Šodien, 15. augustā, Aglonā noslēdzas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības, kas ik gadu svētvietā pulcē simtiem svētceļnieku un ticīgo. Svētkus noslēdza svinīgs dievkalpojums bazilikas sakrālajā laukumā, kura laikā klātesošos uzrunāja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Petars Antuns Rajičs.
Turpinājumā seko nuncija uzrunas pilnais teksts:
Dārgie brāļi un māsas,
Esam sanākuši šeit, Aglonā, apņemti ar brīnišķīgo, Dieva radīto dabu un pie apbrīnojami skaistās bazilikas, lai svinētu vislielākos Jaunavas Marijas svētkus, tas ir, viņas ar miesu un dvēseli debesīs uzņemšanu. Šodien esam šeit kā liela ticīgo saime ap Kunga altāri, lai slavētu Dievu un Viņam pateiktos par lielajiem darbiem, ko Viņš ir veicis Dievmātes dzīvē.
No visas sirds sveicu Viņa Eminenci Jāni Kardinālu Pujatu un visus bīskapus un priesterus, kas šodien koncelebrē, īpaši vietējo bīskapu Viņa Ekselenci Jāni Buli, un pateicos par ielūgumu vadīt šo Svēto Misi. Sveicinu arī mūkus un mūķenes, konsekrētās personas un lajus, ģimenes un jauniešus. Sirsnīgi sveicinu arī personas, kas pārstāv citas konfesijas, pareizticīgo un luterāņu kopienu pārstāvjus un arī citu reliģisko pārliecību ticīgos. Ar cieņu un sirsnīgu sveicienu vēršos pie valsts un pašvaldību pārstāvjiem, kuri šodien ir vēlējušies būt kopā ar mums, sākot ar prezidenta kungu Egilu Levitu un ministriem, Saeimas deputātiem, pašvaldību vadītājiem un visiem šeit klātesošajiem, kuri veic kādu sabiedrisku kalpojumu, lai veicinātu visas sabiedrības kopīgo labumu.
Pēc diviem pandēmijas gadiem un, visdažādākajos veidos saskārušies ar tās radītajām sekām, esam atkal šeit pie Dievmātes Marijas bazilikas lūgšanā, lai pateiktos Kungam, mūsu Dievam, par lielo dzīvības dāvanu un pestīšanu, kas mums ir dāvāta Jēzū Kristū, Dieva Dēlā, kas ir piedzimis no Jaunavas Marijas. Mums ir neskaitāmi iemesli, lai pateiktos un godinātu Dievu, un to darām, upurējot šo Svēto Misi kā mūsu slavas dziesmu Dievam Tēvam par Viņa mīlestību un žēlsirdību.
Neraugoties uz prieku, ko izjūtam, esot šeit kā viena liela ticīgo saime, nevaram aizmirst karu, kas vērsts pret Ukrainu un tās tautu, kas gandrīz sešus mēnešus cieš drausmīgu agresiju, kura līdz šim ir prasījusi tik daudzu mūsu brāļu un māsu dzīvību. Šodien lūgsim Kungu mūsu Dievu, lai ar debesīs uzņemtās Dievmātes Marijas spēcīgo aizbildniecību Viņš dāvā taisnību un mieru Ukrainā un atgriešanos un glābšanu agresoram.
Atcerēsimies, ka šī gada 25. martā Svētais Tēvs pāvests Francisks kopā ar visiem pasaules bīskapiem upurēja Ukrainu un Krieviju Marijas Bezvainīgajai Sirdij. Tanī dienā pāvests šādi paskaidroja sava žesta nozīmi: “Tas ir bērnu pilnīgas uzticēšanās žests, kuri, saskaroties ar šī nežēlīgā un neprātīgā kara nemieru, kas apdraud visu pasauli, steidzas pie savas Mātes. Kā mazi bērni, kas ir nobijušies, nāk pie mammas, lai raudātu, lai meklētu aizsardzību. Steigsimies pie Mātes, uzticot viņas Sirdij bailes un sāpes, uzticēdami mūs pašus viņai. Tas ir salikt tanī tīrajā, neaptraipītajā, Sirdī, kur tik skaidri saskatāms Dieva attēls, lielos brālības un miera dārgumus, visu, kas mums pieder un kas mēs esam, lai viņa, Māte, kuru Kungs mums ir devis, būtu tā, kura mūs aizsargās un glabās.” (pāvests Francisks, Homīlija, 2022. gada 25. marts).
