Ilga un laimīga laulība prasa daudz darba

Vīram un sievai ir nemitīgi jāstrādā pie savām attiecībām – šī bija galvenā atziņa apvienības “Laulāto Tikšanās” sarunā “Viņi dzīvoja kopā ilgi un laimīgi – kā mūsdienās tas ir iespējams?”, kas notika sarunu festivālā “LAMPA”. Sarunā piedalījās antropoloģe Aivita Putniņa, psiholoģe Daina Žurilo, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kā arī pāris ar 40 gadu laulības pieredzi – Jānis un Kristīne Rešņas. Saruna pulcēja kuplu klausītāju pulku un bija viena no apmeklētākajām festivāla sarunām.

Iesākumā sarunas dalībniekiem tika vaicāts, kādēļ mūsdienās cilvēki nelabprāt laulājas un kādēļ laulības tik bieži un ātri izirst. D. Žurilo atzina, ka mūsdienas raksturo milzum daudz iespēju un nepietiekami daudz robežu. Turklāt mēs esot pieraduši ātri tikt pie kārotā – piemēram, ja salūst vai apnīk telefons, tā vietā nopērkam jaunu. Šis skatījums tiekot attiecināts arī uz laulību. Tomēr laulība nesastāvot tikai no priekiem, bet arī no bēdām – dažādām grūtībām, krīzēm u. tml. Lai tās pārvarētu, esot vajadzīgs pacietīgs darbs. Tam piekrita arī arhibīskaps. Ja vēlies būt laimīgs, esi gatavs sevi dāvāt, strādāt pie attiecībām un visu laiku risināt problēmas. Taču cilvēki bieži vien metot plinti krūmos. Līdz ar to viņi nesaskatot laulībā piepildījumu, lai gan laulība esot priekšnoteikums tam, lai cilvēks būtu laimīgs. Savukārt A. Putniņa atsaucās uz aptauju, kurā vairums sarunas klausītāju par galveno ilgas un laimīgas kopdzīves priekšnoteikumu bija norādījuši īstā cilvēka atrašanu. Problēma esot nevis cilvēkos, bet attiecībās. Attiecības neesot instinktīvas, tādēļ tās esot jāmācās. Tomēr mācīšanās prasot laiku un pūles.

Tālāk sarunas dalībnieki tika aicināti atklāt arī citus ilgas un laimīgas laulības noslēpumus. K. Rešņa dalījās, ka ar laulāto ir daudz strīdējusies un strīdas joprojām. Taču pēc 40 laulībā pavadītiem gadiem viņi vairs nemēģinot viens otru pārtaisīt, bet cenšoties mainīties paši. Turklāt kādreiz pēc strīdiem viņi spējuši nerunāt dienām ilgi, bet tagad uzreiz visu izrunājot. Viņi esot pieraduši visu lāpīt, un tā nu viņi “lāpot” arī savu laulību. Papildinot sievas sacīto, J. Rešņa norādīja, ka mīlestībai ir trīs vārdi – lūdzu, paldies un piedod. Līdz ar to pāri visam esot piedošana. Tāpat labo vārdu nozīmi akcentēja D. Žurilo. Laulībā vajagot teikt piecas labas lietas un tikai pēc tam vienu sliktu. Savukārt Z. Stankevičs uzsvēra, ka caur Laulības sakramentu laulībā ienāk Dievs – laulātie nespējot mīlēt ar cilvēciskiem spēkiem vien. Tāpat būtisks esot dialogs.

Noslēgumā sarunas dalībnieki atbildēja uz klausītāju jautājumiem. Atbildot uz jautājumu, vai ir vērts palikt kopā, ja pārim ir trīs bērni, kopīga saimniecība, taču vairs nav rozā briļļu, D. Žurilo ieteica vērsties pie speciālista, kurš palīdzētu pārim ieraudzīt, vai vēl ir palikuši resursi turpmākai kopdzīvei. Ja vien otrs nav nelietis, esot vērts mēģināt. Savukārt Z. Stankevičs un J. Rešņa mudināja pāri apmeklēt apvienības “Laulāto Tikšanās” rīkotās rekolekcijas.

Uz jautājumu: ja pāris jūt, ka tam vairs nav pa ceļam – varbūt tomēr katram jāiet savs ceļš, D. Žurilo atbildēja ar diviem pretjautājumiem: vai, mainot partnerus, mēs būsim laimīgāki; kas paliks aiz mums – salauztas dzīves? Arhibīskaps vērsa uzmanību uz to, ka laulāto mīlestības avots izsīkst, ja laulātie pārstāj augt. Taču, ja Dieva plānā paredzētā attiecību dinamika tiekot ievērota, tajās arvien parādīšoties kaut kas jauns. Tādējādi avots nekad neizsīkšot, ja no tā turpināšot smelt. Savukārt J. Rešņa atgādināja, ka laulātie dod zvērestu, kurš prasa palikt kopā līdz mūža galam.

Atbildot uz jautājumu, ko praktiski nozīmē strādāt pie attiecībām, D. Žurilo secināja, ka visupirms ir nopietni jāizrunājas. Jāiztēlojas, kādu ģimeni vēlamies redzēt, un jāpadomā, kas notiks tad, ja cerēto nesasniegsim. Vissāpīgākā esot nerunāšana. Arī A. Putniņa piekrita, ka neprasme sarunāties ir graujoša. Vienlaikus viņa piebilda, ka ziemeļu valstīs netiekot pietiekami novērtēta dienvidu valstīs tik ierastā aplidošana – arī tā palīdzot izveidot funkcionālu ģimeni.

Devītais sarunu festivāls LAMPA notika Cēsīs no 9. līdz 10. jūnijam. Tas sastāvēja no 323 pasākumiem un pulcēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Apvienība “Laulāto Tikšanās” šajā sarunu festivālā piedalījās pirmoreiz.

Apvienība “Laulāto Tikšanās”; Foto: Raimonda Bārdiņa (No kreisās: Jānis Rešņa, Kristīne Rešņa, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Daina Žurilo, Aivita Putniņa, sarunas vadītāja Sigita Piruška)

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti