Ko man nozīmē Ziemassvētki un Kristus dzimšana? Kā piedzīvoju šo Dieva “vizīti”? Atbildēt sev uz šiem jautājumiem savā pirmsvētku numurā aicina Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis.
Kristus dzimšana atgādina maiguma un labestības brīžus, kurus vēlamies neaizmirst. Tie vērš uzmanību uz cilvēka pamatvērtībām: ģimeni, dzīvību, nevainību, mieru un nesavtību.
Ziemassvētki ir ģimenes svētki, kad ģimene, sanākusi ap Betlēmes stallīti un eglīti – šiem tradicionālajiem Ziemassvētku simboliem – apzinās, ka tā aicināta būt par dzīvības un mīlestības svētnīcu. Ziemassvētki ir bērnu svētki, jo atklāj pilnīgo nozīmi katrai cilvēka dzimšanai un prieks, kas pavada Mesijas dzimšanu, šādi redzams kā pamats un piepildījums priekam par katru bērnu, kas dzimis pasaulē. Kunga dzimšana liek apzināties nevainības vērtību. Pieaugušiem jāmācās no bērniem, kā tuvoties jaundzimušam Pestītājam ar apbrīnu un sirds tīrību.
Ziemassvētki ir miera svētki, jo īsts miers nācis mums no debesīm. Eņģeļi dzied Betlēmē: „Gods Dievam augstumos un miers virs zemes laba prāta cilvēkiem!” (Lk 2: 14). Šajā laikā, kad priecājamies, nevaram nedomāt par tiem, kuriem nav miera kara konfliktu un vardarbības dēļ. Ziemassvētki ir arī dāvanu svētki: var iedomāties prieku bērnos un pieaugušos, kuri, saņēmuši svētku dāvanas, jūtas mīlēti un vēlas paši sevi dāvāt, kā Bērns, kuru mums rāda silītē Jaunava Marija.
Šīs domas tikai daļēji izskaidro Ziemassvētku gaisotni. Ticīgajiem prieka īstais pamats šajos svētkos pastāv tajā, ka mūžīgais Vārds, pilnīgais Tēva attēls, kļuva „miesa”, trausls zīdainis, kas līdzīgs vājam, mirstīgam cilvēkam. Jēzū Dievs pats tuvojās mums un paliek ar mums. Viņš ir nesalīdzināma dāvana, kas ikdienas dzīvē jāpieņem ar pazemību.
Dieva Dēla dzimšanā no Marijas jaunavīgā klēpja kristieši atzīst Visaugstākā Dieva bezgalīgo pazemināšanos pie cilvēka. Šis notikums kopā ar Kristus nāvi un augšāmcelšanos ir vēstures kalngals. Dievs nāca solidarizēties ar cilvēku. „Viņš, lai gan bija Dieva veidā…, kļuva paklausīgs līdz nāvei” (Flp 2: 6 – 8).
Pirmajos gadsimtos Baznīca dedzīgi aizstāvēja šo noslēpumu no dažādām herēzijām, kuras, laiku pa laikam, noliedzot Jēzus īsto cilvēcību, viņa īsto Dieva Dēla personību, dievišķību, Personas vienotību, centās iztukšot to no ārkārtējā, pārsteidzošā satura, izkropļoti Baznīcas mierinošo, ārkārtējo vēsti. Katoliskās Baznīcas Katehisms atgādina, ka Dieva Dēla iemiesošanās – šis unikālais un neatkārtojamais notikums nozīmē, ka Jēzus Kristus ir patiess Dievs un patiess cilvēks (KBK, n. 464).
Ko Jēzus Kristus dzimšana nozīmē mums? Kādu „labo vēsti” tā nes mums? Uz kādiem mērķiem mudina? Sv. Lūkass, Ziemassvētku evaņģēlists, Zaharija vārdos stāda priekšā Iemiesošanos kā Dieva apmeklējumu: „Svētīgs ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo viņš ir apmeklējis un atpestījis savu tautu” (Lk 1: 68). Kādas ir sekas „Dieva vizītei” pie cilvēka? Svētie Raksti liecina, ka, Kungam iesaistoties, viņš nes pestīšanu un prieku, atbrīvo no likstām, dod cerību, uzlabo stāvokli pie katra, ko apmeklē, paver jaunu perspektīvu dzīvē.
Ziemassvētki ir izcilākā veidā noticis Dieva apmeklējums: šajā notikumā viņš nāk ļoti tuvu cilvēkam caur savu vienīgo Dēlu, kas savā zīdaiņa sejā norāda maigumu uz nabagiem un grēciniekiem. Iemiesotajā Vārdā cilvēkiem tiek piedāvāta Dieva pieņemto bērnu žēlastība. Lūkass norāda, kā Jēzus dzimšana izmaina vēsturi un cilvēku dzīvi, īpaši tiem, kas saņem viņu ar atvērtu sirdi: Elizabete, Jānis Kristītājs, ganiņi, Simeons, Anna un pirmām kārtām Marija ir liecinieki par brīnumiem, kurus Dievs dara ar savu atnākšanu.
Marija ir paraugs, kā pieņemt Dievu, kad viņš nāk mūs satikt, kā pieņemt to, kas paveras tiem, kas viņu pieņēmuši, ir aicināti no savas puses kļūt par viņa apmeklēšanas instrumentiem, viņa pestīšanas vēstnešiem. Prieks piepilda Elizabeti par Iemiesošanās noslēpumu (sal. Lk 1: 44). Prieks pilda ganu sirdis, kad tie, redzējuši Bērnu Jēzu kopā ar Māti – atgriežas, „slavējot Dievu” (Lk 2: 20), jo zina, ka tos apmeklējis Kungs.
Šī Noslēpuma gaismā vēlam katram šajos Ziemassvētkos, tāpat kā Marijai, uzņemt Jēzu, kas nāk „mūs apmeklēt no augšienes” (Lk 1: 78), ar atvērtu sirdi kļūt par instrumentiem Dieva prieka pilnajam apmeklējumam pie tiem, kurus satiekam ikdienas ceļā.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis, Nr. 22 (415) 2022. gada 18. decembris
