24.decembra vakarā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs svinēja Ziemassvētku vigīlijas Svēto Misi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. Savā uzrunā viņš pievērsās desmit Dieva baušļiem jeb Dekalogam, kurus esam aicināti izmantot kā morāles kritērijus savā ikdienā, lai dzīvotu priekā gan savā ikdienā, gan arī priecātos par Kristus dzimšanu. Turpinājumā arhibīskapa uzrunas pilnais teksts.
Dārgie Ziemsvētku svētvakara dievkalpojuma dalībnieki!
Ziemassvētku notikumā mēs svinam tā Vārda, ar kuru Dieva Gars radīja pasauli, noslēpumaino ienākšanu pasaulē, lai atbruņotu tajā esošo ļaunuma un grēka varu. Šis Vārds kļūst par Cilvēku, Jēzu Kristu, ienākot mūsu vidū neaizsargāta un bezpalīdzīga Bērna veidā. Adventa laikā mēs apcerējām abus šī Dieva Vārda ienākšanas pasaulē veidus: pirmā atnākšana, kas bija pirms diviem tūkstošiem gadu, ir maiga un neuzkrītoša, savukārt laiku beigās Viņš atnāks varenībā un spēkā. Mums ir izvēle – pieņemt Viņu vai nē. Ja pieņemam Iemiesoto Vārdu un izvēlamies atvērties Viņa klātbūtnei mūsu dzīvē, Viņš mūs pārveido un pakāpeniski atbrīvo no garīgā akluma un ļaunuma varas. Bet, kad būs Jēzus otrā atnākšana, tā būs lielā visas pasaules inventerizācija, kad ikviens pļaus to, ko ir sējis. Tāpēc arī pirms liturģiskajiem lasījumiem dzirdētā lūgšana izsaka: “Dievs, Tu ik gadus mūs iepriecini ar mūsu atpestīšanas gaidām, dāvā, lai mēs Tavu viendzimušo Dēlu, kuru priecīgi uzņemam kā Pestītāju, varētu droši sagaidīt arī kā Tiesnesi.” Abi šie aspekti ir cieši saistīti – ja priecīgi uzņemam Jēzu Kristu kā Pestītāju, tad mums nav jābaidās no Viņa arī kā no Tiesneša. Kas ir vajadzīgs, lai mēs varētu priecīgi uzņemt Jēzu un pēc tam arī droši sagaidīt Viņu kā Tiesnesi?
Pirmais ir ieraudzīt to, ka Dievs Jēzū ir atklājies, un pieņemt to, ka ticībā Viņam Dievs dod mums jaunu dzīvi. Pēc tam sekot 34. psalma aicinājumam: “atkāpieties no ļaunā, dariet labu!”. (Ps 34, 15a) Parasti tā ir sirdsapziņa, kas mums parāda, vai esam darījuši labu vai ļaunu. Sirdsapziņa ir tā visdziļākā, visapslēptākā svētnīca cilvēka sirds dziļumos, kur kaut kur dziļi mūsu iekšienē skan Dieva balss, precīzi norādot virzienu. Diemžēl ir labi zināms, ka sirdsapziņa var būt arī izkropļota, ka tā var tikt pat apklusināta. Tātad sirdsapziņa ir kā ļoti smalks instruments, ar kuru ir jāstrādā un kurš ir jāregulē, lai tas būtu jūtīgs un bez kļūdām rādītu ceļa virzienu.
Šeit Dievs pirms daudziem gadsimtiem cilvēcei iedeva palīglīdzekli – divas akmens plāksnes, uz kurām tika iegravēti Viņa dotie norādījumi, kuri līdz šodienai ne par mata tiesu nav zaudējuši savu aktualitāti. Tie ir Desmit baušļi jeb Dekalogs. Līdzīgi kā dažādām mērvienībām – kā metrs, kilograms vai sekunde ir savi etaloni -, tāpat arī garīgajā pasaulē morālajiem principiem ir savs etalons – Dekalogs -, kurš pēc tam tika izskaidrots Jēzus mācībā un dzīves notikumos. Tagad ielūkosimies šai etalonā.
1. Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
Kas ir šie citi dievi mūsdienās? Elks ir tas, kas manā dzīvē ieņem Dieva vietu, nobīdot Viņu malā. Ap ko riņķo mana dzīve, tas arī ir mans dievs. Elku var salīdzināt ar parazītaugu, kas izsūc dzīvības sulas no koka stumbra, ap kuru ir aptinies, neļaujot tam normāli attīstīties un augt, novedot pat līdz tā bojā ejai. Vienam tas var būt spēļu automāts vai grādīga dzēriena pudele, citam tās var būt narkotikas tiešā vai pārnestā nozīmē. Kādam tā var būt arvien jaunu mīlestības dēku meklēšana. Citam tā var būt sekošana savām ambīcijām vai arī dzīšanās par katru cenu vairot savu bagātību, pat uz citu rēķina. Vēl kādam tā ir nepārtraukta čīkstēšana un vainas novelšana uz citiem. Ir vajadzīga drosme, paškritika un spēja ielūkoties savā sirdī, lai atklātu, kas ir mans elks, kurš izsūc manas dzīvības sulas un neļauj man priecāties par Jēzus atnākšanu un dzīvi.
2. Tev nebūs Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.
Par ko runā šis Dieva brīdinājums? Par situācijām, kad pārāk vieglprātīgi vai, aprēķina vadīti, izmantojam Dieva vārdu tad, kad tas mums ir izdevīgi. Te atkal variantu var būt milzum daudz.
Politiķiem draud briesmas izmantot Dieva vārdu savās interesēs, vienubrīd flirtējot ar kristiešiem, bet pēc tam piekāpjoties tādu uzskatu priekšā, kas ir pilnīgā pretrunā ar Dieva atklāto patiesību. Uzņēmējiem, savukārt deklaratīva savas ticības akcentēšana var kalpot par aizsegu, lai modinātu citos uzticību, ko pēc tam ir iespējams ļaunprātīgi izmantot. Tieši šo slēpto, savtīgo interešu dēļ ir izcēlušies visi reliģiskie kari un Dieva vārdā ir tikušas izlietas cilvēku asinis.
Nelietīgi valkājot Dieva vārdu, tiek mēģināts par katru cenu piespiest gan cilvēkus, gan Dievu pildīt mūsu prātu, cenšoties Viņu padarīt par mūsu kalpu. Kungs, māci mūs ar pietāti un godbijību piesaukt Tavu vārdu un nekad to neizmantot savtīgos nolūkos!
3. Tev būs svēto dienu svētīt!
Pravieša Isaja grāmatā lasām: Kad tu atturi savu kāju no sabata pārkāpšanas un … to turi godā, neizlietodams to saviem ceļiem, sava veikala nokārtošanai un tukšām valodām, tad Kungs būs tavs prieks (58,13n). Kā mēs izmantojam svētdienu? Ja tur neatliek laika Dievam, ģimenei un atpūtai, tad nav jābrīnās, ka dzīvē trūkst patiesa prieka, jo arvien vairāk sāk uzkrāties iekšēja spriedze un nogurums, arvien grūtāk kļūst atrauties no ikdienas rūpēm un paraudzīties uz savu dzīvi no putna lidojuma.
4. Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod!
Šis ir vienīgais bauslis ar apsolījumu: lai tu ilgi dzīvotu un tev labi klātos tajā zemē, ko Dievs tev ir piešķīris. Varbūt arī šeit ir atrodams viens no iemesliem, kāpēc Latvija paliek arvien tukšāka? Bieži vien tiek dots izskaidrojums: cilvēki pamet zemi, jo ir materiālisma kults. Tā devīzi var izteikt šādi: galvenais ir labi dzīvot! Bet ko nozīmē: labi dzīvot? Materiālo vajadzību apmierināšana vēl nav viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei.
Attieksme pret vecākiem ir nesaraujami saistīta arī ar attieksmi pret dzimto zemi un dzimto valodu. Tātad šis bauslis savā plašākajā nozīmē ietver arī mīlestību uz savu Tēvzemi. Mīlestība uz savu Tēvzemi ietver gatavību to aizstāvēt pret ārējiem ienaidniekiem – gan militārajā, gan arī ideoloģiskajā un garīgajā jomā. Mīlestība uz savu Tēvzemi ietver sevī arī cieņu pret latviešu valodu. Kad ieskatos kādā no populārākajiem Latvijas interneta portāliem vai kādā preses izdevumā un redzu tur gramatiskās un stila kļūdas, vai vulgāru valodu, tad to nevar nosaukt citādāk, kā par necieņu pret latviešu valodu. Tāpat arī ir ar anglicismu izplatīšanos mūsu ikdienas valodā. Rūpēsimies par savas Tēvzemes valodas tīrību un skaistumu!
5. Tev nebūs nokaut!
Par apzinātu slepkavību pēc likuma ir paredzēts ilgs cietumsods. Tai pašā laikā cilvēki, pat bērni, mierīgi vēro asiņu plūdus uz ekrāna vai arī virtuāli nogalina, spēlējot datorspēles. Pēc tam, lasot ziņas, mēs brīnāmies par nežēlīgām slepkavībām un paužam savu sašutumu. Tāpat mūsos dabisku sašutumu rada mātes, kuras atkritumos izmet savus jaundzimušos bērnus. Taču likuma aizsegā bērni masveidā tiek nogalināti mātes miesās, skaidri zinot, ka paietu tikai daži mēneši un tie piedzimtu. Ir ļoti svarīgi, lai ikvienai topošajai mātei, kura gatavojas veikt abortu, būtu iespēja uzzināt patiesību par to, kas tas pēc būtības ir.
Mēs esam apmaldījušies savā izpratnē par labo un ļauno. Morāles normu robežas tiek pārbīdītas un relativizētas. Nāves kultūras iespaidā notiek piekāpšanās kontraceptīvā biznesa reklāmai, jau skolu programmās iekļaujot apmācību, kā izsargāties no bērna ieņemšanas, tādējādi nevis virzot pusaudžu domas uz ģimenes veidošanu, bet gan pāragru dzimumdzīvi, kas galu galā noslēdzas ar salauztu jūtu dzīvi un bieži vien arī garīgu un fizisku neauglību. Tad kā panaceju piedāvā mākslīgo apaugļošanu, kura dehumanizē ieņemto cilvēku. Kurš gan no mums gribētu būt ieņemts nevis kā mātes un tēva mīlestības auglis, bet gan medicīnisku manipulāciju rezultātā mēģenē?
6. Tev nebūs laulību pārkāpt!
2023.gadā uz 1000 noslēgtām laulībām 504 tika izšķirtas. Kopējais noslēgto laulību skaits 2023.gadā bija 10549 (https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/laulibas/2634-noslegtas-un-skirtas-laulibas). Ko tas nozīmē? Mūsu sabiedrībā arvien vairāk zūd ticība laulībai kā noslēpumam, kā sakramentam, kurā ir klātesošs Dievs un Viņa svētība. Daudzi vispār atsakās no tā, lai savu kopdzīvi reģistrētu kā laulību. Pat mātes dažkārt savām meitām iesaka dzīvot nereģistrētās attiecībās, lai pēc tam nebūtu lieku šķiršanās izdevumu. Cilvēks sevi emocionāli izšķiež, mainot partneri pēc partnera, bet sabiedriskajā sfērā jēdziens „laulība” tiek arvien vairāk aizstāts ar bezpersonisku terminu „partnerattiecības”. Kā aizraujošs piemērs tiek pasniegts sabiedrībā zināmu cilvēku draugu un draudzeņu kārtējās maiņas, ar šo vieglo ēsmu barojot sabiedrību un tādējādi to degradējot. Iznīcinot to, kas ir sakrāls, iznīcinot laulības un ģimenes jēdzienu, ir tik viegli veidot bezdomu manipulējamu pūli.
