Otrdien, 24. oktobrī, pl. 16.30 Visvalža ielā 4a, Rīgā, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes 402. auditorijā notiks Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēde. Sēdes laikā disertāciju “Tautas dievbijība Romas katoļu draudzēs Latgales pierobežā” zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs Anna Elizabete Griķe.
Darba anotācijā lasām, ka tajā „pētīta katoliskajā tradīcijā sakņotā tautas dievbijība Latgales dienvidaustrumu pierobežas Romas katoļu draudzēs Krāslavas un Ludzas novadā“. Stāstot par pētījuma tapšanu un tēmas izvēli, A.E. Griķe skaidro: „Atskatoties atpakaļ, izvēles var šķist racionālas un pamatotas, taču teiktu, ka tās vairāk bija sajūtās balstītas. 2018. gada rudenī zināju vien divas lietas: lauka darbs tiks veikts Latgales pierobežas pagastos un ētniecības centrā būs noteikta tradīciju kopa. Diezgan ātri izkristalizējās, ka pierobežas pagastos aktīvākas ir tieši katoļu draudzes.“ Viņa papildina, ka darbā sniegts ieskats „apkaimes katolizācijā, vietējo draudžu vēsturēs, taču arī tas skatīts sasaistē ar tautas dievbijību“.
Pētījuma empīriskie dati gūti lauka darbā laikā no 2018. līdz 2022. gadam, kad tika intervēti daudzi pierobežas iedzīvotāji, kuri dalījāsa savā pieredzē pa laika piosmu no starpakru perioda līdz mūsdienām. „Viena no trāpīgākajām analoģijām ir viena Briģu draudzes locekļa stāstā par savu kaimiņieni: “Viņas ticība, tā nebija, kā lai saka, dogmatiska, bet sadzīvē. Viņa to tā izdzīvoja. Varēja just, ka tas ir viņā caurausts.” Šis piemērs par caurausto ticību precīzi ilustrē iemiesoto katolicismu, ko savā darbā esmu mēģinājusi šķetināt. Jābilst, ka liels atspaids bija 2001. gada Romas katoļu baznīcas Dievišķā kulta un Sakramentu disciplīnas kongregācija publicētais “Direktoriju par tautas dievbijību un liturģiju”. Tas sniedza pamatu, lai noteiktu tautas dievbijības kategorijas, kas jau tālāk savītas ar empīriskajiem datiem,” par darba tapšanu stāsta A.E. Griķe.
Komentējot savu izvēli pētīt šīs tradīcijas Latgales pierobežā, promocijas darba autore norāda: “Pašu izpētes lauku, Latgales pierobežu, raksturo tukšošanās, kas atbalsojas draudžu dzīvē. Vairākās draudzēs aktīvo draudzes locekļu skaits nokrities zem desmit. Tieši caur tautas dievbijību vietējie iedzīvotāji pauž savu piederību katolicismam, to pamatojot ar ticības un tradīciju pēctecību. Iedzīvotāju skaita kritums ir saistīts ar robežsituācijas maiņu, kur mūsdienu Latgalē novilkta Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Tas ir nozīmīgs pētījuma konteksts, tādēļ izraudzīts veltīt atsevišķu uzmanību sadzīvei mūsdienu pierobežā, izmantojot robežu studiju analītiskos rīkus. Kopsavelkot, migrācijas viļņi, kas dažādos laika posmos skāruši pierobežas teritorijas, veicinājuši iedzīvotājus meklēt dažādus risinājumus, lai sadzīvotu tautību, valodu un konfesionālajā dažādībā.”
Kad jautāju par dažādiem šīs dievbijības formu piemēriem tieši pētītajā reģionā, A.E. Griķe vispirms uzsver tautas dievbijības formu dažādos līmeņus. Vispirms tā raksturo vietējo draudžu locekļu ticības dzīvi, kur “nozīmīga loma ir intensīvai tautas dievbijības praktizēšanai, rūpējoties par lūgšanām ārpus liturģijas, pie ceļmalas krucifiksiem vai pieminot mirušos”. Savukārt individuāli tautas dievbijība ir klātesoša “katrā mājsaimniecībā caur dažādām sakramentālijām, Dieva stūrī vai individuālajās lūgšanās”. “Pierobežā rodamas Latvijai vienreizīgas tautas dievbijības izpausmes kā iešana allelujā Lieldienās vai Svētā Donāta svētki Krāslavā,” piemērus min pētniece.
Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties arī Latvijas Universitātes Daudznozaru bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19.
KABIA; Foto: no promocijas darba autores arhīva (no darba prezentācijas un 2019. gada ekspedīcijas, kur A.E.Griķe intervē Leonīdu Urbanoviču par mirušo ofīciju)
