No 20. līdz 24. oktobrim Ruldokas abatijā Nīderlandē notika Eiropas augstāko konsekrēto priekšnieku konferenču savienības (UCESM) Ģenerālās asamblejas tikšanās, kas bija turpinājums 2022. gada aprīļa sanāksmei, kuras laikā par izpildkomitejas prezidentu tika ievēlēts tēvs Jānis Meļņikovs SJ. Ģenerālajā asamblejā piedalījās 22 nacionālās konferences no 20 Eiropas valstīm. Sanāksmes laikā notika Eiropas konsekrēto izpildvaras pārskata konference, kā arī tika runāts par reliģiskajai dzīvei svarīgiem jautājumiem. Asambleju ar Svēto Misi atklāja J. Meļņikovs, aicinot godīgi paraudzīties uz sevi un atbildēt uz jautājumu par reliģiskās dzīves nākotni Eiropā, kas bija šīs tikšanās galvenā tēma.
Vai reliģiskajai dzīvei pietiek iztēles, lai redzētu šo jauno, atjaunoto un dziedināto dzīvi? Vai reliģiskajai dzīvei ir iztēle, lai diskutētu par cilvēkiem un mums pašiem svarīgiem jautājumiem? Vai mēs varam sapņot lielus sapņus, nevis tikai pārvaldīt sarūkošo reliģisko dzīvi Eiropā, kas ir tik veca, ar lielām institūcijām, pārņemta ar skandāliem un sliktu pārvaldību, par ko ir jārūpējas? Tā būs tēma, kas mūs nodarbinās ari daudzus nākamos gadus, jo uz to nevar atbildēt konferencē vai asamblejā, bet tā ir jāizdzīvo, formulējot nākotni. Daži neatliekami jautājumi, par kuriem jādomā, skatoties nākotnē, ir novecošana, aicinājumu trūkums, skandāli, kas saistīti ar sekuālo vardabību, nespēja runāt par sev un cilvēkiem svarīgiem jautājumiem. Nākamā asambleja, ļoti iespējams, turpinās risināt ierosināto tēmu, bet centīsies koncentrēties konkrētāk uz noteiktiem jautājumiem.
Asamblejas pārdomu rezultātu var apkopot ar trim atslēgas vārdiem, kas atklājās dažādās Katarīnas Alas, Annas Marijas Bosas un profesora Tomaša Halika runās, kā arī mazajās grupu diskusijās. Šie vārdi ir: identitāte, novērtēšana (appreciation) un savstarpīgums. Tika secināts, ka būtiskas ir zināšanas par savu identitāti. Kādas ir manas vērtības, principi, pārliecība, par ko es iestājos un par ko esmu gatavs cīnīties? Tas varētu šķist tik vienkāršs uzdevums – apzināties identitāti, ja ir tik daudz to, kas pasaka, kas tu esi: Bībele, Baznīcas doktrīna un autoritāte. Bija skaidrs, ka asamblejā tas nav tik vienkārši, un mums ir nepieciešams to izpētīt mainīgo situāciju un izaicinājumu kontekstā. Skaidrs, ka tad, kad tev ir skaidrība par identitāti, tev ir vieglāk iet uz savu mērķi, un, pat sastopoties ar šķēršļiem, tu vari tiem stāties pretī. Vai mēs zinām, kādas ir mūsu vērtības un pārliecība? Vai ļaujam sevi ietekmēt mūsu vērtībām un principiem, vai šīs vērtības ietekmē mūsu attiecības, lēmumus, rīcības un institūcijas?
Novērtēšana bija vārds, kas tika dots atklātības, atvērtības, pieņemšanas un dalīšanās sajūtai, apzinoties, ka nav iespējams iet uz priekšu vienatnē. Un bija skaidrs, ka uzklausīšana ir pirmais solis novērtēšanā, iespējams, nozīmīgākais spēks, kas mums un ikvienam var būt. Mums nekas tik ļoti nepatīk kā tikt novērtētiem. Tomēr novērtēšana sākas ar tuvākajiem, kopienas locekļiem, cilvēkiem, ar kuriem strādājam, kuriem kalpojam un kuriem dzīvojam līdzās.
Savstarpība ir saistīta ar pateicību, tomēr tai pat laikā tā nav pateicība, jo tā uzsver nepieciešamību veidot attiecības un veidot saiknes, kļūstot par sadarbības partneriem un partneriem problēmu risinājumu meklējumos. Šāda attieksme noraida ierasto dalījumu starp viņiem un mums, manu un tavu viedokli, manu un tavu partiju utt. Tā var izraisīt revolūciju, ja mēs būsim saprotošāki, pateicīgāki un abpusēji.
Nākamajā dienā pēc konferences sākās izvērtēšanas un nākamo soļu plānošanas darbs, pēc kura izpildkomiteja ierosinās konkrētas aktivitātes un jautājumus, kas jau pēc tam tiks risināti nacionālajās konferencēs kā atbilde uz asamblejas aicinājumu, gatavojoties nākamajai asamblejai 2024. gadā. Arī Latvijas konsekrēto mazā kopiena ir aicināta aktīvi iesaistīties šajā procesā.
Jānis Meļņikovs SJ
