Oktobrī Vatikānā pulcējās visas pasaules bīskapi, kā arī garīdznieki, konsekrētās personas un laji, lai piedalītos Bīskapu sinodes “Par sinodālu Baznīcu: komūnija, līdzdalība un misija” 16. ģenerālās asamblejas pirmajā sesijā. Tikšanās noslēgumā tika pieņemts gala dokuments – četrdesmit lapaspušu garš teksts. Šo tekstu sinodes dalībnieki ir aicināti pārdomāt līdz otrās sesijas darbam, kas norisināsies 2024. gada oktobrī.
Latviju sinodē pārstāvēja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Pēc Bīskapu sinodes noslēguma intervijā EWTN kanālam arhibīskaps norādīja, ka sinode ir bijusi neparasta vairāku iemeslu dēļ. Vispirms jau tāpēc, ka tā sākās ar lūgšanu vigīliju un trīs dienu rekolekcijām ārpus Romas. Pašas sinodes darbs noritējis nevis sinodes,bet Pāvila VI aulā, kur pasākuma dalībnieki nesēdēja kā konferencē, bet gan pie apaļiem galdiem. “Pie katra galda sēdēja apmēram 10 cilvēku, viens bija moderators, viens sekretārs un vēl viens referents, kas pēc tam nokomunicēja darba grupā pārrunāto. Grupas bija sadalītas pa valodām, un ik pēc dažām dienām, kad ķērāmies pie nākamās Instrumentum Laboris nodaļas izdiskutēšanas, grupas sastāvs tika mainīts,” par sinodi stāstīja arhibīskaps. Tāpat viņš norādīja, ka šoreiz darba atslēga bijusi “garīgā saruna”: “Respektīvi, katrā piegājienā bija trīs apļi. Sākām ar lūgšanu, pēc tam katrs izteicās par konkrēto aplūkojamo tēmu. Otrajā aplī vajadzēja atsaukties uz to, ko dzirdēji no pārējiem, pastāstīt, kas tevi bija uzrunājis. Un pēc tam trešajā aplī mēs mēģinājām identificēt to, kas ir galvenais, ko Dieva Gars ieliek mūsu sirdī kā kopīgo, galveno ideju. Tādā veidā mēs strādājām pie trim t.s. Instrumentum Laboris nodaļām, un beigās tapa jauns dokuments, par kuru mēs balsojām.”
Tas ir tikšanās gala dokuments, kuru kādā no sešām piedāvātajām pasaules valodām var lejuplādēt ŠEIT. Kanālam EWTN arhibīskaps sacīja, ka viņaprāt, šis dokuments esot mieru nesošs. “Daudzi bija nobažījušies, ka būs milzīgas pārmaiņas. Taču šajā dokumentā ļoti cieņpilni ir ņemtas vērā visu dalībnieku domas, akcentēts galvenais, bet nekas nav uzspiests. Tajā esam formulējuši galvenos izaicinājumus, kurus nākamā gada laikā vajadzēs izpētīt, padziļināti izvērtēt tā, lai būtu skaidrība, un – kas ir ļoti svarīgi – mums ir jānonāk pie vienotības, pie konsensus, un tikai tad mēs dodamies tālāk. Tātad šis dokuments ir ļoti līdzsvarots, mieru nesošs, neievieš kaut kādas radikālas pārmaiņas, bet mēģina atpazīt Gara dvesmu vispārējā Baznīcā, respektējot arī lokālās īpatnības. Un patiesībā vērsts uz to, lai katrs Baznīcas loceklis varētu atrast savu vietu Baznīcā, atraisīt savas dāvanas un uzņemties līdzatbildību par to, kas ir pats galvenais Baznīcā – Dieva valstības izplatīšanu pasaulē, evaņģelizāciju,” norādīja arhibīskaps.
Runājot par šo dokumentu, arhibīskaps paskaidroja, ka, balstoties uz šo tekstu, tiks veikta tajā skarto jautājumu padziļināta izpēte. “Te ir jāuzsver, ka Sinodei ir konsultatīvas funkcijas. Tā nevar pieņemt visai Baznīcai saistošus lēmumus. Gala dokuments tiek iesniegts pāvestam un tikai viņš ir tas, kurš pieņem gala lēmumus. Parasti uz Sinodes noslēguma dokumentu pamata pāvests uzraksta apustulisko pamudinājumu jeb adhortāciju, kura tad arī var atspoguļot un akceptēt Sinodes balsojuma rezultātus,” paskaidroja Z. Stankevičs.
Taču tai pat laikā viņš atzina, ka šo tekstu var lasīt, pārrunāt, iedzīvināt vietējās kopienās, draudzēs un grupās līdz nākamajai sesijai. Ja rodas papildu ieteikumi, tad tiem ir “jānonāk pie konkrētās bīskapu konferences pārstāvja, kas piedalīsies noslēdzošajā Sinodes posmā”. Latvijas gadījumā tas ir arhibīskaps.
Jautāts par viņa iespaidiem pēc sinodes, kā arī tās nozīmi Baznīcas dzīvē, Z. Stankevičs uzsvēra: “Īpaši vērtīgs bija šīs sinodes jaunais elements salīdzinājumā ar visām iepriekšējām – tas bija atpazīšanas process caur garīgo sarunu jeb sarunu garā. Tas mācīja ne tikai koncentrēties uz savu vēstījumu, bet arī lika ar maksimālo uzmanību ieklausīties citos un pēc tam kopīgi censties saprast, kas ir galvenais, ko Dieva Gars vēlas mums pateikt šobrīd. Ir skaidrs, ka Baznīcas galvenais uzdevums ir misija – Dieva valstības izplatīšana apkārtējā pasaulē jeb evaņģelizācija. Jautājums ir par to, kā panākt, lai tas kļūst par prioritāti reālajā ikdienas dzīvē, lai ikviens kristītais uzņemas līdzatbildību par šīs misijas veikšanu. Ļoti ceru, ka šī sinode palīdzēs nonākt līdz tam, ka tas kļūst par dzīvu realitāti.”
KABIA; Foto: ekrānšāviņš EWTN sižeta
