Atzīmējot 500 gadu jubileju, uz izstādi aicina Latvijas Univeristātes Akadēmiskā bibliotēka. Izstādē “Bibliotheca Rigensis 500”, kura apmeklētājiem būs atvērta vēl līdz 28. martam, varēs apskatīt senos iespieddarbus un rokrakstus. Tā ir iespēja aplūkot Latvijas senākās, skaistākās un vērtīgākās grāmatas un pergamenta rokrakstus.
Bibliotēka tika dibināta 1524. gada martā. Toreiz tā bija Rīgas pilsētas bibliotēka – Bibliotheca Rigensis, kuras gadsimtu gaitā veidoto krājumu ir pārmantojusi Akadēmiskā bibliotēka. Krājuma kodolu veido no tolaik slēgtajiem franciskāņu un dominikāņu klosteriem iegūtie un izstādē eksponētie viduslaiku pergamenta manuskripti un 15.gs. 2.puses seniespieddarbi – inkunābulas.
Izstādē var apskatīt senākos pergamenta rokrastu fragmentus, kas ir datējami ar 9. līdz 11. gs. un kuru kolekcija veidota 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā. Fragmentu vidū ir pasaulē pirmā tipogrāfa Johana Gūtenberga spiestuvē Maincā tapuša iespieddarba fragments, kas ir vienīgais Gūtenberga darbs Latvijā. Uz pergamenta iespiestā “Katolikona” lapa ir arī vissenākais iespieddarbs Latvijā.
Izstādes veidotāji norāda, ka “visiem izstādē eksponētajiem izdevumiem piemīt sevišķa izcilība un unikalitāte: te redzamas divas 15.gs. grāmatas (1496, 1500), kas saglabājušās tikai vienā eksemplārā pasaulē; vairāki pirmie, senākie un vienīgie izdevumi Latvijā: pirmais un vienīgais breviārijs Rīgas arhibīskapijai (1513), pirmais iespiestais kalendārs Livonijai (1564), pirmā iespiestā Livonijas karte (1573), pirmā Rīgā iespiestā grāmata (1588), pirmais Rīgas slavinājums latīņu dzejojumā (1595), pirmais ekslibrs Rīgā (1604)”.
Izstādes apmeklētājiem būs iespēja gūt ieskatu Rīgas pilsētas bibliotēkas 16. līdz 18. gs. vēsturē, apskatīt 17. – 18.gs. ādas iesējumus ar bibliotēkas superekslibru – Rīgas ģerboni zelta iespiedumā, uzzināt, kas ir bijuši grāmatu dāvinātāji, par ko liecina 17. gs, vidū izveidota goda grāmata.
Vairāki 17. līdz 18.gs. izdevumi liecina, ka Rīgas bibliotēkas pārziņi un bibliotēkas inspektori bijuši vērā ņemami literāti. Viens no tās slavenākajiem darbiniekiem varētu būt vēlākais Apgaismības laikmeta filosofs un kulturologs Johans Gotfrīds Herders. Viņš bijis bibliotekāra palīgs vairākus gadus (1765- ap 1769). Vairākos Herdera darbos rodamas Rīgas pilsētas bibliotēkai veltītas pārdomas.
19.gs. vidū pilsētas bibliotēkā bija nonākusi viena no LU Akadēmiskās bibliotēkas izcilākajām grāmatām – t.s. “The Second Folio” – Viljama Šekspīra darbu 2. izdevums (Londona, 1632), norāda bibliotēkā.
Lai apskatītu visu ekspozīciju, interesenti tiek aicināti uz Akadēmisko bibliotēku Rīgā, Rūpniecības ielā 10.
KABIA; Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka
