Šī gada augustā Latvijas dievnamos devīto reizi izskanēs vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”. Pasākuma organizētāji teic, ka svētku laikā būs seši koncerti “izcilu mūziķu sniegumā, kuros izvēlēti Latvijas vērtīgākie, skanīgākie, tembrāli krāšņākie un vēsturiski nozīmīgie instrumenti. Apceļot Latvijas novadu dievnamus, uzzināt daudz vērtīga par kultūrvēsturi, baudīt ērģeļu tik dažādo un bagātīgo skanējumu – tāda ir svētku ideja”.
Svētku rīkotāji sola, ka katrs muzikālais notikums būs īpašs, katrai koncertprogrammai būs savs vēstījums, pat mazliet eksperimentāls repertuārs. Tāpat ērģeļu skanējumam pievienosies arī citi intrumenti – vijole, saksofons, sitaminstrumenti, arī balss.
Svētku atklāšanas koncerts “Meditācija gaismai” notiks 1.augustā pl. 19 Āraišu luterāņu baznīcā. Koncertā ērgēles spēlēs Ilona Birģele, vijoli – Paula Šūmane. Izskanēs A. Korelli, L. Sneibes, G. F. Hendeļa, A. Perta, J. S. Baha, J. Jučevska, H. Iganca fon Bībera, E. Dārziņa skaņdarbi.Šīs baznīcas ērģeles 1904.gadā būvējis Mārtiņš Krēsliņš Jēkabpilī. Tas ir divu manuāļu romantiskā stila instruments ar mehānisko kēgellādi. Prostekts būvēts neoromānikas stilā. 2024. gadā ērģeles restaurējis meistars Alvis Melbārdis.
2.augustā pl.16 Viļakas katoļu baznīcā būs klausāms koncerts “Dziesmas bez vārdiem”. Pie ērģelēm būs Aigars Reinis, saksofonus spēlēs Aigars Raumanis. Izskanēs P. Dukasa, A. Pjacollaa, F. Mendelszona, R. Dubras, Ē. Ešenvalda mūzika. Ērģeles šajā baznīcā iebūvētas 1895. gadā. Tās ir būvējuši brāļi Blombergi no Varšavas. Ērģelēm ir romantiskā tipa dispozīcija, divi manuāli ar pedāli. Šis ir vienīgais zināmais skanošais šo ērģeļbūvētāju veikums Latvijas teritorijā. Ērģeles restaurējuši Tālivaldis Deksnis un Jānis Pelše.
Nautrēnu katoļu baznīcā 3.augustā pl. 13 varēs dzirdēt koncertu „Pretī saulei“, kurā piedalīsies „Riga Organum Duo“- ērģelnieces Diāna Jaunzeme-Portnaja un I. Birģele. Skanēs V. Pinkeviča, H. Sundīna, A. Vecumnieka, A. Kalēja, A. Boitmanes, D. Kurmes-Gedroicas, U. Prauliņa mūzika. 1939.gadā šīs ērģeles ir būvējis Rīgas meistars Heriberts Kolbe. Tas ir romantiskā stila instruments ar “Orgelbewegung” pazīmēm, kas saglabājušās gandrīz oriģinālā stāvoklī. Tas ir lielākais zināmais H.Kolbes būvētais instruments Latvijā. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.
9.augustā pl.17 Skultes luterāņu baznīcā būs koncerts “Jubilāri. Bahs un Perts”. Piedalīsies D. Jaunzeme-Portnaja un baritons Rihards Millers. Līdzā siepriekš minētajiem komponistiem izskanēs arī A.Vivaldi darbi. Savukārt 10.augustā pl. 13 Kalupes katoļu baznīcā skanēs “Svētdienas dziesmas”. Piedalīsies Kristīne Adamaite (ērģeles), Ieva Parša (mecosoprāns). Programmā J. Battishilla, J. S. Baha, G. Bēma, V. A. Mocarta, R. Paula, E. Dārziņa, Š. Guno, D. H. Knehta, H. Pērsela mūzika. Kā skaidro koncerta rīkotāji, ši koncerta stilu noteicis konkrēto ērģeļu raksturs. “Šeit būs dzirdama dziesmu žanrā balstīta kamermūzika, pieskaroties baroka, klasicisma un romantisma estētikai un nonākot arī latviskā vidē. Ērģeles skanēs gan kā atbalsts dziedātājai, gan kā soloinstruments – demonstrējot to daudzveidīgās iespējas gan dinamikas, gan skaņu krāsu ziņā.”
Svētkus 23.augustā pl. 17 noslēgs koncerts “Bahs. Buravickis. Stivriņa” Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā. Piedalīsies I.Birģele, Virdžīnija Laube-Vītiņa (sitaminstrumenti). Programmā būs J.S. Bahs, A.Vivaldi, V. Laube-Vītiņa, R. Stivriņa (jaundarbs), P. Buravickis (jaundarbs). Šīs ērģeles 1886.gadā uzbūvējis Fridrihs Ladegasts no Veisenfelsas. Kā stāsta ērģelnieks Leons Āķeris, “šis instruments ir unikāls. Otra tāda Latvijā nav, taču meistara Ladegasta darbs ir atrodams arī Matīšos un Burtniekos. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Vēsturisko ērģeļu svētku projekta mākslinieciskā vadītāja un producente I. Birģele atgādina: “Kā jau ierasts, katrā koncertā klausītājus gaidīs ievadsarunas par vēsturiskajām ērģelēm un to kultūru Latvijā, bet pēc koncertiem visi interesenti ērģelnieku un ērģeļmeistaru klātbūtnē varēs paši izmēģināt un pārliecināties par varenā instrumenta skanējumu. Ērģeles ir būvētas dažādos laika posmos, un katrā norises vietā tās ir radījusi cita ērģeļbūves firma vai ērģeļmeistars. Ir izraudzīti vadošo ērģeļbūves firmu un meistaru instrumenti – Frīgrihs Ladegasts (Vācija), brāļi Blombergi (Polija), Emils Martins (Latvia), Heriberts Kolbe (Latvija), Augusta Martins (Vācija/Latvija) Mārtiņš Krēsliņš (Latvija), Fridrihs Veisenborns. Instrumenti klausītājiem radīs ievērojamu priekšstatu par Latvijas vēsturiskajām ērģelēm. Pat, ja instrumenti ir būvēti vienā laika periodā, tomēr meistaru rokraksti ērģeļu būvē ļoti atšķiras.”
Ieeja koncertos būs par ziedojumiem. Svētku norisei līdzi var sekot Facebook kontā „Latvija Ērģeļu zeme“.
KABIA
