Lieldienu vigīlijas dievkalpojumā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā uzrunā aicināja sabiedrību pārdomāt cilvēka eksistenciālo nepieciešamību pēc kopības, uzsverot, ka izolācija un noslēgšanās ir nāvējoša gan garīgajai, gan sociālajai attīstībai. Balstoties uz Bībeles lasījumiem, uzrunā tika izgaismots ceļš no iekšējās verdzības uz patiesu brīvību, ko sniedz Kristus augšāmcelšanās.
Izolācija kā mūsdienu traģēdija Uzrunā tika vērsta uzmanība uz satraucošu statistiku – pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu vidū līdz 25 gadu vecumam desmitkārtīgi pieaudzis paškaitējuma gadījumu skaits. Arhibīskaps norādīja, ka šī krīze apliecina bīblisko patiesību: cilvēks ir sabiedriska būtne, kurai ir nepieciešams “otrs” – gan līdzcilvēks, gan Dievs. “Izolācija noslēdz mūsdienu cilvēkam ceļu arī pie Dieva, ne tikai pie otrā, noslēdz viņam ceļu uz pilnveidošanos,” uzsvērts vēstījumā.
Prioritāšu pārskatīšana un brīvība Analizējot Ābrahama upura stāstu, tika izcelts princips, ka Dieva nostādīšana pirmajā vietā nevis atņem, bet gan dāvā brīvību. Tas palīdz veidot veselīgas attiecības ģimenē, izvairoties no pārliekas aprūpes un “infantilisma”, kas kavē bērnu atbildības uzņemšanos par savu dzīvi.
Ticība kā sociālā plaukuma pamats Uzrunā tika skarta arī demogrāfiskā krīze Latvijas reģionos, norādot uz saikni starp garīgajām vērtībām un cieņu pret dzīvību. “Kad cilvēks izvēlas Dievu, viņš sāk respektēt Viņa gribu un plānu,” kas ietver aicinājumu rūpēties par dzīvības turpināšanos un valsts uzplaukumu.
Aicinājums uz garīgo atjaunotni Lieldienu vēstījuma noslēgumā tika uzsvērts, ka:
- Kristības un ticība ir iziešana no “iekšējās verdzības” un grēka pretī apsolītajai debesu valstībai.
- Tikai Dievs var pilnībā piesātināt cilvēka garu, jo neviena pasaulīga bauda nespēj aizpildīt cilvēka fundamentālo vientulību.
- Kristus augšāmcelšanās ir jaunās pasaules iesākums, kas piedāvā cilvēkam iespēju piedzīvot garīgu atdzimšanu jau tagad.
Noslēgumā arhibīskaps novēlēja ikvienam Lieldienu laikā atvērties jaunajai dzīvībai un piedzīvot personīgu sastapšanos ar Augšāmcēlušos.
KABIA
