27.aprīlī Navarras Universitātes Kanonisko tiesību fakultātē doktordarbu par tēmu “Doktrinālā diskusija par Baznīcas piekritību ticības privilēģijas laulību lietās” aizstāvēja priesteris Renārs Birkovs no Rīgas arhidiecēzes. Nozīmīgajā notikumā piedalījās gan pasniedzēji, gan studiju biedri, gan arī draugi no Latvijas.
Doktordarbā tiek skatītas problēmas, kas saistītas ar laulības anulēšanu Baznīcā. R. Birkovs skaidro, ka Baznīca, sākot ar 12.gs., ir „izstrādājusi t.s. Pāvila privilēģiju, kas nosaka, ka gadījumos, kad laulība, kas civili noslēgta starp diviem nekristiešiem, kas Katoļu Baznīcas priekšā tiek uzskatīta par derīgu un nešķiramu, var tikt anulēta, ja viens no laulātajiem pieņem kristību, bet otrs paliek nekristietis un negrib turpināt laulības kopdzīvi ar kristieti, šķiroties no viņa. Šādos gadījumos Baznīca pieļauj, ka pamestais kristietis var noslēgt jaunu laulību ar katoli. Šī privilēģija netiek piemērota ja iepriekšējā laulība ir izjukusi kristieša vainas dēļ vai arī ja otrs laulātais vēlāk ir ticis kristīts.“ Nosaukumu šī privilēģija guvusi, atsaucoties uz Pāvila pirmās vēstules korintiešiem 7. nodaļas tekstu.
Pēc priestera norādītā, 16. gs. parādījās jauni pastorālie izaicinājumi misiju zemēs. Viens no tiem bija poligāmija. Tāpēc pāvesti Pāvils III un Pijs V izdeva dekrētus par to, ka tam, kuram ir daudzas sievas un kurš vēlas pieņemt kristību, ir jāpaliek ar vienu no sievām, biežāk to, kura kopā ar viņu tiek kristīta. Otrs izaicinājums bija saistīts ar vergu pirkšanu no Āfrikas uz Ameriku. Vergi pret pašu gribu tika atšķirti no sievām mītnes zemē. Ja Amerikā viņi nolēma kristīties, pāvests Gregors XIII atļāva slēgt jaunu laulību ar kristietēm, kaut gan nebija zināms, vai sievas viņu izcelsmes zemēs arī nav kristītas, kā arī vai viņas gribētu turpināt laulību, ja laulātais ir pieņēmis kristību.
16. un 17.gs. sākās teologu un kanonistu diskusija. Daļa uzskatīja, ka jaunā prakse ir tā pati Pāvila privilēģija tikai paplašinātā veidā, savukārt, citi – ka tā ir jauna privilēģija. „Radās jauns apzīmējums kanoniskajai praksei, ko sauc par Pētera privilēģiju, jo pāvests ir apustuļa Pētera pēctecis. Visbeidzot, 20. gadsimta 20. gados sākās jauna kanoniskā prakse, ko arī dēvē par Pētera privilēģiju, kas vēlāk tika apstiprināta ar pāvestu dokumentiem, saskaņā ar kuriem pāvests var anulēt nesakramentālu laulību (laulību, kurā vismaz viens no laulātajiem nav kristietis), ja laulības anulēšana atvieglo vai palīdz ticīgajam praktizēt savu ticību un kristietis nav vainojams iepriekšējās laulības kopdzīves izjukšanā.“
Par pētījumu tā autors raksta: „Problēma, ar ko saskāros šajā pētījumā, ir tā, ka iepriekšminētās prakses nav parasts Baznīcas tiesas process, kurā tiek izskatīts, vai konkrētā nekristiešu laulība ir bijusi derīgi noslēgta. Tā ir laulības anulēšana jeb saišu atraisīšana paša fakta spēkā, kad tiek konstatēts, ka visi nosacījumi ir izpildīti un kristietis noslēdz jaunu laulību Pāvila privilēģijas gadījumā un kad pāvests savas no Dieva saņemtās varas pilnvarās anulē laulību Pētera privilēģijas gadījumā.“ Sarežģījums ir tajā, ka, lai arī Baznīca nosaka laulības nešķiramību, atsevišķos gadījumos tā tomēr pieļauj izņēmumus, „kad nekristiešu laulības ticības un dvēseļu pestīšanas labā var tikt anulētas“. R. Birkovs norāda, ka „nav īpaši pārliecinoša argumenta, kas doktrināli pamatotu šo praksi, ko savā laikā arī teica pāvests Jānis Pāvils II, neiekļaujot to pilnībā Kanonisko tiesību kodeksā, bet paredzot tam atsevišķas normas īpašos gadījumos“.
R.Birkovs ir secinājis, ka „ir nepieciešams padziļināt šīs kanoniskās prakses pētīšanu gan kanoniski, gan teoloģiski, lai to varētu labāk pamatot. Mans ieteikums attiecībā uz ticības privilēģijas piemērošanu ir tāds, ka pirms nekā tiek veikts šīs privilēģijas piemērošanas process, Baznīcas tiesā jāpārliecinās par to, vai šī laulība ir bijusi derīgi noslēgta, jo nav nepieciešama anulācija tam, kas nav bijis derīgs. Savukārt ticības privilēģiju piemērot atsevišķos un sarežģītos gadījumos“. Viņš atsaucas arī uz pāvesta Franciska dokumentu Mittis Iudex Dominus Iesus, norādot, ka pāvests „ieviesa daudzus atvieglojumus un jauninājumus laulības neesamības izskatīšanas procesā, kas palīdzētu rast risinājumu arī sarežģītās situācijās. Tāpat izmantot priekšorocības, ko dod dokumentālie jeb vienkāršāki procesi, kas jau pastāvēja līdz šīm izmaiņām, un manuprāt, nav īpaši apgūti un būtu praktizējami arī nekristiešu gadījumos. Šādi risinājumi palīdzētu gan cilvēkiem viņu sarežģītajās situācijās, gan arī stiprinātu skaidru un nepārprotamu Baznīcas mācību par laulības nešķiramību kā to māca Evaņģēlijs“.
Navarrā priesteris R. Birkovs studēja no 2017. līdz 2023. gadam, kur pirmos trīs gadus veltīja licenciatūras studijām, kurām sekoja studijas dokorantūrā. Kopš aizvadītā gada decembra priesteris ir tiesnesis Rīgas Metropolijas tiesā un palīdz pastorālajā kalpošanā priesteriem Rīgas Vissvētās Trīsvienības draudzē.
KABIA: Foto: no pr. R. Birkova perosnīgā arhīva