Turpretī Dieva plānā laulība cilvēkam ir paredzēta kā ceļš, kuru ejot tiek sasniegts cilvēka personas briedums un piepildījums. Ne velti pāvests Jānis Pāvils II uzsvēra: cilvēks, kā vienīgā būtne, kuru Dievs radījis viņa paša dēļ, nevar sasniegt pilnību citādi, kā vien nesavtīgi sevi ziedojot. Visbūtiskākais mīlestībā ir nesavtīga sevis ziedošana. Tātad, runājot par ģimenes dzīvi, cilvēks vispilnīgāk sevi apliecina, stājoties laulībā, ziedojot sevi un uzņemoties atbildību par otru. Laulība ir tautas pastāvēšanas ilgtspējas nosacījums.
7. Tev nebūs zagt.
Par to, ka zagšana ir slikta, laikam nevienam nav jāskaidro. Tai tomēr ir ļoti daudz paveidu, dažus no tiem tiek mēģināts ietērpt pat likumīgās drānās. Domāju, ka ES struktūrfondu apguve un dažādu citu projektu, īpaši lielo, īstenošana, ir liels izaicinājums attiecībā uz šo bausli. Turklāt var zagt ne tikai materiālas lietas. Var zagt arī otra sievu vai vīru. Vai arī labo vārdu. Te jau būs cieša saistība ar nākamo bausli. Svētais Pāvils raksta: Jo mēs šinī pasaulē nekā līdz neatnesām, bez šaubām, arī nekā aiznest nevaram. Bet, ja mums ir uzturs un apģērbs, būsim apmierināti ar to! Jo tie, kas grib kļūt bagāti, krīt kārdināšanā … un daudzās nevajadzīgās un kaitīgās kārībās… Jo visu ļaunumu sakne ir mantkārībā. Daži, pēc tās dzīdamies, ir nomaldījušies no ticības un sagādājuši sev daudz ciešanu. Bet tu, Dieva cilvēk, bēdz no tā! (1 Tim 6,7-11)
8. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
Šodien nomelnot presē, publicēt nepārbaudītas ziņas un kompromitēt ir kļuvis par mūsu ikdienu un tas nevienu vairs nepārsteidz. Turklāt lietas, kuras vēl gluži nesenā pagātnē bija kauns pat pieminēt, tagad tiek labprātīgi publiskotas, atkailinot ne tikai savu miesu, bet arī savas dvēseles tukšumu un nabadzību. Tādā veidā tiek mainīta cilvēku domāšana.
9.– 10. Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu… nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.
Arī šajā jomā notiek jēdzienu maiņa. Iekāre tiek demonstrēta nevis kā vājība, bet gan kā stipras personības iezīme. Reklāmu vairums un pornoindustrija balstās uz to, ka mēģina cilvēkā pastiprināt iekāri, un tas nav godīgs bizness. Mūsdienās tik daudz kā nekad agrāk tiek runāts par cilvēka tiesībām. Tai pašā laikā cilvēka vērtība tiek reducēta uz to, kas viņam pieder vai kā viņš ārēji izskatās. Gadsimtiem ilgi cilvēks ir ticis vērtēts pēc tā, cik lielā mērā viņš ir spējis apkarot savas kaislības. Mūsdienu varonis ir gluži pretējs – jo vairāk spējīgs apmierināt savas iekāres, jo lielāks ir viņa reitings. No šādas ideālu maiņas, kas ļoti strauji norisinās mūsu acu priekšā, arī izriet tik ļoti izplatītā skaudība un prakse gremdēt citus.
Lūk, šie ir principi, kas ikdienā palīdz mums tikt skaidrībā, vai ar sirdsapziņu viss ir kārtībā. Ja sirdsapziņa mūs neapsūdz un ir saskaņā ar Dieva dotajiem morāles kritērijiem, tad mūsu prieks par Jēzus Kristus dzimšanu var būt neviltots un ar prieku varam gaidīt Viņu atnākam arī kā Tiesnesi. Priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!
KABIA