Vissvētā Jaunava Marija ir patiesi unikāla sieviete, un mēs vēlamies, kādu daļu, kaut vai kādu nenozīmīgu un mazu daļu no mūsu dzīves atpazīt viņas dzīvē. Pirmajā šīs dienas lasījumā Marija ir parādīta kā Baznīcas attēls, kā atpestītās cilvēces un mūsu pašu piemērs. Tas apliecina mūsu kopīgo aicinājumu būt Kristus dzīvajiem locekļiem Viņa Baznīcā un dzīvības dāvātājiem. Mūsu aicinājums ir kļūt par gaismas bērniem, kas nāk no Dieva, no augšas. Būt personām, kas dāvā un liek rasties jaunai dzīvei, un būt dzīvības aizstāvjiem. Būt drosmes pilniem ticīgajiem visā dzīves ceļā, lai nodotu jaunajai paaudzei ticību, kuru mēs paši saņēmām no mūsu senčiem, lai aizstāvētu patiesības, godīguma un taisnīguma vērtību, nesot sabiedrībā savu sirdi un siltumu jau sākot no ģimenes mājām. Mūsu cīņa tātad ir pret spēkiem, kuri vēlas iznīcināt dzīvību, izplatīt neticību un bezcerību, kuri vēlas aprīt gaismu un visu to, kas ir labs un derīgs cilvēkam. Un sākums šai pret cilvēku vērstajai vardarbībai un amorālumam notiek tad, kad pazūd ticība Dievam, kad Dievs tiek uzskatīts tikai par vienu no iespējām, nevis vienīgo, patieso un īsto realitāti.
Marija ar miesu un dvēseli pirms mums ir sasniegusi debesis. Viņa tagad aizbildina par mums pie sava Dēla, Pasaules Pestītāja Jēzus. Viņš uz krusta par mums ir uzvarējis sātanu, ļaunuma spēkus un nāvi, un mūs iedrošina un pavada mūsu dzīvē arī tad, kad esam pārbaudījumos un neziņā, jo mūsu cīņa ir arī Viņa cīņa. Arī mūsu laikā un mūsos Viņš uzvar pasauli un tumsas spēkus. Mums apsola, ka dzīvosim ar viņu vienmēr. Tas ir liels apsolījums. Un pestīšanas vēsturē nekad vēl nav noticis tā, ka Dievs nebūtu izpildījis savus solījumus. Šodien Viņa solījums ir piepildījies! Tādēļ mums nav jābaidās no dzīves vai no grūtībām, kuras varētu nākt, jo Kungs ir ar mums un vienmēr mūs stiprina, mūs vada, mūs iedrošina un mūs atbalsta. Tātad mums nav jālūdz ērta dzīve, bet gan dvēseles spēks, lai mēs varētu iziet cauri visiem dzīves izaicinājumiem; mums nav jālūdz, lai mēs izdzīvojam, bet gan lai mēs dzīvotu Dieva, Baznīcas un tautas godam. Kad kā Marija mēs atvērsimies Kristum mazās un lielās dzīves situācijās, Viņš mūs sagatavos patiesai dzīvei. Tad sajutīsim brīnišķīgo Dieva mīlestību un kopā ar Dievmāti slavēsim Dievu par Viņa lielajiem darbiem.
Tā ir mūsu lielā cerība un prieks, jo mums ir varens Dievs debesīs, kurš mūs mīl ar mūžīgu mīlestību. Kungs mūs iedrošina caur savu lielo Māti, lai arī mēs kļūtu lielas personas, spēcīga paaudze, vīrieši un sievietes ar varenu garu šinī bēdu ielejā, dodoties uz mūžību, kur nebūs vairs ne asaru, ne ciešanu, ne šaubu, ne baiļu, bet kur Dievs būs viss visos (Kol 3, 11). Un lai Marija, Debesīs uzņemtā, kuru šeit godinām kā Aglonas Dievmāti, turpina mūs aizsargāt un glabāt ar savu mātišķo aizbildniecību līdz kamēr miers un taisnība atgriezīsies Ukrainā un pasaulē, lai visi mēs būtu stipri ticībā, noturīgi cerībā un dedzīgi brāļu mīlestībā. Lai tā notiek! Āmen!
KABIA; Foto: Aleksandrs Lisenkovs, Rihards Rasnacis
