Otrdien, 19. novembrī, mūžībā devusies Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas locekle māsa Veneranda Vilcāne. Atvadu dievkalpojums no māsas Venerandas notiks Aglonas bazilikas kriptā piektdien, 22.novembrī, pl. 11. Bēru Svēto Misi celebrēs Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Pēc tam māsa Veneranda tiks apbedīta Aglonas kapsētā.
Māsa Veneranda dzimusi 1942. gada 31. maijā Atašienē, Krustpils rajonā ticīgā 10 bērnu ģimenē. Pēc vidusskolas apguva medicīnas māsas profesiju. Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas norāda, ka klosterī māsa iestājās 1962. gada 16. jūlijā, Daugavpilī, kur “tobrīd jau bija četras māsas no tās pat draudzes”. “1964. gadā ieģērbšanas svinības notika Līvānu baznīcā, 1967. gada 28. augustā salika pirmos solījumus Rudzātos un 1972. gada 5. decembrī – mūžīgos solījumus Līvānos aiz aizslēgtām baznīcas durvīm, jo padomju okupācijas gados māsas dzīvoja apslēptu klostera dzīvi.
Šajā laikā, no 1964. gada – 1968. gadam, māsa Veneranda strādāja Preiļu slimnīcā, 1969. gadā – Daugavpils slimnīcas infekciju nodaļā, vēlāk diagnostikas un radioloģijas nodaļā. No 1978. gada viņa gatavoja bērnus un jauniešus sakramentiem, iesaistījās garīgās literatūras rakstīšanā un izplatīšanā.
“1993. gadā māsai Venerandai tika uzticēta klostera noviciāta vadīšana Latvijā, kā arī vairāk kā desmit gadus viņa bija reģiona priekšniece māsu kongregācijai Latvijā. Māsa radikāli izdzīvoja savu aicinājumu, pildot klostera regulu, interesējās par Baznīcas dzīvi un notikumiem sabiedrībā, bija atvērta uz savu tuvāko vajadzībām.
Māsas Venerandas dzīve liecina par patiesu prieku un mīlestību, ko var dot tikai Dievs, par skaistu, vērtīgu un pazemīgi nodzīvotu dzīvi, nesavtīgi kalpojot Dievam un cilvēkiem.
19. novembrī pēc smagas slimības un ciešanām devās mūzībā. Māsa mums paliks atmiņā kā uzticīgas Kungam ordeņa māsas piemērs,” raksta Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas.
Šī gada septembra izdevumā “Mieram Tuvu” māsa Veneranda bija izvēlēta kā “Mēneša liecinieks”. Par viņu tēvs Sergejs Ivanovs OP citastarp rakstīja: “Klauvējot pie Rīgas Nabadzīgā Bērnā Jēzus klostera durvīm, ir liela varbūtība pie tām satikt tieši māsu Venerandu, un viens no viņas pirmajiem jautājumiem būs: “Vai esat paēdis?” Neiztiks arī bez kāda labvēlīga joka, kā jau latgalietei pienākas, un tikai tad sekos lietišķās darīšanas – atkarībā no tā, kāds ir vizītes iemesls.
Gribētos minēt vēl kādu māsas īpašību – izprotošo attieksmi, kas savulaik man bija ļoti liels pārsteigums; proti, sarunā par to, kā audzināt klosterī iestājušos jauniešus, māsa izprotoši pavēstīja, ka “viņiem nevar izvirzīt tik stingras prasības, kādas savulaik bija noteiktas mums”. Runa bija par to cilvēku kontaktu uzturēšanu ar saviem radiniekiem un draugiem, kuri bija tikko iestājušies klosterī, par interneta un mobilo tālruņu lietošanu.“
Mūžīgo mieru dod viņai, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņai!
KABIA; Foto: no “Mieram Tuvu” arhīva
