17. novembrī jau astoto reizi pāvests Francisks aicināja vienoties lūgšanā un kopībā ar tiem, kuri bieži paliek neredzami un nedzirdami, atzīmējot Pasaules trūcīgo dienu. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles draudze jau no pāvesta iniciatīvas pirmsākumiem aicina šajā dienā savus trūcīgos uz Svēto Misi, kopīgu mielastu un pasniedz dāvaniņas. Šogad no draudzes gribas neatkarīga “dievjaušība” ļāva šos svētkus savienot ar pirmo Adventi 1. decembrī.
Pāvests par šā gada Pasaules trūcīgo dienas moto ir izvēlējies vārdus no Sīraha dēla grāmatas: “Nabagu lūgšana paceļas pie Dieva. (sal. Sīr 21, 5)” Adventa pirmajā svētdienā šī augšupkāpjošā lūgšana savienojās ar Tā klātbūtni, kurš sāk ceļu lejup no Debesīm, lai piedzimtu šajā pasaulē kā cilvēks un kļūtu mums līdzīgs visā, izņemot grēku. Divkāršie svētki sākās ar Svēto Misi, kuru svinēja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Par Svētās Mises dziedājumiem un muzikālo skanējumu rūpējās katedrāles ērģelniece Ilona Birģele un Jēkaba katedrāles un Vissvētākās Trīsvienības draudžu kopkoris diriģentes Janīnas Puškovskas vadībā.
Homīlijā arhibīskaps pievērsa uzmanību dienas Dieva Vārda liturģijā ietvertajam atgādinājumam par to, ka Jēzus Kristus atnāks vēlreiz un šai pasaulei pienāks beigas, ko apliecina arī zinātne. Pasaule ir pārejoša, sacīja arhibīskaps, un Raksti aicina neapgrūtināt sirdi ar dzeršanu, negausību, dzīves rūpēm, lai mēs varētu gaidīt un sagaidīt Kungu. Arhibīskaps pievērsa klausītāju uzmanību ”saderībai” ar Viņu, jo grēkam ar svētumu saderības nav un tas, kas nav saskaņā ar Viņu, kurš ir visas eksistences pamats, tiks izgrūsts ārā. Arhibīskapa teiktais mudināja klātesošos uzdot šo jautājumu arī sev – kāda būs mūsu “saderība” vai ”nesaderība” ar Viņa svētumu, kad Viņš atnāks?
Lai mēs labi varētu sagatavoties Kristus dzimšanas svētkiem, sacīja arhibīskaps, dienas otrais lasījums aicina būt mīlestībā pārbagātiem citam pret citu un pret visiem. Šajā kontekstā arhibīskaps pievērsās dažiem motīviem no pāvesta vēstījuma Pasaules trūcīgo dienai. Vispirms viņš nedaudz iepazīstināja ar pāvesta atziņām par Sīraha dēla grāmatas autoru, kā arī svarīgākajām Franciska vēstījumā un Svētajos Rakstos ietvertajām domām par bagātā un nabagā pretstatījumu, kā arī viņu attiecībām ar Dievu. Atsaucoties uz pāvesta vēstījumu, arhibīskaps norādīja, ka nabagi Dievam ir īpaši tuvi un ļaunākā diskriminācija, no kuras cieš nabagie, ir garīgās uzmanības trūkums. Nabagie ir atvērti Dievam un, kā teikts pāvesta vēstījumā, nedrīkstam kavēties piedāvāt tiem Viņa draudzību, Viņa svētību, Viņa Vārdu, sakramentu svinēšanu un ceļu uz izaugsmi un briedumu ticībā. Uzrunas noslēgumā arhibīskaps izteica prieku, ka Jēkaba katedrāles draudzē jau 14 gadus darbojas “Caritas” grupa un katrs, kam nepieciešama palīdzība, tiek aprūpēts gan fiziski, gan garīgi.
Pēc Svētās Mises draudzes trūcīgie kopā ar arhibīskapu un draudzes garīdzniekiem pulcējās kopīgā mielastā Svētdienskolas telpās, lai baudītu kopā būšanas prieku, pavāra Sandija gatavoto gardo maltīti, kā arī klausītos mūziķa Jāņa Vaivoda ģitāras skaņās un dziedājumā. Ar savu priekšnesumu mielasta dalībniekus priecēja aktrise Olga Dreģe, un viņas sacītā dzeja turpināja arhibīskapa homīlijā aizsākto cilvēku kopības un savstarpējās mīlestības tēmu. Ar dzejnieces vārdiem “mums ir jāturas kopā”, viņa izteica šo kopības garu un vēlējumu, lai pietiek mīlestības, ko dot otram, svešiniekam, nabagam, jo visi esam Dieva mīlētas radības un katram Viņš ir ierādījis savu vietu pasaulē.
Draudzes administrators priesteris Renārs Birkovs atgādināja, ka Dievs vēlējās kā cilvēks nākt pie mums draudzēties un aicināja draudzību, kuru saņemam no Dieva, dalīt arī citiem. Savukārt priesteris Aivars Līcis akcentēja sarunas lomu un jautāja, cik esam spējīgi sarunāties ar cilvēkiem, kurus nepazīstam? Jāatzīst, ka mūsu kultūrā valdošajā atturības un piesardzības gaisotnē tas nebūt nav viegli.
Tuvojoties svētku izskaņai, arhibīskaps dalījās ar savām atziņām par pāvesta vēstījuma dažiem būtiskiem, Svētajā Misē neminētiem, aspektiem. Viņš pievērsās pāvesta atziņai, cik svarīga ir lūgšana, kura tiek pārbaudīta ar autentisku mīlestību, kas izpaužas kā satikšanās un tuvums. Arhibīskaps atzīmēja, ka cilvēks ir sociāla būtne – bez otra cilvēka mēs iznīkstam, zaudējam savu cilvēcību un, tāpat kā darbi bez ticības, arī lūgšana bez darbiem ir mirusi. Labdarība bez lūgšanas var kļūt par filantropiju jeb plānotu, labi organizētu sociālo programmu. Tādai trūks siltuma, Gara klātbūtnes, bez lūgšanas labie darbi zaudē dvēseli un pārvēršas par vienkāršu aktīvismu, sacīja arhibīskaps.
Arhibīskaps aicināja lūgties par Rīgas arhidiecēzi, Latviju un viņa lūgšanu nodomiem – katoļu televīzijas tīkla ieceri sadarbībā ar EWTN, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta situāciju un izaicinājumiem ar jaunu programmu attīstīšanu, kā arī nodokļu likumdošanas sakārtošanu attiecībā uz ziedojumiem Baznīcai, jo šobrīd valsts iekasē nodokļus no summām, no kurām tie jau ir samaksāti, un pagaidām valsts amatpersonām nav vēlēšanās uzklausīt Baznīcas pārstāvjus, lai risinātu šo problēmu. Taču Dievam visas lietas ir iespējamas un savu uzrunu arhibīskaps noslēdza ar vārdiem: “Lūdzu jūsu lūgšanu atbalstu!”
Katedrāles draudze pateicas visiem draudzes locekļiem, labas gribas cilvēkiem un brīvprātīgajiem, kuri ar savu devīgo roku, sirdi un darbu palīdzēja ienest prieku draudzes trūcīgo dzīvē.
Stella Jurgena
