“Betlēmes žēlsirdības māja” (nodibinājums “Nova Vita”) 31. augustā svinēs 15. gadu jubileju. Šai sakarā sagatavojām nelielu interviju ar nodibinājuma “Nova Vita” ilggadējo vadītāju Danu Anskaiti.
“Betlēmes žēlsirdības māja” darbojas jau piecpadsmito gadu. Kā šajā laikā ir mainījusies jūsu izpratne par to, ko nozīmē atjaunot cilvēkā “Dieva bērna cieņu”?
Mūsu misijas pamatā ir sniegt cerību. Lai gan statistika rāda, ka pilnvērtīgi dzīvē atgriežas aptuveni 20 procenti programmas dalībnieku, mēs uzskatām, ka ceļš viņiem ir parādīts. Pat ja cilvēks pēc tam atkal nomaldās, viņš zina, ka var piecelties, meklēt palīdzību pie mums un negrimt vēl dziļāk. Cieņa atjaunojas brīdī, kad cilvēks apzinās, ka viņam ir kur atgriezties un viņš nav viens savā cīņā.
Rehabilitācijas programma ilgst no viena līdz pusotram gadam. Kāpēc ir būtiski šo laiku pavadīt tieši rezidenciālajā vidē, un vai ar gadu pietiek?
Dzīve ir pierādījusi, ka gads ir tikai sākums. Stabilu rezultātu sasniegšanai nepieciešami vismaz divi līdz trīs gadi. Mūsu programmā ir četras fāzes, un pirmo posmu obligāti aizvada filiālē “Pēternieki”. Lauku vidē ir vieglāk distancēties no pilsētas kārdinājumiem un vietām, kur pierasts iegādāties apreibinošas vielas. Turklāt sākumā ir stingrāki noteikumi – atļauts tikai viens zvans tuviniekiem un saziņa caur vēstulēm, kas palīdz koncentrēties uz atveseļošanos.
Jūsu komandā ir dažādi speciālisti. Kāpēc atkarību pārvarēšanā nepietiek tikai ar gribasspēku, bet vajadzīga tik daudzpusīga pieeja?
Atkarība bieži vien aptur cilvēka personības attīstību tajā vecumā, kad sākta vielu lietošana – parasti pusaudžu gados. Tāpēc iemītniekiem no jauna jāmācās pieaugt un apgūt elementāras prasmes: personīgo higiēnu, ēst gatavošanu un telpu uzkopšanu. Mākslas terapeiti palīdz caur māla mīcīšanu, kustību terapiju un improvizācijas teātri, savukārt fiziskās aktivitātes un nodarbības sporta zālē palīdz atgūt fizisko formu.
Svarīga loma centrā ir kapelānam priesterim Mariušam Kepam (Mariusz Kepa). Kā garīgā dimensija palīdz atveseļošanās procesā?
Priesteris Mariušs šeit kalpo jau sešus gadus. Viņa pieeja ir ļoti vieda – viņš neuztiepj Dieva vārdu ar gariem sprediķiem, bet gan praktiski strādā un lūdzas kopā ar dalībniekiem. Tie, kuri atveras garīgumam un ietic, parasti spēj vieglāk “izķepuroties” no savām grūtībām.
Kā gadu gaitā ir mainījies jūsu tipiskais klients?
Pirmajos gados tie pārsvarā bija vecāki cilvēki, bieži vien bezpajumtnieki. Taču pēdējos piecos gados mērķa grupa ir kļuvusi stipri jaunāka – arvien biežāk tie ir vīrieši vecumā no 35 līdz 40 gadiem. Viņiem vēl ir vecāki, sievas un bērni, un viņi savlaicīgāk saprot, ka atkarības dēļ var pazaudēt visu, tāpēc meklē palīdzību, pirms nonākuši uz ielas.
Kādu ieguvumu šis Jūsu darbs sniedz sabiedrībai kopumā?
Ieguvēji esam mēs visi, jo padarām vidi drošāku. Atveseļojies cilvēks neizdara noziegumus – apzagšanas vai piekaušanas –, bet gan atgriežas dzīvē un kļūst par nodokļu maksātāju. Tomēr emocionāli lielāko prieku mums un pateicību Dievam sagādā brīži, kad mātes atgūst savus bērnus. Jau pēc trim mēnešiem var redzēt, kā cilvēka sirds atveras un viņš kļūst gaišāks.
Ar kādiem lielākajiem izaicinājumiem centrs saskaras šobrīd?
Kritiski mūs ietekmē energoresursu cenu kāpums. Pēc 2022. gada gāzes rēķins par vienu mēnesi sasniedza pat 6000 eiro, tāpēc bijām spiesti pāriet uz apkuri ar malku. Tāpat lielas izmaksas rada degviela, braucot pie ārstiem vai uz tiesām, kā arī aktuālā problēma ar iemītnieku zobu labošanu un protezēšanu. Sabiedrība mums var palīdzēt, ziedojot platformā ziedot.katolis.lv vai vienkārši esot vērīgiem – ja redzat, ka līdzcilvēkam vajadzīga palīdzība, informējiet viņu par mums.
Neraugoties uz ekonomiskajiem izaicinājumiem, kas ir tie brīži jūsu darbā, kuri sniedz vislielāko prieku un pateicību Dievam?
Vislielāko prieku un pateicību Dievam dod, kad mātes atgūst bērnus. Cilvēki mūs atceras, kāds atnāk ciemos. Jau pēc 3 mēnešiem redzam, ka viņš aug, mainās, sirds atveras, kļūst gaišāks, priecīgāks. Lielākais prieks par katru no viņiem, kas cīnās, nāk ar pateicību, tas dod enerģiju turpināt .
Kā sabiedrība un brīvprātīgie var palīdzēt “Betlēmes žēlsirdības mājai” ikdienā, papildus finansiālajam atbalstam rēķinu apmaksai?
Brīvprātīgo nav daudz. Tie, kas izauguši, pēc apmēram pusgada, pavada mazākos brāļus.
Kā sabiedrība var iesaistīties – galvenais, ja redz, ka blakus kaimiņam, draugam, radam vajadzīga palīdzība, informē viņu un tuviniekus par “Bētlemes žēlsirdības māju”, mudina meklēt palīdzību. Svarīgi, lai arī ģimenes locekļi interesētos par atbalstu sev, apmeklējot, piemēram, līdzatkarīgo grupas.
Kāda ir statistika par programmas absolventu sekmīgu iekļaušanos sabiedrībā?
Kopš 2022. gada līdz šim brīdim pilnu rehabilitācijas programmu ir pabeidzis 21 klients.
Kā cilvēks var pieteikties rehabilitācijai, un vai ir kādi īpaši atlases kritēriji?
Specifisku kritēriju nav – galvenais ir pats atkarības fakts un vēlme to risināt. Process sākas ar sazvanīšanos vai e-pastu, kam seko intervija klātienē. Tās laikā mēs izrunājam motivāciju un iepazīstinām ar mājas iekšējās kārtības noteikumiem.
“Betlēmes žēlsirdības māja” kontakti: telefons: 29804336 e-pasts:nova.vita.latvia@gmail.com
Būsim pateicīgi par Jūsu atbalstu nodibinājuma “Nova Vita” un rehabilitācijas centra “Betlēmes žēlsirdības māja” izdevumu segšanai. Sabiedrība mums var palīdzēt, ziedojot platformā ziedot.katolis.lv:
- Atbalsts rehabilitācijas centra “Betlēmes žēlsirdības māja” izdevumu segšanai par siltumu un elektrību
- Atbalsts rehabilitācijas centra “Betlēmes žēlsirdības māja” darbībai, lai palīdzētu atkarībās nonākušiem cilvēkiem
Pateicamies katram, kas jau līdz šim ir atbalstījis kādu no ziedot.katolis.lv projektiem un sakām paldies ikvienam, kas to nolems darīt arī turpmāk!
Platformā ziedot.katolis.lv atradīsiet vēl vairākus projektus, kuru īstenošanai, pilnveidošanai un ilgtermiņa attīstībai ir nepieciešams finansiāls atbalsts.
Vairāk par nodibinājumu un rehabilitācijas centru varat uzzināt, apmeklējot vietni http://www.novavita.lv/ vai apciemojot mūs Katoļu ielā 14 (iepriekš sazinoties pa tālruni 29804336).
KABIA, foto: “Nova Vita”
