Lielās ceturtdienas, 2. aprīļa, rītā, Rīgas arhidiecēzes priesteri pulcējās Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, lai kopīgi svinētu Hrizmas svētīšanas Svēto Misi. Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs svētajā Misē svētīja un uzrunāja garīdzniekus un ticīgos, uzsverot priestera misiju būt par “Kristus klātbūtnes zīmi” mūsdienu pasaulē.
Savā uzrunā arhibīskaps īpaši izcēla nepieciešamību pēc priesteru personīgā svētuma un emocionālā brieduma, lai spētu pilnvērtīgi kalpot ievainotajai sabiedrībai.
Arhibīskaps uzsvēra, ka priesteru galvenais uzdevums ir sludināt “prieka vēsti”, dziedināt satriektās sirdis un pasludināt kunga žēlastību. Viņš aicināja garīdzniekus sekot Jēzus piemēram, kurš savā sludināšanā koncentrējās uz labo vēsti, nevis uz negatīvajiem aspektiem vai tiesu. “Ir ļoti svarīgi, lai vēsts, ko mēs sludinām, būtu labā vēsts, lai cilvēki no baznīcas aizietu iepriecināti un stiprināti, nevis apgrūtināti vai ‘kā ar žagariem nopērti’,” norādīja arhibīskaps.
Atsaucoties uz pāvesta Jāņa Pāvila II mācību, arhibīskaps aktualizēja “cilvēciskās formācijas” nozīmi garīdznieka darbā. Viņš skaidroja, ka priesterim ir nepieciešams emocionālais briedums, lai viņš spētu adekvāti reaģēt uz ārējiem kairinājumiem un vadītu savas emocijas ar mīlestību. Arhibīskaps atzina, ka neadekvāta rīcība vai vieduma trūkumus var dziļi ievainot ticīgos, tāpēc priestera personības transformācija ir visas dzīves uzdevums.
Uzrunājot klātesošos, arhibīskaps vērsa uzmanību uz to, ka mūsdienu sabiedrība lielā mērā ir “savainota” — gan materiāli, gan garīgi. Priesteri ir sūtīti pie tiem, kuri ir savu kaislību, aizvainojumu vai mazvērtības kompleksu gūstā, nevis lai uzplēstu brūces, bet lai tajās “ielietu dziedinošu eļļu”.
Noslēgumā arhibīskaps pateicās ticīgajai tautai par atbalstu un cieņu pret priesteriem, atgādinot, ka viens svēts cilvēks spēj atstāt uz pasauli lielāku ietekmi nekā tūkstotis “remdenu” ticīgo.
KABIA
