Palmu svētdienā, 10. aprīlī, pl. 10 ar palmu un pūpolzariem rokās, ar ģitārām, dziedot dziesmas pie Rīgas Svētās Terēzes baznīcas Svētā Alberta draudzes locekļi iesāka Palmu – Pūpolsvētdienas procesiju. Kaut nelielu laika sprīdi uz ielām varēja redzēt, ka mūsdienu sabiedrībā ir sastopami arī kristieši.
Šogad Rīgas Sv.Alberta baznīcā svinības bija īpašas. Jau pāris nedēļas iepriekš brāļi no Neokatehumenālā ceļa pirmās kopienas pirmdienās un ceturtdienās svinīgo vesperu laikā sniedza liecības par to, ko Dievs ir darījis viņu dzīvēs, un svinīgi apliecināja ticību. “REDDITIO SYMBOLI” – tā saucās posms, kuram šie brāļi devās cauri, jo būtībā viss Neokatehumenālais ceļš nav viena no daudzajām Baznīcas kustībām vai kāda lūgšanu grupa, bet pirmo kristietības gadsimtu kateheumenāta institūcijas atjaunošana un attēlojums. Agrīnajos gadsimtos, lai cilvēks varētu saņemt Kristības sakramentu, viņam bija jāiziet katehumenāts – neaizvietojams sagatavošanās ceļš, kas ilga trīs vai četrus gadus. Bez katehumenāta nopietnas formācijas neviens nevarēja tikt kristīts, tātad nevarēja kļūt par kristieti. Tie bija „vienīgie vārti”, lai pilnīgi ieietu Baznīcā. Kā noslēgums šim Redditio posmam bija palmu zaru saņemšana Pūpolsvētdienā Rīgas Svētās Terēzes draudzē un procesija līdz Rīgas Svētā Alberta baznīcai, lai piedalītos Svētajā Misē un iedrošinātu citus draudzes locekļus sekot Jēzus Kristus piemēram, kā arī nebaidīties par savu ticību runāt publiski.
Pacilātā gaisotnē, palmu zariem čaukstot, it kā sajūtot Svētā Gara maigos pieskārienus, Svētā Mise ievadīja Lielo nedēļu, sagatavojot kristietības centrālo notikumu izdzīvošanu visu klātesošo sirdīs. Kā uzliekot zīmogu uz ticības solījuma, kopienas brāļi draudzes priekšā vēlreiz visi kopā dziedāja “Credo” – apustuļu ticības apliecinājumu, kas skaļi atbalsojās baznīcas griestu velvēs, lai šo ticības spēku nevarētu tik ātri pazaudēt.
Lai atbalstītu kopienas brāļus, Svētajā Misē klātesoši bija starptautiskā misiju semināra “REDEMPTORIS MATER” rektors un semināristi, “Ad Gentes” misiju ģimenes no Zolitūdes un Juglas, kā arī Neokatehumenālā ceļa kopienu priesteri. Ai, cik sen Svētā Alberta baznīca nav bijusi tik pilna, kā šajā saulainajā dienā. Cerēsim, ka Dieva Vārds un ticības piemērs turpinās veidot labvēlīgu augsni ticīgo sirdīs, lai arvien vairāk cilvēku meklētu garīgās patiesības un liktu Dievu pirmajā vietā, ejot dzīves ceļu un izdarot nepieciešamās izvēles tajā.
Foto: Romualds Beļavskis, teksts: Romualds Beļavskis un Neokatehumenālā Ceļa priesteri
