.
Grāmatu varēs iegādāties draudžu grāmatu galdos, kā arī pasūtīt izdevniecības interneta VEIKALĀ.
KABIA
