Kalendāru sagatavoja kustība “Pro Sanctitate”.
Ievads gavēņa kalendāram ģimenēm
Kā katru gadu, esam sagatavojuši gavēņa kalendāru ģimenēm. Tā kā esam Jubilejas gadā, esam izvēlējušies “Cerības ceļu”, lai būtu saskaņā ar Jubilejas gadu, lai būtu “Cerības svētceļnieki”. Gavēņa ceļš ir cerības ceļš, jo tas ved mūs pretī augšāmcēlušajam Kristum, “mūsu cerībai, mūsu Augšāmcelšanai!
Katru dienu, katra ģimene ir aicināta sanākt kopā, lai lūgtos: lasītu kalendārā norādīto Dieva Vārdu un
citātu no mūsu Tēva un Dibinātāja rakstiem par Cerību. Pēc klusuma pauzes katrs ģimenes loceklis tiek aicināts dalīties saņemtajās žēlastībās. (ģimene var būt jebkura ģimene, bet arī draudze, kas ir ģimene, kopienas utt.) Ļaujam Kungam mūs vadīt un upurēt mūsu gavēņa ceļojumu par mieru pasaulē, par mūsu Svētā tēva pāvesta Franciska veselību un par katra no mums vajadzībām.
N.B. Materiāls ir pieejams katolis.lv, bet tiem, kas vēlas to redzēt video formātā, tas būs mūsu mājaslapā un arī facebookā. Materiāls būs latviešu, angļu, vjetnamiešu un itāļu valodā.
5. marts, Pelnu Trešdiena
Psalms 42, 12
Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Mēs redzējām, ka Izraēla tautai bija īpašs aicinājums – saglabāt cerību, ko Dievs uzticēja cilvēcei radīšanas sākumā.
Un mēs arī redzējām, kā gadsimtu gaitā šī funkcija ir īstenojusies, Dievam atkārtoti iejaucoties šīs tautas, cilvēces pārstāves, vēsturē caur praviešiem, caur pārmācību, bet vienmēr caur cerību.
6. marts
Kas paļaujas uz Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Šīs tautas vēstures fons ir cerība; tā ir kā saviļņojums, kas caurvij to visu: tā ir rītdiena, kas virzās uz rītdienu, uz figūru, kas pakāpeniski iegūst Semen mulieris (Sievietes Dzimums, jeb, kas dzimis no sievietes), Cilvēka Dēla, kas tiks saukts par Jēzu, raksturīgās iezīmes.
7. marts
Psalms 121, 7 – 8
Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, Viņš lai pasargā tavu dvēseli.
Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu no šā laika mūžīgi.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Un visbeidzot, paredzētajā laikā, kā saka svētais Pāvils, piepildoties laikam, cerība kļūst par realitāti: Jēzus, kas piešķir konkrētību, gadsimtiem ilgušās cerības zīmogu.
8. marts
Rom 15, 13
Bet cerības devējs Dievs, lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Beidzot mēs varam saprast, ko nozīmē evaņģēlija izteiciens Semen mulieris – kas dzimis no Sievietes. Jēzu mēs varam definēt kā visas Vecās Derības cerības konkretizāciju: tādēļ mēs sakām, ka visa Vecā Derība ir vērsta uz Viņu. Svētais Augustīns izteicies drosmīgi: viņš domā par Veco Derību kā par māti, kas nes sevī radību: tā nes Jauno Derību, tā nes Kristu, tā dzemdina Kristu.
9. marts, Pirmā Gavēņa svētdiena
Matejs 11, 28
Nāciet pie Manis visi, kas esat strādājat un ciešas grūtības, un es jūs atspirdzināšu.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Kristus ir Vecās Derības noslēgums. Tomēr cerības satraukums nebeidzas, bet gan sākas no jauna rītdienas virzienā: no tā, ka Kristus ir nācis, faktiski neizriet, ka cerība ir beigusies, bet gan sākas jauna veida cerība – cerība uz pārveidošanos Viņā.
10. marts
Romiešiem 5, 3—4
Bet ne vien tas: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izdurību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Ja visu Veco Derību caurvij Kristus atnākšanas gaidas, tad Jauno Derību caurvij gaidas uz pārvērtībām Viņā, ko mēs saucam par eshatoloģiskajām gaidām. Arī šis auglis ir atklāsmes dāvana: ja agrāk Dievs runāja uz cilvēci, lai atklātu rītdienas cerību, tad Jaunajā Derībā Viņš runā uz cilvēci, vēstīdams par tās pārvērtībām Kristū. Acīmredzot tas viss var notikt tikai caur pašu Kristu, tādēļ Kristus ir mūsu cerības avots ne tikai tāpēc, ka Viņš piepildīja Vecās Derības cerības, bet arī tāpēc, ka caur Viņu mēs pazīstam cerības atklāsmi, ko mums dāvā Tēvs.
11. marts
Ebrejiem 11, 1
Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Šeit ir divi raksturīgi aspekti: Kristus – cerības piepildījums, Kristus – cerības avots. Kristus – cerības piepildījums: Jaunajā Derībā atliek vien aplūkot dažus raksturīgus pantus, kas mums ir ļoti labi pazīstami. Padomājiet, piemēram, par Marijas un eņģeļa dialogu: Tu Viņu nosauksi vārdā Jēzus, jo Viņš izglābs tautu no tās grēkiem (sal. Lk 1, 31). Tā tauta, par kuru esam dzirdējuši Ābrahāmā, Jēkabā, tā tauta, kurai ir jāvairojas, tā tauta, kura ir grēkojusi, kurai ir vajadzīga izpirkšana, gandarīšana, glābšana un kura gaida Mesiju, Jēzu, kurš tiek saukts par Pestītāju, jo Viņš to glābs.
12. marts
1Kor 1, 13, 13
Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Lūk, cerības pamattēmas, kā Jēzus mums tās pasniedz: pirmkārt, jauna dzīve, dzīve, kas mūs ietver sevī, kas atpestī mūs no grēka, pat ja tā sekas joprojām saglabājas. Jēzus saka: kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, tam būs mūžīgā dzīvība; un Viņš atkārto: kas tic man, tam būs mūžīgā dzīvība. Tātad cerība, ko Kristus mums māca, ir cerība uz mūžīgo dzīvi, nevis vairs uz zemes mājām.
13. marts
Psalms 119, 114
Tu esi patvērums un vairogs, es ceru uz Tavu vārdu.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Šajā pasaulē mums ir cita cerība, proti, cerība uz to gaismu, kas nāk no aizsaules dzīves, uz to gaismu, kas nāk no Tā, kurš mūs gaida, no Tēva, un tādējādi cerība uz Dieva Providenci.
14. marts
Ebrejiem 10, 23
Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Dievs ir Tēvs, Viņš domā par katru mūsu vajadzību, un Jēzus, mēs zinām, un tad mēs redzēsim, mudina mūs nebaidīties, nešaubīties, paļauties, būt pārliecinātiem un cerēt. Bet kā mēs varam cerēt? Pamatojoties uz ko? Uz lūgšanas nemaldīgumu. Lūk, cerība, mēs gandrīz varētu teikt – pārliecība: mūsu lūgšana ir nemaldīga.
15. marts
Psalms 31,25
Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis jūs visi, kas cerat uz Kungu!
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Lūdziet, un jūs dabūsiet, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvēsiet, un jums atvērs (Mt 7, 7). Bet patiesībā mēs redzam, ka ir tik daudz lietu, kas iet greizi: labais tiek vajāts, ļaunais triumfē, apustuļi tiek aizvesti uz cietumu, viņi tiek notiesāti, un Jēzus mierīgi saka: Nebīsties, mazais ganāmpulks, kad tevi satvers un vajās un vedīs tiesas priekšā, neuztraucies par to, kas tev būs jāsaka, jo tajā brīdī tev tiks teikts, kas tev jāsaka (sal. Mt 19, 21).
16. marts, otrā Gavēņa svētdiena
Mihas 7, 7,
Bet es lūkojos uz Kungu un ceru uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs!
