Arhibīskaps pēc tikšanās Prāgā: Ja gribam reevaņģelizēt Eiropu, to varam darīt tikai sinodāli

Aizvadītajā nedēļā, no 5. līdz 12. februārim, Čehijas galvaspilsētā Prāgā norisinājās Eiropas Bīskapu konferenču padomes koordinētā Bīskapu sinodes kontinentālā asambleja. Tās pirmajā daļā līdz 9. februārim piedalījās Baznīcas pārstāvji no visas Eiropas, savukārt pēdējās dienās norisinājās Eiropas bīskapu konferenču vadītāju tikšanās.

Pasākumā Prāgā piedalījās Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Prāgā uz tikšanos bija ieradies arī jezuītu priesteris Jānis Meļņikovs, bet vēl daži pārstāvji no Latvijas tikšanās pirmajā daļā piedalījās attālināti. Tikšanās ietvaros tika prezentēti fragmenti no dažādu valstu sinodālā ceļa noslēguma dokumentiem. Prezentējot Latvijas pieredzi, arhibīskaps dalījās ar ekumeniskās sadarbības un sieviešu kalpošanas Baznīcā Latvijā pieredzi.

Turpinājumā neliels ieskats arhibīskapa atziņās, kas gūtas asamblejas laikā.

Šī gada oktobrī Romā norisināsies Bīskapu sinodes ģenerālās asamblejas pirmā sesija. Kāpēc, jūsuprāt, bija nepieciešama arī šāda kontinentāla tikšanās un ko tās laikā ieguvāt?

Šī tikšanās ir svarīga tādēļ, ka bija nepieciešams apkopot kontinenta jeb visas Eiropas valstu Bīskapu konferenču pieredzi. Bija svarīgi noformulēt Baznīcas Eiropā galvenos pieturas punktus. Ir jāuzsver, ka šī nebija Sinodes sagatavošanas tikšanās, tā bija daļa no Sinodes procesa, jo šī Sinode par sinodalitāti jeb visu Baznīcas locekļu kopīgo ceļu ir izstiepta laikā. Tā tika atklāta ar Svēto Misi, kuru pāvests Francisks celebrēja 2021.gada 10.oktobrī Svētā Pētera bazilikā Romā. Vēlāk šādi Sinodes atklāšanas dievkalpojumi notika visu valstu diecēžu katedrālēs. Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē tas notika nedēļu vēlāk – 17. oktobrī. Šobrīd Sinodes darbi turpinās un to kulminācija būs Romā šā gada oktobrī.

Tikšanās Prāgā bija svarīgā arī tādēļ, ka bija iespēja satikt visas Baznīcas kārtas, arī pilnīgi pretēju uzskatu pārstāvjus. Taču tikšanos raksturoja ieklausīšanās atmosfēra – visiem bija iespēja izteikties un tikt uzklausītiem, nebija polemikas gara.

Man personīgi tā bija garīga pieredze, izdzīvoju šo tikšanos kā rekolekcijas. Uzrunāja garīgie dziedājumi. Pēc katrām četrām aptuveni sešas minūtes garām delegāciju prezentācijas uzrunām bija muzikāla pauze audio vai video formātā, ko bija sagatavojušas dažādas Eiropas bīskapu konferenču delegācijas. Tas bija tikpat kā paelpot svaigu gaisu starplaikos starp uzrunām. Tas palīdzēja noskaņoties uz garīgu vilni, nepaliekot tīri racionālajā jeb prāta līmenī.

Ko šī tikšanās ir devusi mūsu Baznīcai Eiropā?

Šādas tikšanās palīdz ieraudzīt Baznīcas realitāti Eiropā. Izrādās, ka kontrasti ir ne tikai starp Austrumiem un Rietumiem, bet arī starp Dienvidiem un Ziemeļiem. Tas ļauj ieraudzīt kopainu, palīdz ieraudzīt arī to, ka Baznīcas iekšienē pastāv spriedze attiecībā uz uzskatu dažādību. Ir svarīgi, ka ikviens dalībnieks varēja paust savus uzskatus. Šobrīd mēs esam garīgas atpazīšanas procesā, šis vēl nav lēmumu pieņemšanas etaps. Mūsu uzdevums bija identificēt problēmu lokus, kuriem pēc sinodes būs jāpievēršas, kurus būs padziļināti jāizpēta. Tikai pēc tam sekos lēmumu pieņemšana.

Ieklausoties dažādajās pieredzēs, kāda, jūsuprāt, ir Baznīcas realitāte Eiropā?

Mans secinājums ir šāds: mēs visi esam vienā laivā. Ejam cauri tam pašam sekularizācijas un dekristianizācijas procesam, bet katrā atsevišķā reģionā šim procesam ir atšķirīgas fāzes. Līdz ar to mēs varam mācīties viens no otra. Viens no Bīskapu konferenču pārstāvjiem teica – pēc gadiem 20 vai 40 gadiem jūs būsiet tur, kur šobrīd esam mēs – pie mums katoļu ir mazāk nekā 1%.

Noslēgumā vēl vēlējos jautāt, ar kādām personīgām pārdomām esat atgriezies no Prāgas?

Manī tikai nostiprinājās pārliecība un es guvu apstiprinājumu tam, ka evaņģelizē visa Baznīca. Ja mēs gribam reevaņģelizēt Eiropu, tad to varam darīt tikai sinodāli, tas ir, kopīgiem spēkiem, iesaistoties visām Baznīcas kārtām. Šajā tikšanās reizē spēcīgi izskanēja apgalvojums, ka šī sinode no notikuma ir kļuvusi par procesu, bet šai sinodalitātes pieejai ir jākļūst par ieradumu, par ikdienas praksi.

Noslēgumā arhibīskaps norādīja, ka pēc pasākuma pirmās daļas tika izstrādāts kopīgs dokuments angļu valodā. Šobrīd tiek uzlabots dokumenta teksts un gatavoti tā tulkojumi citās valodās, lai vēlāk jebkurš interesents ar to varētu iepazīties Eiropas Bīskapu konferenču padomes mājslapā https://www.ccee.eu un Bīskapu sinodes mājas lapā: https://www.vatican.va/roman_curia/synod/index_it.htm vai https://www.synod.va/it.html.
Arī pasākuma otrajā daļā, kurā tikās Eiropas bīskapu konferenču vadītāji, tika sagatavots īss paziņojums, kurā tiek pausts gandarījums par notikušo un tiek apstiprināta tālākā virzība. Ar šo dokumentu var iepazīties ŠEIT

KABIA; Foto: arhibīskaps prezentē Latvijas pieredzi

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti