Izdevniecība “KALA Raksti” klajā laidusi mariāņu tēva Benedikta Skrindas dzīvesstāstu “Benedikts Skrinda (1868–1947) – laikmeta liecinieks”. Pērn izdevniecībā iznāca cita mariāņu tēva – Broņislava Valpitra – memuāri. Abi priesteri bija pirmie mariāņu tēvi Latvijā, kas pēc arhibīskapa Antonija Springoviča ieteikuma iestājās Mariāņu kongregācijā 1923. gada februārī, jau būdami atjaunotās Rīgas diecēzes priesteri. Šo priesdteru dzīvesstāsti iznākuši, svinot mariāņu simtgadi Latvijā. Abus darbus sastādīja priesteris Dmitrijs Artjomovs MIC.
Līdzīgi kā B. Valpitrs, arī B. Skrinda savus memuārus raksta, paklausot citu – šajā gadījumā – kongregācijas vadības lūgumam, lai priestera dzīves un kongregācijas vēstures liecība tiktu atstāta nākamajām paaudzēm.
B. Skrinda piedzima 1868. gada 6. martā Krievijas impērijas Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķī, Liepu Mukānos (tagad – Vaboles pagastā) Donata un Apolonijas Skrindu ģimenē. Skolā mācījies tikai trīs gadus, apgūstot pamatskolas kursu. Bija plānots, ka ar laiku Benediktam jākļūst par tēva īpašuma mantinieku, jo vecākais brālis pārcēlās uz dzīvi sievas saimniecībā, bet par jaunākajiem brāļiem vecāki bija nolēmuši, ka tiem jādod iespēja studēt.
Abi jaunākie brāļi tiešām studēja. Viens no viņiem kļuva par priesteri, otrs – par militāro ārstu. Piecpadsmit gadu vecumā arī Benedikts lūdz vecākiem iespēju turpināt mācības skolā, lai pēc tam varētu kļūt par priesteri, tomēr vecāki un radinieki norāda, ka viņš ir nepieciešams mājās, turklāt esot krietni par vecu skolai.
Izdevība iestāties Pēterpils Garīgajā seminārā B. Skrindam rodas vien tad, kad viņam jau 31 gads. Lai arī studijās neiet viegli. 1903. gada 9. martā B. Skrinda tiek iesvētīts par priesteri un uzsāk savu kalpošanu. Pirmā viņa kalpošanas vieta ir Omskas draudze, pēc tam kalpo Pēterpils Sv. Katrīnas baznīcā kā vikārs. 1906. gadā kļūst par Jezupovas prāvestu, kalpo arī Bukmuižā, Andrupenē, kur latgaliešu valodā iztulko Kempenes Toma grāmatu “Sekošana Kristum”. Dažus mēnešus pirms Pirmā pasaules kara Benediktu Skrindu ieceļ par Balvu draudzes prāvestu, kur 1919. gadā, kad boļševiki sāk terorizēt Balvu pilsētas un apkārtnes iedzīvotājus, priesterisvir spiests slēpties.
Zinādams par priestera B. Skrindas vēlēšanos iestāties klosterī, bīskaps A. Springovičs 20.gs 20.gadu sākumā piedāvāja viņam stāties Priesteru mariāņu kongregācijā. Kopā ar B. Vampitru B. Skrinda 1923. gada februārī dodas uz Mariampoli (Lietuvā), lai sagatavotos klostera dzīvei. 1924. gada februāra beigās abi priesteri, būdami klostera tēvi, ierodas Latvijā, un 2. martā viņiem tiek svinīgi uzticēta Viļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa draudze.
Būdams draudzes prāvests un klostera priekšnieks, viņš iegulda pūles, lai klosterī iestātos jauni kandidāti. Pirmās padomju okupācijas laikā tēvs Benedikts ir spiests izbraukt no draudzes, klostera telpas tiek atņemtas. Pēc padomju karaspēka atkāpšanās un iestājoties vācu okupācijai, daļu no klostera telpām un saimniecības mariāņi atgūst un tēvs Skrinda atkal turpina savu darbību. Tieši šajā laikā – no 1942. gada septembra līdz 1943. gada janvārim – viņš raksta savas atmiņas un pārdomas.
Tēvs B. Skrinda nomira 1947. gada 10. decembrī pēc incidenta, kurš notika dažas dienas pirms viņa nāves un kura laikā milicijas darbinieks godājamā vecuma priesteri sagrāba aiz kakla un pagrūda. Viņa pēdējā atdusas vieta ir blakus Viļānu baznīcai, kurā viņš nokalpoja 23 gadus.
Grāmatas ievadā D. Artjomovs raksta: “Priestera Benedikta Skrindas dzīves stāsts, manuprāt, liecina par apslēptas varonības ceļu. Spriežot pēc ārienes, nevarēja pateikt, ka šis neliela auguma kalsnais, askētiskais priesteris ar brillēm, šis priesteris, kuram burtiski vajadzēja cīnīties par sava aicinājuma atklāšanu un vēlāk par tā īstenošanu un kurš šķietami tik viegli spēja ieviest kārtību jebkurā saimniecībā, pārdzīvo tik lielas iekšējās grūtības savā dzīvē un pārvar tik lielus ārējos šķēršļus. Šķiet, mūsdienu kouči varētu no šā cilvēka mācīties, ko nozīmē “dzelzs motivācija”.”
Grāmatu jau tagad var iegādāties vietnē mieramtuvu.lv, savukārt tās atvēršanas svētki notiks 22. novembrī pl. 16 Latgales Centrālajā bibliotekā, Daugavpilī.
KABIA
