Doktorantūras studijas Mariveilas Instūtā/Liverpūpes Hopa universitātē (Maryvale Institute, Birmingema/Liverpool Hope University, Liverpūle) Apvienotajā Karalistē pabeigusi Diāna Golubecka, kura šī gada 21. oktobrī Svētās Marijas Oscotas koledžā Birmingemā svinīgā ceremonijā saņēma filozofijas doktora diplomu. Promocijas darbs tika rakstīts par godināmo bīskapu Boļeslavu Sloskānu: “Bīskaps Boļeslavs Sloskāns (1893-1981) un katoļu iegludījums latviešu nacionālajā identitātē (pētījuma tēma oriģinālvalodā: “Bishop Boļeslavs Sloskāns (1893-1981) and the Catholic Contribution to Latvian National identity”).
Doktorantūras studijas D. Golubecka sāka 2015. gadā, un savā pētījumā, kura vadītājs bija profesors Harijs Šnitkers (Harry Schnitker), vēsturiski skatīja valstiskuma veidošanos un nacionālās identitātes saglabāšanas jautājumu. Darba autore norāda, ka pētījumā izmantoti Latvijas valsts vēstures arhīva dokumenti, Katoļu kūrijas arhīvs, Alberta Spoģa privātais arhīvs (Minstere, Vācija), Latviešu Katoļu studentu un akadēmiķu apvienības “Dzintars” apkārtraksti un arhīva dokumenti, bīskapa Andra Kravaļa privātais arhīvs, Baltkrievijas Valsts arhīva dokumenti, Cilvēktiesību organizācijas “Memorial” dokumenti (Krievijas Federācija), Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas periodikas izdevumi, ārvalstu preses izdevumi u.c.
D. Golubecka skaidro, ka disertācijas pirmajā daļā tiek pētīta Latgale, tās vēsture, latgaliešu valoda, katoļu kultūra un izglītība, bīskapa B. Sloskāna dzīves gājums un rakstura iezīmes, kas veidoja viņa personību. Autore apskata latviešu nacionālās atmodas nozīmi un bīskapa redzējumu par Latviju un Latgali. Otrajā daļā doktorante analizē bīskapa kalpošanu Pēterburgā, Maskavā, kā arī Minskā un Mogiļevā un Gulaga periodu. Balstoties uz Latvijas sūtņu Maskavā dienesta ziņojumiem, tiek analizētas PSRS – Latvijas divpusējās attiecības, boļševiku reliģijas vajāšana, padomju varas represijas, to ietekme uz bīskapu, kā arī Latvijas valdības iesaiste bīskapa atgriešanā Latvijā. Trešajā daļā, balstoties uz arhīvu materiāliem, tiek pētīts bīskapa dzīves posms Latvijā (1933-1944), analizējot Baznīcas lomu, politisko un ekonomisko situāciju, katolisko presi, kā arī pievēršoties bīskapa redzējumam par katolisku latvisko identitāti. Tiek skatīta prezidenta Kārļa Ulmaņa režīma ietekme un katoliskās idenitātes saglabāšanās, kā arī Padomju un Nacistiskās Vācijas okupācijas ietekme uz bīskapa kalpojumu. Ceturtā daļa ir par bīskapa kalpojumu trimdā (1944-1981) un tā vēsturisko nozīmīgumu Latvijai. Šajā daļā darba autore pievēršas jautājumam par latviešu trimdiniekiem Beļģijā, Latviešu Garīgo semināru Šildē, Latviešu Katoļu studentu apvienības “Dzintars” dibināšanu un atbalstu tās darbībai, katolisko presi trimdā, bīskapa Rožukroņa lūgšanu par pieciem kontinentiem, masu deportāciju upuru un Latvijas neatkarības pieminēšanu utt. Pētījumā latviešu, latgaliešu, krievu valodā izmantoti līdz šim publiskos avotos necitēti bīskapa vēstuļu fragmenti un citāti. Pētījums rakstīts angļu vlaodā, tācu plānots to pārtulkot arī latviešu valodā.
D. Golubecka pateicas Rīgas arhibīskapam metropolītam Zbigņevam Stankevičam par atbalstu un Kūrijas arhīva izmantošanas iespējām, A. Kravalim, postulatoram priesterim Paskālam Marija Jerumanim, priesterim Andrim Marija Jerumanim, Vācijas Katoļu organizācijai “Renovabis” par studiju finansiālu atbalstu, kā arī ārlietu dienesta kolēģiem, apvienības “Dzintars” biedriem, doktorantes tēvam Antonam Lazdānam par juridisku terminu un vēstures faktu precizējumiem.
D. Golubecka ir ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā Latvijas Universitātē (LU) un MA (Master of Art) grādu Mariveilas institūtā. Strādājusi LU, dažādos adminstratīvos amatos izglītības jomā Latvijā un Ārlietu ministrijā. Pašreiz strādā izglītības jomā, ir apvienības “Dzintars” filistre, Rīgas Svētā Jāzepa draudzes pārstāve.
KABIA; Foto: D. Golubeckas personīgais arhīvs
