Mēs, Apustuliskās Oblātes Pro Sanctitate kopā ar Rīgas Svētā Franciska bērnu un ģimeņu kori, kā katru gadu, organizējām svētceļojumu uz svēto dzīves vietām.
Šogad, kas ir Svētā Franciska jubilejas gads, atzīmējot viņa nāves 800. gadadienu, svētceļojums bija uz Asīzi. (no 2026. gada 25. jūnija līdz 2. jūlijam.)
Lai sagatavotos šim svētceļojumam, no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada jūnijam mēs gājām garīgās sagatavošanās ceļu. Katru mēnesi organizējām tikšanās ar kori, kurās iepazinām Svētā Franciska un Svētās Klāras dzīvi un garīgumu.
Svētceļojuma laikā apmeklējām vietu, kur Svētais Francisks piedzima, kur viņš tika kristīts un kur atrodas viņa kaps. Devāmies svētceļojumā kājām no Asīzes uz vietu, kur Svētais Francisks dzīvoja vientulībā un lūgšanā (Eremo delle Carceri). Nogājām aptuveni četrus kilometrus, ejot klusumā, apcerot apkārtējās dabas skaistumu un pārdomājot to, ko Svētais Francisks mums māca šodien.
Mēs apmeklējām arī Sv. Damiāna baznīcu, kurā savulaik atradās Krusts, no kura Kristus uzrunāja Svēto Francisku ar vārdiem: „Ej un atjauno Manu Baznīcu.” (Krusta oriģināls tagad atrodas Sv. Klāras bazilikā). Tāpat apmeklējām vietas, kas saistītas ar Svēto Klāru: viņas dzimšanas vietu, Sv. Damiāna klosteri, kur viņa pavadīja savus pirmos konsekrētās dzīves gadus un arī nomira, kā arī Svētās Klāras baziliku, kur šobrīd atrodas viņas relikvijas (mirstīgās atliekas).
Svētceļojuma laikā apmeklējām arī Svētā Karlo Akutis atdusas vietu. Baznīca, kurā atrodas viņa ķermenis, atradās netālu no mūsu apmešanās vietas. Tā mums bija liela dāvana, jo varējām veltīt vairāk laika lūgšanām pie Sv. Karlo Akutis. Viņa relikvijas atrodas Santa Maria Maggiore baznīcā, ko mūsdienās dēvē arī par Atsacīšanās svētnīcu (Santuario della Spogliazione). Tā ir viena no nozīmīgākajām vietām Asīzē, jo tieši šeit notika viens no svarīgākajiem pagrieziena punktiem Sv. Franciska dzīvē – sava tēva un bīskapa priekšā viņš atdeva visas savas drēbes, lai sāktu dzīvot pilnīgā nabadzībā.
Apmeklējām arī Santa Maria degli Angeli baziliku, kurā atrodas Porciunkula. 1212. gada Pūpolsvētdienas naktī Klāra slepus pameta tēva mājas un devās uz Porciunkulu, kur Svētais Francisks viņu uzņēma jaunajā evaņģēliskās dzīves ceļā.
Katru dienu mums bija kopīgs lūgšanu laiks: no rīta lūdzām Laudes, vakarā – Vesperes un Rožukroni. Dienas noslēgumā dalījāmies ar žēlastībām, ko katrs bijām saņēmuši dienas gaitā, un kopīgi lūdzām Kompletoriju.
Tāpat apmeklējām Kašu (Cascia), kas atrodas netālu no Asīzes. Tur mums bija iespēja pabūt Rokaporenā (Roccaporena) – vietā, kur Sv. Rita piedzima un kur viņa dzīvoja kopā ar vīru un dēliem, kā arī palika, kad kļuva par atraitni. Pēc tam devāmies uz klosteri, kur Sv. Rita dzīvoja 40 gadus. Savus pēdējos dzīves gadus viņa pavadīja Svētās Marijas Magdalēnas klosterī, ko mūsdienās sauc par Svētās Ritas klosteri. Viņa tajā iestājās 1417. gadā, aptuveni 36 gadu vecumā, pēc tam, kad bija kļuvusi par atraitni un zaudējusi abus dēlus. Klosterī Rita dzīvoja stingrā klauzūrā, veltot savu dzīvi lūgšanai, gandarīšanai un tuvākmīlestībai. Mums bija arī brīnišķīga iespēja dziedāt Svētā Franciska himnu Svētās Klāras laukumā, kur norisinājās pasākums par Sv. Franciska dzīvi. Pasākumā uzstājās itāļu jauniešu grupa Kerygma, un viņi aicināja mūs dziedāt kopā ar viņiem.
Vēlamies izteikt sirsnīgu pateicību pr. Vladimiram Veličko, kurš bija kopā ar mums šajā ceļā.
Liecības no mūsu dalībniekiem:
Veronika Nasredinova: Man ļoti patika tas, ka mēs redzējām daudzus svētos, kā piemēram Sv. Ritu un Sv. Karlo Akutis. Mani Sv. Karlo iedvesmoja ar savu ticību, jo kad uzzināju viņa stāstu it kā vairāk sāku ticēt Dievam. Mani uzrunāja arī Sv. Francisks, jo viņš visiem visu deva un palīdzēja citiem un tagad es gribu pēc iespējas vairāk cilvēkiem palīdzēt un lūgties viņu nodomos.
Frančeska Sticenko: Šis svētceļojums bija savādāks kā iepriekšējie divi – uz Maltu un Lurdu. Šoreiz mēs iepazināmies un apmeklējām svēto vietas, kur tie darbojās un veica savus labos darbus – Sv. Francisks, Sv. Rita, Sv. Klāra, Sv. Karlo Akutis. Esmu priecīga un pateicīga par doto iespēju apmeklēt šīs vietas kopā ar maniem draugiem no Sv. Franciska draudzes, jo bija interesanti un pozitīviem piedzīvojumiem bagāts
šis ceļojums.
Ilze Sticenko (mamma): Asīzē bērnu koris un vecāki piedalījās aizraujošā svētceļojumā, izstaigājot sv. Franciska, Sv. Ritas, Sv.Klāras pēdas un apmeklējot Sv. Karlo Akutis, kura ķermenis atrodas stikla sarkofāgā, kas ļauj svētceļniekiem viņu redzēt. Svētceļojums sniedza ieskatu svēto dzīvēs. Bērniem īpaši tuvs kļuva Karlo Akutis, kura entuziasms par tehnoloģijām un Euharistiju iedvesmo arī mūsdienu jauniešus. Tas bija iedvesmojošs un izglītojošs svētceļojums kā bērniem, tā arī viņu vecākiem. Visa mūsu grupa bija ļoti saliedēta, draudzīga un atsaucīga. Ja kādam grupas dalībniekam radās problēma, tā kopīgi tika atrisināta. Vecāki un bērni vienoti lūdzās un dziedāja, apbrīnoja vēsturiskās baznīcas un baudīja mierpilno Itālijas atmosfēru. Milzīgs PALDIES organizatorēm AO Ritai un Lilianei par brīnišķīgo iespēju piedzīvot šo
svētceļojumu!
Reinis Folkmanis: Gatavošanās šīs vasaras svētceļojumam uz Asīzi pie Sv.Franciska man palīdzēja labi mācīties skolā un mūzikas skolā, jo man ļoti patīk svētceļojumi ar ģimeni. Cik daudz svēto iepazinu! – Sv. Klāru, Sv. Ritu, Sv. Francisku un Sv. Karlo Akutis. Mēs dzīvojām Sv. Elizabetes klosterī un blakus baznīcā gulēja Sv. Karlo Akutis. Pretī klosterim mēs spēlējām futbolu ar draugiem un bija tāda sajūta, ka arī Karlo būtu priecīgs būt mūsu komandā. Visi iepazītie svētie ir labi draugi, jo dzīvoja parastu dzīvi kā mēs, bet ļoti ticēja Dievam. Tāpēc arī es vēlos, lai aizvien vairāk cilvēki ticētu, lūgtos, ietu pie grēksūdzes un pieņemtu sv. Komūniju. Tas dzīvi padara pilnvērtīgu un skaistu.
Ar lielu prieku ceļojumā skaitīju Rožukroni. Staigāju pa viduslaiku ieliņām, pa tām pašām, kur šie svētie reiz arī staigāja. Lai arī bija 40o karstums, biju laimīgs un priecīgs. Korī man ir labi draugi, un mēs visi jau otro vasaru piedalāmies svētceļojumā. Noteikti iešu arī uz Aglonu. Paldies priesterim Vladimiram, jo viņa vārdi mani iedvesmoja būt labam cilvēkam.
Olivers: Man ļoti patika ceļojums uz Asīzi, jo varēju redzēt vietas, kur dzīvoja Svētais Francisks, Svētā Klāra un Karlo Akutis. Visvairāk mani iespaidoja Svētā Franciska bazilika un kāpiens kalnā uz vietu, kur Svētais Francisks lūdzās un pavadīja laiku vientulībā. Man patika lūgties kopā ar grupu un katru dienu piedalīties Svētajā Misē dažādās baznīcās. Bija interesanti apskatīt Karlo Akutis kapu, jo viņš ir jaunākais svētais. No šī brauciena es iemācījos vairāk uzticēties Dievam un censties būt labāks kristietis ikdienā.
Lai šis svētceļojums paliek mūsu sirdīs un iedvesmo mūs turpināt mūsu svētuma ceļu!
Teksts: Apustuliskās Oblātes Pro Sanctitate, foto: no dalībnieku personīgā arhīva
