Šodien svinam Dievmātes Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Tāpēc pārdomām raksts par Dieva Māti, kas ir publicēts jaunākajā Rīgas Svetā Jēkaba katedrāles Vēstnesīša numurā.
Marija ir paraugs pilnībā, jo pati visizcilākā veidā atpestīta, pateicoties sava Dēla nopelniem, viņa ir Tēva mīļotā meita un Svētā Gara svētnīca. Šīs viscēlākās žēlastību dāvanas dēļ viņa daudzkārt pārsniedz visas radības debesīs un virs zemes. Pijs IX izteicās, ka Marija izrāda „tādu nevainības un svētuma pilnību, ka neviens nevar iedomāties to lielāku kādam citam, izņemot Dievu” (Ineffabilis Deus, 1854. gada 8. decembrī).
Marija ir neizsmeļams paraugs pilnībā; lai cik daudz mēs censtos viņu atdarināt, viņai vienmēr būs kaut kas, ko mums mācīt. Viņas svētums un šķīstība atšķiras no pārējās cilvēces, kas nes sevī grēka sekas, no kurām tai jāatbrīvojas atgriešanās un gandares ceļā. Atšķirībā no visiem mums, grēciniekiem, Marijai nebija jāgandara vai jāveic īpaša askētiska prakse, jo pilnīgi nevainīgai viņai nebija, ko nožēlot. Viņas ciešanas tāpat, kā Dēla ciešanas, izpirka ne viņas pašas grēkus, bet cilvēces, Ādama pēcteču grēkus.
Šādi Marija ir reizē „visizcilākā” un pilnīgi „vienreizēja” Baznīcas locekle (LG, 53), paraugs, kuram jāseko visiem; svētajā Baznīcā Marija pēc Kristus ieņem „visaugstāko vietu un vistuvāko mums” (Pāvils VI, 1963. gada 4. augusta uzruna).
Marija māca mums būt par to „labo augsni”, par kuru Jēzus runā līdzībā par sējēju, tas ir, būt par tiem, kas, saklausījuši vārdu, uztur to godīgā un labā sirdī, un pacietībā nes augļus (Lk 8: 15).
Šāda pieejamība un atvērtība nav salīdzināma ar kūtrību un pasīvumu bez iniciatīvas un atbildības. Tieši pretēji, šāda attieksme (Marijā un mūsos) pieprasa nemitīgus centienus iegūt un augt tikumos. Marijai noteikti nebija jālabo ļaunas noslieces, bet mums tas jādara; šajā ziņā mums jāmācās no pārējiem svētiem. Marija norāda ceļu, kā iet no labā pie labāka, pārvarēt pārbaudījumus un kārdinājumus, gūt progresu pilnībā. Marija māca augt ticībā, cerībā un mīlestībā.
Marija ir paraugs pilnībā ne tikai tāpēc, ka nostāda mūsu prāta priekšā absolūtu un visšķīstu ideālu, bet arī tāpēc, ka pozitīvi vada, māca, dod padomu tajā, kā pakāpeniski īstenot šo ideālu šīs dzīves laikā. Marija „iet mums pa priekšu”, tā sakot, ne tikai ontoloģiskā, bet arī vēsturiskā ziņā. Viņa vada mūs svētceļojumā uz debesu tēviju, norāda ceļu, aizstāv no slazdiem un briesmām, dara uzvarošus pār ļaunu, mierina grūtībās un ciešanās. „Marijas ticības ārkārtējais svētceļojums aizvien ir Baznīcai, indivīdiem un visai cilvēcei par atskaites punktu. Tiešām grūti aptvert un noteikt tā apmēru” (Redemptoris Mater, n. 6).
Marija ir paraugs ganiem Baznīcā – kā vadīt dvēseles; viņa ir paraugs tam, kā pašai Baznīcai – mātei un skolotājai – vadīt dvēseles. Protams, viņa necenšas aizvietot apustuļu pēctečiem atbilstošo harizmu. Marija nav priesteris, bet viņa papildus neaizvietojami dod ieguldījumu kā Māte un sieviete savā raksturīgajā noslēpumā.
Marijas klātbūtne ir īpaši nepieciešama mūsu laikā, kad tumši mākoņi met savu ēnu un cerības gaisma nav tik spoži uztverama. Marija kā Māte aizvien aizbild un iedarbīgi atbalsta katru, kas spēj viņu izprast un pieņemt. Viņa to dara, lai mēs mierīgi un drosmīgi sastaptos ar pašreizējiem pārbaudījumiem, ikdienas krustiem, kristīgās liecības pienākumiem. Marija ir tuvu mums, lai mums palīdzētu veidot pasauli uz solidaritātes, taisnības un miera pamata.
Ar Marijas palīdzību lai sakopojam pārdabiskos ticības un mīlestības spēkus, lai vēršamies pret indēm, kas var samaitāt indivīdu un pašu sabiedrību, attālināt tos no Kristus un, līdz ar to, no pestīšanas. Marija ir kā kompass, spoža zvaigzne, kas nemitīgi vada mūs pie „Taisnības saules”, pie Jēzus. Marija savā maigā pievilcībā ved mūs pie Patiesības un novērš no šīs pasaules kārdinājumiem. Viņa norāda uz augstāku Skaistumu, kurā dvēsele rod īstu mieru, kas ļauj atklāt no jauna šo pasauli tās sākotnējā nevainībā bez grēka tāpat, kā tā izgāja no Radītāja rokām un tika pestīta Kristus asinīm.
Ar paļāvību griežamies pie tevis, Marija – Dieva Māte. Divi tūkstoši gadus atpakaļ Tu dzemdēji pasaules Pestītāju. Šodien tu turpini sadarboties dievišķās dzīves dzemdēšanā un izaugsmē kristīto dvēselēs. Lai mēs ikdienas dzīvē sekojam tavam paraugam, atdarinot tavas spējas izšķirt Dieva gribu katrā apstāklī; pilnīgi pašatdoties mīlestībā; neierobežoti uzticēties un neatslābstoši godināt Dievu; būt stipriem, spējīgiem panest vislielākās grūtības; vienmēr spēt runāt atbalsta un iedvesmas vārdus.
Tev, Baznīcas Māte, uzticam sinodālās pieredzes apkopojumu un tā apgūšanu: palīdzi Baznīcai Latvijā priecīgi sludināt ticību Jēzum Kristum, mūsu Pestītājam, un nesavtīgi kalpot Dieva Tautai. Tev, svētuma Paraugs, uzticam garīdzniekus, konsekrētos vīrus un sievas, lajus: atjauno un uzturi viņos dedzības garu un apņemšanos evaņģelizēt un kalpot. Tev, Žēlsirdības Māte, uzticam nabagus, trūcīgos un cietējus: māci mums būt vienotiem ar tiem garā, lai kalpotu tiem kā brāļiem un māsām. Marija, jaunās radības Māte, lūdzies par mums, saviem bērniem tagad un vienmēr!
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis, Nr. 21 (414) 2022. gada 27. novembris
