Šodien aprit 40 gadi kopš diakons Gunārs Kontantinovs sāka kalpošanu Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. Svinot šo kalpošanas jubileju, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītī viens no materiāliem veltīts diakona kalpošanai.
Pavasarī svinējām katedrāles diakona Gunāra Konstantinova dzīves apaļo jubileju un Katedrāles Vēstnesītī intervijā ar diakonu un rakstos par jubileju atskatījāmies uz viņa dzīves gājuma notikumiem. Savukārt 4. oktobrī aprit 40 gadi, kopš diakons uzticīgi kalpo Sv. Jēkaba katedrālē – sākumā kā katehēts un dežurants, kopš 1993. gada ordinēts diakons. Kalpošana ir svētību gadi ne tikai diakonam, katedrāles draudzei, bet arī citiem cilvēkiem, kuri šo gadu laikā sastapušies un kādu savas dzīves ceļa posmu, ļoti izšķirošos brīžos kopā ar diakonu ir nogājuši.
Diakona kalpošanu raksturo viņa kā harismāta darbība Svētā gara vadībā. Galvenās atziņas, ko esmu guvusi, pateicoties Dieva žēlastībai, ka nejauši iepazinos ar diakonu, ir šādas: Pateicība Dievam! Pilnīgi par visu pateicība Dievam. Arī par lietām, kas mums šķiet netaisnas un nepanesamas. Otrā atziņa: Ļauties Dieva vadībai jeb Cilvēks domā, Dievs dara, ko diakons parasti izsaka krieviski un kas tiešajā tulkojumā ir – Cilvēks izdara savus pieņēmumus (par lietām, notikumiem utt.), bet Dievs to visu sakārto. Trešā atziņa: Lēnam bez steigas, lai nepienāk pāragras beigas! Uz visu mūžu man paliks prātā diakona ieteikums lūgties konkrētā nodomā, disciplinējot sevi, un tas, kā viņš to ieteica: Ja tiks pasludināts pasaules gals un visiem vajadzēs sapulcēties Doma laukumā, tad pirms iziešanas uz Doma laukumu – šo lūgšanu! Tie ir netradicionāli pateikti, un varbūt tāpēc – tik neaizmirstami vārdi. Kā valodniecei, man, protams, ir interesanti, ka diakons par visiem runā minētajiem svešvārdiem, piemēram, morāle, organizēt, printeris utt., jautā: Un – kā tas būtu latviski? Arī mīlestība pret latvisku latviešu valodu ir viena no viņa personības iezīmēm. Protams, vislielākais paldies arī par to, ka manam dēlam ir iespēja, kalpojot svētdienās katedrālē, mācīties no diakona attieksmi pret Dievu un kalpošanu un tas, ko nozīmē vācu Ordnung – kārtība attieksmē pret saviem pienākumiem.
Pirms neilga laika dažiem, kuri savus dzīves nevieglo posmu gājuši kopā ar diakonu, arī lūgšanu kopienas, ko viņš izveidoja pirms 30 gadiem, pārstāvjiem jautāju savus iespaidus par saskarsmi ar diakonu. Atbildes bija vērtīgas, tāpēc dažas no tām citēšu: Diakons ienāca manā dzīvē, kad kā jaunatgriezts kristietis piedzīvoju robežas, kuram pāri vairs netiku. Viņš pats mani ieraudzīja, pienāca klāt un iedrošināja uzticēties par manām grūtībām, ar kurām tobrīd saskāros. Tā bija patiesa interese un nesavtīga vēlme palīdzēt tikt ārā no neskaidrības un apjukuma. Dzirkstošs humors, reizēm pat skarbums, bet ne lai nodarītu pāri, bet gan, lai uzrunātu, sapurinātu cīnīties un nepadoties. Svēta Gara iedvesmots un vadīts Kunga kalpsViņam ir gatavība vienmēr un jebkurā laika sniegt garīgo padomu.
Diakons Gunārs ar sirdi un dvēseli iestājas lūgšanā par cilvēkiem. Viņš prot pateikt īstos vārdus, uzrunāt. Citreiz es meklēju, pašai nezinot, ko meklēju, un viņa teiktais ir īsti tas, kas man konkrētajā brīdī ir bijis vajadzīgs. Dažreiz viņa sacītais šķiet ass, bet tas tādēļ, ka viņam nav vienalga, un tas pat tai brīdī ir tieši nepieciešams. Diakons Gunārs ar savu ticības pārliecību spēj paķert. Viņš ir bijis konkrēta ārsta padomdevējs un atbalsts smagās dzīves situācijās, pats spējot apvienot slimošanu ar kalpošanu katedrālē. Svētais Gars ir viņu vadījis un diakonam pienākas pateicība par ļaušanos Dievam sevi vadīt, lai tad varētu vadīt un mācīt arī citus.
Šī mācīšana pastāv ne tikai padomu un norādījumu došanā, bet jo īpaši svētdienas skolas ilggadīgajās nodarbībās, pēdējos gados katehētiskajās tikšanās reizēs. Vienmēr rodas daudz jautājumu, kas prasa skaidru, pareizu un tūlītēju atbildi. Diakons uzmanīgi izturas pret jebkuru jautājumu, palīdz noskaidrot nesaprotamo, virza uz pareiza ceļa. Viņš to dara vispirms kā liecinieks par Jēzu Kristu, kas ir klātesošs savā Baznīcā, apzinoties, ka cilvēciskums un personiskais paraugs – pats iedarbīgākais audzināšanas instruments. Diakons spēj sakausēt katehēzes mācību, dzīves liecību un kristīgo pieredzi vienā mērķtiecīgā veselumā, akcentējot galveno, norādot virzienu turpmākajām iespējām.
Jau 40 gadus diakona Gunāra ikdiena saistīta ar katedrāli, viņa kalpošana bijusi par paraugu daudziem. Arī šobrīd viņš ir enerģijas pilns, jaunu radošu nodomu spārnots. Jubileja dod iespēju paust cieņu diakonam, novēlēt stipru Garu, veselību un dzīvesprieku. Viņa dzirkstošais humors stiprina un izceļ no čīkstēšanas, sevis žēlošanas un žēlošanās. Viņš spēj pateikt vārdus, kas liek aizdomāties. Tāpat Dievs viņā ir ielicis pravietojuma dāvanu – diakona sacītais ir piepildījies. Sirsnīgs paldies par viņa uzticīgo kalpojumu Baznīcai un cilvēkiem!
Vineta Poriņa, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles Vēstnesītis, Nr. 17 (410) 2022. gada 25. Septembris; Foto: Toms Norde
