Šogad Priesteru Mariāņu kongregācija svinēja 100 gadu pastāvēšanas jubileju Latvijā. Jubilejas gads iesākās ar svinīgu Svēto Misi Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā 2023.gada 8.decembrī. Savukārt šogad Vissvētās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos ar Svēto Misi Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariātā noslēdzās jubilejas gads. Jubilejas gada noslēgums bija īpašs ar to, ka dievkalpojuma laikā līdzās svētsolījumu atjaunošanai mariāņu kongregācijas Latvijas vikariāta priekšnieks tēvs Dainis Kašs pasvētīja kongregācijas jaunos habitus un pēc dievkalpojuma kongregācijas tēvi ietērpās tajos.
Mariāņi norāda, ka kongregācijas dibinātājs svētais Staņislavs Papčinskis bija izveidojis šo klostera kopienu 1670. gadā par godu Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas noslēpumam un kā ārējo zīmi tam ieviesa baltu klostera tērpu, kuru ikdienā valkāja šīs kongregācijas locekļi. Tomēr politiskās situācijas dēļ, kad cariskā vara aizliedza pieņemt uz katoļu klosteriem jaunus kandidātus, 20. gadsimta sākumā palika tikai viens mariānis – tēvs Vincents Senkovskis, kurš kā pensionārs rezidēja pie Mariampoles draudzes Lietuvā. Toreiz priesteris Juris Matuļevičs – vēlākais Viļņas bīskaps – pielika pūles, lai pagrīdē atjaunotu šo klostera kopienu, bet tas saistījās ar atteikšanos no baltā habita. Viņš un citi jaunie kandidāti, kas iestājās pie mariāņiem, ģērbās kā diecēžu priesteri. Tā no 1909. gada mariāņu kongregācijā kļuva par bezhabitu kopienu. Pēc S. Papčinska kanonizācijas kongregācijā sākās diskusijas par uzticību sava dibinātāja harizmātam un līdz ar to parādījās doma atgriezties pie baltā habita nēsāšanas. Tā kongregācijas Ģenerālā kapitula laikā 2023. gadā tika pieņemts lēmums, ka mariāņiem ir atkal atļauts nēsāt balto habitu, ieteicams to vilkt svētku dienās, bet var turpināt lietot arī parasto melno sutanu.
“Latvijas vikariāta mariāņi pieņēma lēmumu atgriezties pie baltā habita lietošanas, bet katrs no priesteriem pats pieņem lēmumu, vai valkāt to ikdienā, svētkos, vai arī kalpošanā izmantot melno sutanu. Mariāņu habits sastāv no baltās sutanas bez ārējām pogām un baltās jostas. Kaut arī tas var atgādināt pāvesta tērpu, tomēr habits atšķiras no baltās sutanas, bet jostas gali atrodas labajā pusē,” raksta kongregācijas pārstāvis tēvs Dmitrijs Artjomovs.
Atgādinām, ka mariāņu jubilejas gadu iezīmēja vairāki notikumi. Svētku kulminācija notika 2024. gada 2. martā Viļānu Svētā Miķeļa baznīcā, kur norisinājās pateicības dievkalpojums, ko vadīja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Daugavpils Jēzus Sirds draudzē, kur kalpo mariāņu tēvi, pateicības dievkalpojumus notika Jēzus Sirds svētkos, 7. jūnijā. Jubilejas gada svinību ietvaros tika izdotas arī divas grāmatas – jau 2023. gada rudenī nāca klājā mariāņu tēva Broņislava Valpitra atmiņas „Broņislavs Valpitrs – laikmeta liecinieks”, bet šī gada rudenī tika prezentēta tēva Benedikta Skrindas atmiņu grāmata „Benedikts Skrinda – laikmeta liecinieks”. Šīs grāmatas ietver sevī pirmo Latvijas mariāņu tēvu atmiņas par viņu dzīves gaitām un sniedz vērtīgas ziņas arī par šīs kongregācijas darbību Latvijā. 10. maijā notika starptautiska zinātniska konference „Dieva kalps Jānis Mendriks – ticības liecinieks”, kas saistīta ar J. Mendrika beatifikācijas procesu. Ar referātiem uzstājās mariāņu vēsturnieki un teologi no Polijas un Latvijas. Savukārt 14. septembrī Viļānu baznīcā tika nodibināts Svētā Krusta sanktuārijs, kas nozīmē, ka dievnams ieguvis svētcēlojumu vietas statusu.
KABIA; Foto no kongregācijas arhīva
