Darbnīcās „Svētlaimīgi klusie” mācās dziesmas un piedzīvo klusumu

Jau tradicionāli – starp Jāņiem un Pēteriem – Liepājas sv. Dominika baznīcā norisinājās Liturģiskās mūzikas darbnīcas, kurām šoreiz nosaukumā bija dots „Svētlaimīgi klusie” un kuras vadīja poļu komponists un diriģents Pāvels Bembeneks. Darbnīcas organizēja Mūzikas darbnīcu fonds, kuru vada Kristīne Locika, kopā ar Sprediķotāju ordeņa Liepājas Sv. Dominika klosteri. Šīs vasaras darbnīcas notika jau astoto reizi, savukārt Pāvels Bembeneks Latvijā bija devīto reizi. Darbnīcās pieteikušies bija 60 dalībnieki no 23 vietām Latvijā – sākot no Liepājas, Grobiņas un Otaņkiem līdz Rēzeknei un Jaunaglonai, kā arī no Viļņas Lietuvā, Šcecinas puses Polijā, Bilefeldes un Frakfurtes Vācijā. Kā pārsteigums uz darbnīcām ieradās… tūrists no Vācijas, kurš iepriekšējā dienā katedrālē bija ieraudzījis afišu un gluži nejauši sastapis cilvēkus, kas arī bija atbraukuši uz darbnīcām, un tie uzaicināja viņu atnākt. Un izrādījās, ka tas nav vienkārši tūrists no Vācijas, bet vācietis, kurš mācēja poļu valodu, jau iepriekš bija iemīlējis Pāvela Bembeneka dziesmu „Sveicināts, Ēdiens” un ilgojies iepazīties ar komponistu. Pie tam viņš vēl izrādījās Pro Life žurnāla „Corrigenda*” redaktors.

Šīm darbnīcām bija divējāds mērķis – viens – mācoties dziesmas, uzzināt arī vairāk par klusumu liturģijā, piedzīvot klusuma un miera dziedējošo spēku, atjaunot sacrum izjūtu baznīcā. Tamdēļ katra diena sākās ar t. Oskara OP lasīto konferenci, bet iedziedāšanās daļu, kurā iekustinājām un iesildījām dziedāšanai savu ķermeni, veicām ārā, Dienas centra personām ar garīgās veselības traucējumiem pagalmā – kopā ar šī centra apmeklētājiem (un viņi piedalījās arī, kad turpinājām iedziedāties baznīcā). Bet otrs mērķis bija sākt gatavoties P. Bembeneka oratorijas „Vesperes Marijas Bezvainīgajai Sirdij ar svētīgo Honorātu” pirmatskaņojumam latviešu valodā, kas notiks 5.oktobrī Rīgas sv. Alberta baznīcā („Vesperes Marijas Bezvainīgajai Sirdij” notiks Rīgas Sv. Alberta baznīcā 5.oktobrī pl. 19, un tiks ievadītas ar darbnīcām, kas sākas 3.oktobrī un uz kurām pieteikšanās sākās 1. jūlijā. Tuvāka informācija https://www.muzikas-darbnicu-fonds.eu/darbnicas) – un arī šeit Dievs parādīja savu gādību un apredzību – uz darbnīcām pieteicās soprāns Evita Zālīte, kura dziedās arī rudenī Vesperēs. Kaut arī šajā gadā skanējumā neiesaistījām orķestri, nebijām gluži bez instrumentiem – no Viļņas ar lautu atbrauca senās mūzikas ansambļa „Giesmių Tarnai” vadītājs Valdemārs Dadela, savukārt no Polijas atlidoja Evelīna Kozlovska, kuru pirms 11 gadiem šādās darbnīcās Polijā Pāvels Bembeneks bija pamudinājis iemācīties spēlēt arfu – un viņa to arī izdarīja, un tagad arī mums palīdzēja, spēlējot ķeltu arfu, kuru laipni mums aizdeva mūziķe Ilze Grunte. Darbnīcās mācījāmies un dziedājām ne tikai P. Bembeneka dziesmas – viņš ar lielu mīlestību un aizrautību mācīja arī citu komponistu dziesmas, un šādā veidā poļu jaunās paaudzes komponista Jana Krutula dziesmas uz klavierēm pavadīja LMMDV audzēkne Elza Buša. Savukārt Kristīne Locika savām dziesmām piespēlēja ērģeles.

Īpašs pārsteigums dalībniekus gaidīja pirmās dienas vakarā, kad sv. Annas baznīcā viņus ar brīnišķīgu nelielu programmu gaidīja ansamblis „Mirgo!” Ievas Tālbergas vadībā. Debešķīgā akustika, meiteņu dzidrais un niansētais dziedājums bija baudījums dzirdei un sirdij. Sevišķi tika gaidīta Hildegardes no Bingenas kompozīcija, bet bija arī citi brīnišķīgi skaņdarbi no senās mūzikas apcirkņiem, kā arī daži jaunāki – piemēram, Riharda Dubras Laudate. Pēc šīs muzikālās tikšanās devāmies uz Annas draudzes māju tikties un tuvāk iepazīties pie tējas krūzes un gabaliņā t. Vladimira OP ceptās plātsmaizes.

Otrs pārsteigums dalībniekiem bija noslēguma koncertā, kad to kuplināja Liepājas sv. Jāzepa katedrāles koris Baibas Andžānes vadībā kopā ar Liepājas Katoļu pamatskolas Zvanu ansambli, ko vada Ēriks Bukants. Viņi mums bija sagatavojuši skaistu nelielu programmu, kur bija gan latviešu autoru – Ingūnas Rebhūnas un Kristīnes Locikas kompozīcijas, gan poļu komponistu – Jakuba Blihaža un Pāvela Bembeneka dziesmas. Pēdējo dziesmu viņu koncerta daļā dziedāja un spēlēja kopā visi – katedrāles koris, zvanu ansamblis, čelliste Inga Zirga, obojists Āris Burkins un viss darbnīcu koris. Pēc tās pārņēma stafeti darbnīcu koris, kurš, kaut arī darbnīcas ilga tikai trīs dienas, šajā laikā apguva daudzas dziesmas, bet visvērtīgākais – apguva prasmi klausīties viens otrā, paklausīt diriģentam un dziedot izteikt dziedātā vārda jēgu, būt pilnīgi klātesošiem katrā skaņā. Tas ļāva diriģentam Pāvelam Bembenekam, kā viņš to pats sauc – gleznot ar skaņu. Koris atsaucīgi ļāvās improvizācijas elementiem, un dažbrīd dziedāšanā tika iesaistīti arī klausītāji. Visu klātesošo – gan koristu, gan klausītāju atsaucība bija tik liela, ka spontāni dziedošā tikšanās tika noslēgta ar gan poliski, gan latviski izdziedātu P. Bembeneka dziesmu „Jēzu, uzticos Tev!”

Pēc koncerta visi tā dalībnieki devās mieloties ar svētku kliņģeri, bet organizatori un diriģents kopā secināja, ka šīs atkal bija pilnīgi unikālas darbnīcas, kuras bija piepildītas ar mieru un prieku, daudz daudz centīga darba un daudz jaunu sadraudzību veidošanos. Dalībnieki bija no visdažādākajām konfesijām un pat nekristieši, bet visi bija vienoti mūzikā, kura ne tikai paceļ pāri ikdienas rūpēm, bet dziedē sirdis apzinātā vai neapzinātā lūgšanā. Katras darbnīcu dienas kvintesence bija svētā Mise, kurā dziedājām un lūdzāmies no visas sirds un dvēseles, un Dieva miers mūs pildīja.

Pateicamies par atbalstu Vācijas katoļu solidaritātes organizācijai „Bonifatiuwerk”! Finansiālais atbalsts saņemts arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2025” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma””

Kristīne Locika; Foto: Silvija Veita

Dalīties ar rakstu

Saistītie raksti