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Redziet, kādas cerības rindas mūsu priekšā iezīmējas visdažādākajos dzīves apstākļos: cerība uz aizsaulē esošo, cerība uz Tēva Providenci, cerība, ka mūsu lūgšanas tiks uzklausītas, cerība, ka tad, kad nonākam grūtībās, pat visļaunākajās, piemēram, nosodījumā un tiesā, mums ir drošs vārds, ko teikt. Visos dzīves apstākļos šeit ir vismīļākā cerība: Es tevi neatstāšu vienu. Es aizeju un atgriezīšos un vienmēr būšu ar jums; kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā vārdā, tur Es esmu klāt (sal. Jņ 16, 27; Mt 18, 20). Cerība, ka Kristus ir klātesošs mūsu vidū, ir klātesošs Euharistijā, lūgšanā, mīlestībā.
17. marts
Romiešiem 8, 25
Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Tur, kur divi kristieši lūdzas kopā un mīl viens otru Kristus vārdā, tur Kristus ir klātesošs. Spēja atpazīt šo klātbūtni mūsu vidū – tas ir vēl viens visjaukākās cerības avots!
No otras puses, kā gan mēs varam noliegt to, ka Baznīcā pastāvīgi sastopamies ar grūtībām; Baznīcā, kas tiek vajāta jau tās pirmsākumos, kas nespēj cilvēciski pildīt savu misiju… Tad Kungs mums runā par šo sinepju sēkliņu, kurai tikai ar laiku jāaug, par šo mazo krūmiņu, par šo graudiņu, kas aug līdzās nezālēm: un tā ir cerība, ka, neraugoties uz augšanas grūtībām, Baznīca sasniegs savu pilnīgo attīstību: tā tiks vajāta, bet elles vārti to neuzvarēs (Mt 16, 18).
18. marts
Sakāmvārdu grāmata 13., 12
Pārāk ilgi gaidot sāp sirds,
piepildīta vēlme ir dzīvības koks.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Un tikmēr paiet laiks. Kas būs rīt? Es eju, lai sagatavotu jums vietu (Jņ.14:2). Šeit ir cerības pēdējais virziens. Jūs redzat, cik daudzveidīga ir šī Jēzus mācība par cerību: šie ir jaunie cerības virzieni, ko Viņš mums piedāvā. Jūs teiksiet: uz kā pamata mums var būt šī cerība? Šeit mēs iedziļināmies tajā, kas ir Jēzus vēstījums, un mēs varam teikt, ka arī mūsu garīgais vēstījums (1). Kādēļ mums var būt, pat mums ir jābūt šai cerībai? Tēvs jūs mīl (Jņ 16, 27).
19. marts
Raudu dziesma 3,24
Mana daļa ir Kungs – es saucu –
jo uz Viņu es gribu cerēt.
Cerība Guljelmo Džakvinta
Lūkas evaņģēlijā atrodamās himnas: Benedictus, Magnificat, Nunc dimittis ir trīs cerības himnas: lasiet tās uzmanīgi: Dievs ir apciemojis, izpircis savu tautu. Kas tika gaidīts, ja ne Pestītājs?… Gaidīšana, lūdzošais aicinājums un visbeidzot: Slavēts lai ir Kungs, jo Viņš ir apmeklējis, Viņš ir atpricis savu tautu. Gaidīšana tika vainagota. Eņģeļa pasludinājums ganiem, kas sargāja: Pestītājs ir piedzimis.
20. marts
Psalms 25, 5
Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienumēr.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Kad starp Tēvu un mums pastāv mīlestības attiecības, kad Jēzus mums saka: Man ir gandrīz veltīgi par jums lūgt, jo visu, ko jūs lūgsiet Tēvam manā vārdā, Viņš jums to dos, jo Viņš jūs mīl (sal. Jņ 15, 16), kā gan mums var nebūt paļāvības, kā gan mēs varam nebarot šo dziļo cerību? Bet ja Tēvs mūs mīl, vai Dēls var mūs nemīlēt? Jēzus mīlestība ir Tēva mīlestības izpausme un konkretizācija.
21 marts
Romiešiem 5, 5
Cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Uz Kristus mīlestību Pāvils bija balstījis savu cerību. Šis novērojums mūs ievada Atklāsmes otrajā daļā: Dievs atklāj sevi mums, atklāj savu cerību ne tikai caur Kristu, bet arī caur Pāvilu. Svētais Pāvils bija pirmais, kas piedzīvoja šo cerības realitāti. Es zinu, kas ir tas, kam es sevi esmu nodevis (2 Tim 1, 12).
22. marts
Psalms 33, 22
Kungs, lai Tava žēlastība ir pār mums,
jo uz Tevi mēs ceram.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Tēvs mūs mīl, un Jēzus mūs noteikti nemīl mazāk, jo arī Viņa mīlestība uz mums ir bezgalīga. Viņš mūs mīl līdz pat tam, ka kļūst par Labo Ganu: Es esmu Labais Gans (Jņ 10, 11). Viņš ir Labais Gans, kurš mūs meklē, kurš dodas meklēt pazudušās avis, kurš pielīdzina sevi pazudušā dēla tēvam, sievietei, kura ir pazaudējusi drahmu un apvērš savu māju otrādi, lai to meklētu.
Mēs zinām, ka Kristus mīlestība sniedzas neizmērojami tālāk, nekā to varam nojaust šajās līdzībās: nevar būt lielākas mīlestības par šo – drauga, kas atdod savu dzīvību par savu draugu (sal. Jņ 15, 13). Tātad, ja Kristus atdeva savu dzīvību par mums, saviem draugiem, kā gan mēs varam apšaubīt šo mīlestību, kā gan mēs varam uz to nebalstīt savu cerību?
23. marts, 3. Gavēņa svētdiena
PSALMS 130, 5
Es gaidu uz Kungu, mana dvēsele gaida, es paļaujos uz Viņa vārdu.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Mums jābūt pārliecinātiem par savu cerību. Mēs esam saņēmuši Svētā Gara pārpilnību savās sirdīs, un šis Svētais Gars mūsos nevar mūs maldināt. Tādēļ mēs gūstam pārliecību par savu cerību šajā Svētā Gara pārpilnībā.
24. marts
Efeziešiem 4, 4
Viena miesa un viens gars, kā arī vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Brīnišķīga ir šī apustuļa doma. Pāvils: viņš atdeva sevi: tajā brīdī, kad Kristus viņu pārsteidza un satvēra tur, uz Damaskas ceļa. Viņš viņu noķēra un padarīja par gūstekni: Pāvils nodeva sevi pēc saviem ieskatiem, viņš nodeva sevi ar iekšēju pārliecību: es zinu, kas ir tas, kam es sevi esmu nodevis, kam es sevi esmu uzticējis. Šeit ir absolūtas cerības nozīme, kas kļūst par pārliecību tieši tāpēc, ka Pāvils no pieredzes zina, kas ir tas, kam viņš ir nodevies, kura priekšā piekāpies un kuram sevi uzticējis: Kristus ir viņa cerības iemesls. Un tas, es atkārtoju, ievada mūs Pāvila domās, kurš neskaitāmos pantos runā par cerības tikumu: par individuālo cerību, par kolektīvo cerību, par kosmisko cerību.
25. marts, Pasludinašana svētki
Psalms 62, 6
Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība!
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Magnificat pamattēma ir šāda: Dievmāte ne tikai pateicas Dievam par to, ka Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību, bet pateicas Viņam par to, ka Viņš dara stipru savu roku, dara lielas lietas, glābj cilvēkus.
26. marts
Romiešiem 12, 12
Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, pastāvīgi lūgšanā!
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Tas var būt garīguma triptihs: priecāties cerībā (tātad priecīgā cerībā), būt pacietīgam bēdās, būt neatlaidīgam lūgšanā. Un atkal Romiešiem: bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. (Rom.5,5). Lūk, vēl viens iemesls, kāpēc mums jābūt pārliecinātiem par savu cerību. Mēs esam saņēmuši Svētā Gara pārpilnību savās sirdīs, un šis Svētais Gars mūsos nevar mūs maldināt. Tāpēc mēs smeļamies savas cerības pārliecību šajā Svētā Gara pārpilnībā.
27. marts
Romiešiem 15, 4
Viss, kas iepriekš rakstīts, ir rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs ar neatlaidību un mierinājumu varētu uzturēt savu cerību.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Sv.Pāvils runā arī par kolektīvo cerību: mēs visi, visa Baznīca, dzīvojam cerībā, esam cerības caurstrāvoti.
28. marts
Romiešiem 8, 24
Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer?
Cerība—Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Ja visa Vecā Derība bija vērsta uz Kristus tēlu, kuram bija jānāk, un tādēļ tā bija caurvīta ar cerību uz Kristu, kuram bija jādzimst, tad pēc Kristus dzimšanas mūsu cerība ir vērsta uz to, kas būs vēlāk, uz pārveidošanos Kristū.
29. marts
Efeziešiem 4. 1– 2
Un tā es, Kunga gūsteknis, atgādinu jums, lai jūs dzīvotu tā aicinājuma cienīgi, kurā jūs esat aicināti, visā pazemībā un lēnprātībā, un pacietībā viens otru mīlestībā paciezdami.
Cerība Guljelmo Džakvinta
Tas, ka mēs neredzam, ka mēs gaidām, ka mums ir jābūt pacietīgiem, nepierāda, ka mūsu cerības objekts nepastāv, bet gan to, ka mums jāprot gaidīt, mums jāprot cerēt. Tas ir kristieša un Baznīcas būtiskākais nosacījums – gaidīt, cerēt.
30. marts, Treša Gavēņa svētdienā
Isajs 65, 17—18
Jo redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs, un tās nevienam vairs nenāks prātā. Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai. Un Es pats priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par Savu tautu.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Kā jau redzējām, cerība ir gan Vecās, gan Jaunās Derības pamatā. Vēl neesam nonākuši galā, vēl esam ceļā, mums vēl jāsasniedz mērķis, gan individuāli, gan kolektīvi. Esam visi ceļā, soļojam cerībā pretī mūžībai. Lūk, Jēzus un Sv. Pāvila mācība. Un ne tikai mēs, bet varētu teikt, ka visa radība soļo pretī Kristum: cerība ir kosmiska.
31. marts
Romiešiem 8, 20- 21
Radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība.
Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un brīvību.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Brīnišķīgs solis: it kā visa radība pēc sākotnējā grēka būtu kaut kam paverdzināta un cerībā gaidītu atbrīvošanu Kristū. Tā visa radītā realitāte ir tā, kas iet, kas soļo pretī šai atbrīvošanai, ko var panākt tikai caur noslēpumaino pārveidošanos Kristū. Šis fragments, kas, protams, ir sarežģīts un neskaidrs, bet kas norāda tieši uz šīm cerības trīsām, ko Dievs mūsos ielika pirmajā radīšanas mirklī un Kristus tajā mirklī, kad Viņš ienāca mūsu vidū, kļuva miesa, cilvēks kā mēs.
1. aprīlis
Jāņa Atklāsmes grāmata 22, 20
Nāc, Kungs Jēzu!
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Un kāds būs cerības noslēgums? Vēl viens atklāts vārds – Jāņa Atklāsmes grāmata. Atklāsmes grāmatā ir aprakstīts, kas būs cerības piepildījums, galīgais akts, kurā tā tiks īstenota. Mēs ar apbrīnu skatījāmies uz Platonu, kurš tiecās pēc atklāsmes stariņa, lai kaut ko uzzinātu par nākamo dzīvi. Mums ir pat Atklāsmes pārpilnība, detalizēts apraksts par to, kas ir mūsu cerība. Kas mūs gaida mūsu vēstures pēdējā cēlienā? Dieva sods ļaunajiem un ļaunuma uzvara ir Atklāsmes grāmatas pamattēmas: atlīdzība labajiem, kurus sātans ir vajājis, Baznīcas triumfs, ko pārstāv sieviete Marija, kura bēg prom no pūķa, Jēra paaugstināšana, redzējums par Jēra un svēto galīgo godību, dedzīgais aicinājums: Nāc, Kungs Jēzu (Atkl 22, 20).
2. aprīlis
Radīšanas grāmata 3, 15
Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievieti, starp tavu dzimumu un sievietes dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.”
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Lūk, kāds būs cerības epilogs, kā to mums apraksta Jānis. Uz ko mēs ceram, kāda ir tā cerība, par kuru mums runā Pāvils, kas ir tas Kristus, kurš mūs gaida, kā mēs varēsim Viņu satikt? Lūk, Atklāsmes grāmatas vārdi: tajā dienā, tajā pēdējā aktā cilvēce tiks tiesāta, tas būs labā triumfs pār ļauno, Marijas triumfs, Baznīcas triumfs pār pūķi, Jēra triumfs, mūsu triumfs ar Kristu. No tā arī izriet dedzīgā tiekšanās, jo tas viss vēl ir tālu: Nāc, Kungs Jēzu. Kungs Jēzu, pasteidzies piepildīt šo mūsu cerību, Tu, kas esi mūsu cerība.
3. aprīlis
Isajs 61, 1 –3
Dieva Kunga Gars ir pār mani, jo Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos; tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Kunga dēstīti Viņam par godu.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Kungs caur savu Atklāsmi, caur šo dialogu ar mums, ir iedibinājis mūsu būtības kodolā ilgas pēc cerības, kas kādu dienu piepildīsies katram no mums individuāli un mums visiem kopā. Tādēļ man šķiet, ka, ja mēs vēlamies atrasties Dieva līmenī, Atklāsmes līmenī, mums ir dziļi jāsakņojas šajā cerības tikumā, kas nav veltīga cerība, tā nav kaut kas ēterisks, bet gan zināma cerība uz noteiktu rītdienu, uz rītdienu, kurā mēs varēsim satikt Kristu.
4. aprīlis
1 Pēteris 1, 3
Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs atdzemdinājis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem,
Cerība Dieva kalps Guglielmo Giaquinta
Un tā ir zināma cerība, jo kopā ar svēto Pāvilu mēs varam un mums attiecībā uz Jēzu, kas ir mūsu cerības cēlonis, ir jāatkārto, ka Viņš ir mūsu cerība: es zinu, es zinu no pieredzes, kas ir tas, kam esmu sevi uzticējis, atdevis, nodevis; es esmu pārliecināts, ka Viņš, taisnīgais Tiesnesis, spēj man saglabāt atlīdzību pēdējā dienā. Tādēļ mūsu dzīvē ir šī eshatoloģiskā spriedze attiecībā uz rītdienu: mēs esam rītdienas radījumi, un tieši tādēļ mēs esam cerības radījumi.
5. aprīlis
Isajs 63, 3– 5
Tu būsi slavas vainags Kunga rokā, karaļa kronis sava Dieva rokā. Par tevi vairs neteiks “Atstātā”, nedz arī par tavu zemi “Izpostītā”, bet tevi sauks “Viņa man labpatīk”, un tavu zemi sauks “Salaulātā”, jo tu esi iepatikusies Kungam un tava zeme būs salaulāta. Jo, kā jauneklis apprecas ar jaunavu, tā tavi bērni vienosies ar tevi; kā līgavainis priecājas par līgavu, tā tavs Dievs priecāsies par tevi.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Cerība nav sajūta, nav emocija, bet gan iekšēja realitāte, kas mūsos tiek radīta tieši ar Kristības sakramentālā instrumenta palīdzību. Tāpēc šis ir sakraments, kas visvairāk saistīts ar cerību, jo, varētu teikt, tas to veido, rada mūsos. Pārējie sakramenti pilnveido cerību, pielieto to, paplašina, sniedz jaunus elementus, kuros to īstenot, un līdz ar to piešķir prasīgus nosaukumus. Katrs sakraments vienlaikus prasa un dod: sakramentālajā žēlastībā, kas tam pieder, ir ietvertas arī tiesības uz īpašām žēlastībām, lai īstenotu cerības tikumu kādā konkrētā jomā.
6. aprīlis
Jeremijas gŗāmata 29, 11
Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Sakraments ar savu sakramentālo žēlastību postulē, pieprasa no Dieva tās žēlastības, kas nepieciešamas, lai ar cerības tikuma palīdzību īstenotu to, ko tas prasa. Tādēļ, paplašinoties cerības laukam, mēs iegūstam tiesības uz palīglīdzekļiem, lai īstenotu šo tikumu.
7. aprīlis
Psalms 26, 1; 14;
Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? es esmu pilns paļāvības, jo redzu Kunga laipnību dzīvo zemē.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Grēku nožēlas sakraments dod cerīb negrēkot; tā sekas ir jauna dzīve, ko, protams, pavada sakramentā dzimusī žēlastība, lai šī cerība nebūtu tukšs vārds, bet gan realitāte. Tādējādi cerības tikums no gandarīšanas sakramenta saņem jaunus impulsus un īpašas žēlastības.
8. aprīlis
Romiešiem 10, 11– 13
Jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā. Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda Savu bagātību visiem, kas Viņu piesauc. Jo ikviens, kas piesauc Kunga Vārdu, tiks izglābts.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Iestiprināšana ir sakraments, kas mūs dara par pilnīgiem kristiešiem, Kristus kareivjiem. Tas dod cerību sasniegt savu pilnību, dot savu ieguldījumu Valstības veidošanā un uzvarēt sātanu. Trīs efekti ar trim cerības formām.
9. aprīlis
Psalms 135, 1
Teiciet Kungu, jo Viņš ir laipnīgs; jā, tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Jēzus Euharistijā kā pastāvīgā sakramentā ir mūsu ticības un mīlestības objekts, kā arī mūsu cerības avots. Kas būtu mūsu cilvēcība, ja Kungs aizietu, ja mums vairs nebūtu Euharistijas! Mums trūktu cerības avota.
10. aprīlis
Efesiešiem 3, 19—20
un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Kad esam zaudējuši drosmi, paļāvību, kad esam nomākti, mazliet apciemosim Jēzu Vissvētākajā Sakramentā, teiksim Viņam kādu vārdu, lai Viņš mūs piepilda ar drosmi, lai Viņš dod mums cerību. Kā jūs, manas meitas, varat nesaprast šīs lietas, kā gan var atcelt Euharistiju dienas laikā. Jūs likvidējat cerības avotu! Jēzus Euharistijā vienmēr ir starp mums, un jebkurā laikā mēs varam doties pie Viņa, lai saņemtu gaismu, mīlestību, spēku; Viņš ir mūsu cerības konkretizācija.
11. aprīlis
Hosejas grāmats 6, 3
Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu Kungu. Jo Viņš atmirdzēs kā skaista rīta ausma cauri mākoņu plīvuram un nāks pie mums kā lietus, kas veldzē zemi.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Sakramentos, īpaši Euharistijā, mums ir cerības avots un mēs atrodam spēku to izdzīvot. Kā mēs varam būt bezcerīgas dvēseles, noslēgtas dvēseles, ierobežotas dvēseles, nomāktas dvēseles, pesimistiskas dvēseles, ja mums blakus ir Jēzus? Ja Viņš ir ar mums, kurš gan var būt pret mums? Kas var mums kaitēt, kas var apslāpēt mūsu dvēseles impulsus? Ja Kungs ir ar mums, tad mums ir jābūt paļāvībai, mums ir jābūt cerībai, mums ir jābūt drošībai.
12. aprīlis
Isajs 30, 18
Tādēļ Kungs gaida, lai jums parādītu žēlastību, tādēļ Viņš pošas, lai jums būtu žēlīgs, jo Kungs ir taisnīgas tiesas Dievs; svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Ciešanas mums atgādina par pienākumu un līdz ar to arī par iespēju piedalīties krusta un augšāmcelšanās noslēpumā un dod mums cerību, ka mēs spēsim tajās piedalīties.
13. aprīlis, Pūpolu Svētdiena
2 Pētera 3, 9
Kungs nevilcināsies savā solījumā, kā tas dažiem šķiet, bet jūsu dēļ ir pacietīgs, negribēdams, ka kāds pazustu, bet lai visi atgrieztos un gandarītu.
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Katrs Kristus dzīves noslēpums dod mums cerību, ka mēs spēsim to atkārtot savā dzīvē, un tajā pašā laikā dod mums pietiekamas un nepieciešamas žēlastības, lai to paveiktu. Tāpēc soli pa solim, pakāpienu pa pakāpienam izstaigāsim Kristus zemes dzīves gaitas, un mēs atradīsim Viņa dzīves pamatnoslēpumus, kuriem jākļūst par mūsu garīgā ceļa būtiskiem soļiem.
14. aprīlis, Klusās nedēļas pirmdiena
Lūkass 12, 6—7
Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. Tāpat arī jums visi galvas mati ir skaitīti. Nebīstieties, jūs esat vairāk vērti nekā daudz zvirbuļu.
Cerība Dieva kalps Guglielmo Giaquinta
Liturģija, lūgšana, ir lielisks līdzeklis, ar kura palīdzību mūsu cerība tiek paplašināta, stiprināta, barota. Un tādēļ, kad ir kāds grūtību brīdis – jo, par spīti visam, mūsu dabai ir nosliece uz vilcināšanos, nomāktību, pesimismu -, kad šie kārdinājumi atgriežas mūsu dvēselē, pievērsīsimies lūgšanai, sakramentiem, Euharistijai.
15. aprīlis, Klusās nedēļas otrdiena
Isajia 49, 6
Es padaru tevi arī par gaismu citām tautām, ka tu būtu Manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam.”
Cerība Dieva kalps Guglielmo Giaquinta
Nevar būt stipra, dzīva cerība bez tikpat stipras, dzīvas ticības, un cerības pamatā obligāti jābūt ticībai. Jo vairāk mēs esam ticības cilvēki, jo vairāk varam būt cerības cilvēki.
16. aprīlis, Klusās nedēļas trešdiena
Isaija 50, 9
Redzi, Dievs Tas Kungs man palīdz; kas atzīs mani par vainīgu?
Cerība Dieva kalps Guglielmo Giaquinta
Cerība nezaudē nenoteiktības un šaubu iezīmes, kas tai ir iedzimtas tieši tāpēc, ka tā ir dzimusi no ticības, kas būtībā ir neskaidra, bet tai ir tendence kļūt arvien skaidrākai, arvien spēcīgākai, arvien intensīvākai, arvien drošākai, līdz tā kļūst par uzticības attiecībām, kas pēc tam rada uzticības vai pat dievbijīgas mīlestības attiecības.
17. aprīlis, Lielā Ceturtdiena
1 Kor, 11– 24– 25
Šī ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota; to dariet manai piemiņai! . Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir Jaunā derība manās Asinīs; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, manai piemiņai!
Cerība Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Euharistija kā upuris, kā sadraudzība, kā paliekošs sakraments. Visos trīs aspektos Euharistija ir mūsu cerības avots. Euharistija kā upuris ir mūsu cerības visreālākais pamats. Patiesībā visa mūsu cerība nāk no Jēzus nāves.
18. aprīlis, Lielā Piektdiena
Ebrejiem 5, 9
Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko izcietis. Un, pilnību sasniedzis, Viņš ir palicis visiem, kas Viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas devēju.
Cerība Dieva kalps Guglielmo Giaquinta
Tādēļ Euharistijas upuris, kas ir asiņainā krusta upura atjaunošana, ir mūsu cerības avots: tajā mums jārod spēks dzīvot un attīstīt šo tikumu. Un ne tikai tas, bet upuris ir cilvēces augstākais veltījums, tās paļavīgs sauciens uz Tēvu.
19. aprīlis, Lielā Sestdiena
Marijas klusums
Un Viņa māte glabāja visus šos vārdus savā sirdī.
Cerība Dieva kalps Guglielmo Giaquinta
Tas, ka Dievmāte pārdzīvoja savu tumsas stundu ticībā, ir skaidrs, pat ja mums patiktu domāt, ka kādā brīdī laika plīvurs šķīrās viņas skatiena priekšā, kas kontemplēja dievišķo atklāsmē; tomēr evaņģēlija teksti liek mums apgalvot, ka Marija pārdzīvoja savu ticības stundu. Viņa visus šos vārdus glabāja savā sirdī (Lk 2, 51). Tik daudzas, pārāk daudzas lietas Dievmāte nezināja, viņa tās intuitīvi nojauta, viņa tās pakāpeniski piedzīvoja.
20. aprīlis Lieldienas
Priecīgas Lieldienas
Kristus, mūsu cerība, ir augšāmcēlies Aleluja
Viņš patiesi ir augšāmcēlies Alleluja
