Apustuliskā nuncija Baltijas valstīs arhibīskapa Petara Antuna Rajiča uzruna Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē 2024. gada 21. aprīlī, Labā Gana svētdienā, noslēdzoties viņa apustuliskajai misijai Baltijas valstīs.
Dārgie brāļi bīskapi, priesteri un konsekrētās personas! Dārgie brāļi un māsas Kristū,
Šajā ceturtajā Lieldienu svētdienā mēs esam sapulcējušies kā ticīga ģimene, lai pateiktos Kungam par daudzajām Viņa dāvanām un šodien īpašā veidā arī lūgtu par jauniem aicinājumiem Baznīcā uz priesterību un uz Dievam veltītu dzīvi. Mēs vēlamies pievienoties Svētajam tēvam un mūsu brāļiem un māsām visā pasaulē, kuri lūdzas šajā nodomā savās draudzēs un kopienās.
Šodien evaņģēlijā dzirdējām Kunga Jēzus vārdus: “Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm” (Jņ 10,11). Kristus apliecina, ka Viņš patiešām ir vienīgais un patiesais Labais Gans, kurš visu savu zemes dzīvi veltīja Tēva gribas īstenošanai, kurš vēlas, lai visi cilvēki tiktu izpestīti un atzītu patiesību (1 Tim 2,4). Savus vārdus Viņš apstiprināja ar savas dzīves piemēru, jo labprātīgi un ar lielu mīlestību atdeva savu dzīvību pie krusta par mums.
Šajā īsajā fragmentā Jēzus piecas reizes min vārdu “atdot” un tādējādi atklāj, cik ļoti Viņam rūp savs ganāmpulks un katra avs – gan pazudusī, kuru meklē, līdz to atrod, gan arī tās deviņdesmit deviņas, kuras palika uzticīgas. “Es atdodu” saka Jēzus! Viņš neprasa, Viņš dod. Viņš nepieprasa, Viņš dāvā. Bet ne tādēļ, lai saņemtu kaut ko pretī, ne sava labuma dēļ. Jēzus atdod savu dzīvību par mūsu dzīvību, mīlestības vadīts. Viņš uzskata, ka katra cilvēka dzīvība ir svarīga, un mīl katru no mums tik ļoti, ka ir gatavs labprātīgi atdot sevi mūsu pestīšanai. Tādēļ apmaiņā Viņš piedāvā savu dzīvību, lai ikviens cilvēks justos Dieva mīlēts un nekad nebūtu viens.
Arī šodien Labais Gans meklē mācekļus, kas būtu “labi” tāpat kā Viņš, vienoti ar Tēvu, gatavi klausīties Viņa balsī un sekot Viņa piemēram, atdodot savu dzīvību par citiem. Kristum līdzīga sevis atdošana uz visiem laikiem paliek pilnvērtīgas dzīves likums, kas piepilda ar prieku un padara dzīvi skaistāku, jo mudina mūs kļūt par dāvanu citiem.
Sekojot Kunga Jēzus piemēram, kurš upurēja sevi par savu ganāmpulku, kas ir Viņa Baznīca, šodien lūgsim mūsu Labo Ganu, lai Viņš sūta jaunus strādniekus savā Baznīcā. Pāvesta Franciska vēstījums šī gada Pasaules lūgšanu dienai par aicinājumiem ir nosaukts šādi: “Cerības svētceļnieki, miera veicinātāji”. Katrs kristietis ir aicināts būt cerības sējējs un miera cilvēks, īpaši tie, kas aicināti uz garīgo kārtu. Jauniešiem pāvests raksta šādus vārdus: “Jaunajiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuri jūtas attālināti vai neuzticas Baznīcai, vēlos teikt: ļaujieties Jēzus valdzinājumam, uzdodiet Viņam savus svarīgos jautājumus, caur Evaņģēlija lappusēm ļaujiet sevi satraukt Viņa klātbūtnei, kurš vienmēr mūs ieved labumu nesošā krīzē. Viņš ciena mūsu brīvību vairāk nekā jebkurš cits, Viņš sevi neuzspiež, bet piedāvā: dodiet Viņam vietu, un jūs atradīsiet savu laimi, sekojot Viņam, un, ja Viņš to lūgs, pilnībā atdodot sevi Viņam” (Pāvests Francisks, Vēstījums 61. Pasaules lūgšanu dienai par aicinājumiem, 2024. gada 19. marts). Pilnīga sevis atdošana Kungam Jēzum priesterībā vai Dievam veltītajā dzīvē patiešām ir kaut kas cēls un skaists, kas mūs vērš uz debesīm, dara mūs par Dieva līdzstrādniekiem un Viņa mācekļiem šajā pasaulē, kas aicināti tiekties uz Dieva Valstības skaistumu.
“Es esmu labais gans” ir visneaizsargātākais un atbruņojošākais tituls, kādu Jēzus sev piešķīra. Viņa valdzinājums un pievilcības spēks nāk no Viņa drosmes un dāsnuma. Tāpēc Dieva darbs vienmēr un mūžīgi ir – atdot dzīvību. Jēzus nenāca, lai nestu jēdzienu vai likumu sistēmu, bet lai nestu vairāk dzīvības (sal. Jņ 10,10); lai veicinātu dzīvības attīstību, izaugsmi, uzplaukumu visās tās formās.
“Es atdodu savu dzīvību” nozīmē: es jums dodu savu īpašo veidu, kā mīlēt un cīnīties, jo tikai tā jūs spēsiet stāties pretī tiem, kas mīl nāvi, pretī mūsdienu vilkiem. Jēzus pretstata īsta gana tēlu algotņa tēlam, kurš, redzot vilka tuvošanos, pamet aitas un bēg, jo viņam aitas nerūp. Turpretī labajam ganam katra avs ir svarīga. Dievam rūp visa Viņa radība, un Viņš it kā katram no mums atkārto: tu esi man svarīgs. Un es parūpēšos par tavu laimi. Jā, vilki ir, bet viņi neuzvarēs. To skaits var būt lielāks par jēru skaitu, taču tie nav stiprāki. Jo jēri nāk, bet ne vieni, tie nes sevī daļiņu Dieva, viņi ir stipri Dieva spēkā, dzīvi Viņa dzīvībā.
Dārgie Latvijas Baznīcas brāļi un māsas! Jūs esat šī lielā mantojuma – ticības Dievam un vienotības ar Pētera Krēslu Romā, mantinieki. Laiks ir sarežģīts, un šodien Baznīca, lai arī netiek vajāta kā pagātnē, bieži saskaras ar dažādiem ticības izaicinājumiem. Kungs varbūt neprasīs, lai mēs kļūstam par mocekļiem un mirstam Viņa dēļ, bet Viņš noteikti prasīs, lai mēs dzīvojam un liecinām par Viņu ar savām mazajām un lielajām izvēlēm un ar to, kā mēs dzīvojam savu dzīvi. Tāpēc mums vienmēr būs vajadzīgi jauni priesteri, Dievam veltīti vīrieši un sievietes, kuri būs Dieva mīlestības un Viņa žēlsirdības liecinieki.
Noslēdzot savu apustuliskā nuncija misiju jūsu skaistajā zemē, es lūdzu par jums visiem, lai jūs vienmēr paliktu uzticīgi Dievam, katoļu Baznīcai un Svētajam tēvam, vienmēr mīlot viens otru, patiesi mīlot visas tautas un visas nācijas – arī tos, kuri neatlīdzina ar mīlestību – vienmēr meklējot visu cilvēku augstāko labumu, lai citi jūsos atpazītu patiesus Dieva dēlus un meitas.
Mīliet un sargājiet savu dzimteni Latviju! Nekad neaizmirstiet savu smago un sāpīgo vēsturi un to, cik daudzi no jūsu senčiem brīvprātīgi atdeva savas dzīvības, lai jūs šodien varētu dzīvot savā neatkarīgajā, demokrātiskajā un kristīgajā tēvzemē. Jūsu vēsturē gūtā mācība palīdzēs jums palikt uz pareizā ceļa, kas ved uz brīvību, taisnīgumu un mieru visiem šodien un arī nākotnē. Pasaulē nekas nevar aizstāt patiesu brīvību, ko dāvā Dievs. Un patiesa brīvība nāk tad, kad esam brīvi no ikviena grēka, ļaunuma, melu, netaisnības, samaitātības un egoisma ietekmes un dzīvojam, ievērojot atturību, taisnīgi un dievbijīgi (sal. Tit 2,11-14), kā Kristus sekotāji, kurš mūs ir atbrīvojis, lai mēs būtu brīvi (sal. Gal 5,1).
Tāpēc vienmēr dzīvosim patiesībā, brīvībā un mīlestībā. Ceļš uz šo brīvību un Dieva valstības godību vienmēr ir grūts un dzīves krustiem klāts, tomēr katrs krusts vienlaikus ir kāpnes, kas palīdz mums uzkāpt debesīs, svētajā vietā, kur mājo un mūs gaida Dievs.
Izsakot jums visiem dziļu pateicību par jūsu ticību Dievam, uzticību Baznīcai un sirsnīgo mīlestību pret Svēto tēvu, viņa vārdā dodu jums visiem īpašu svētību. Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Dieva Māte un Aglonas Dievmāte, vienmēr aizlūdz par jums sava Dēla Jēzus priekšā. Lai Dievs svētī jūs visus un visu Latviju! Amen.
Foto: Rihards Rasnacis
