Liepājas diecēzes informatīvā laikraksta “Nāc” 2026. gada augusta numurs lasītājiem piedāvā plašu un garīgi bagātinošu saturu, kas aptver gan vēsturiskus notikumus, gan personīgus ticības apliecinājumus un teoloģiskas pārdomas. Izdevums aizsākas ar dziļu ieskatu svētā tēva Pio no Pjetralčīnas dzīvē, kurš tiek raksturots kā “nabadzīgs brālis, kurš lūdzas”. Rakstā aprakstīta viņa bērnība, aicinājuma ceļš kapucīnu ordenī, pastāvīgās Kristus brūces jeb stigmas, ko viņš saņēma 1918. gadā, kā arī viņa dziļā dievbijība, svinot Svēto Misi un stundām ilgi uzklausot grēksūdzes. Viņa garīgais mantojums, kas noslēdzās ar došanos mūžībā 1968. gadā un kanonizāciju 2002. gadā, joprojām kalpo kā spēcīgs mudinājums uz neatlaidīgu lūgšanu un paļāvību uz Dievu.
Turpinot teoloģisko tēmu, Liepājas diecēzes bīskaps skaidro sakramentāliju nozīmi un iedalījumu katoliskās Baznīcas praksē. Rakstā uzsvērts, ka sakramentālijas nav būtiski nepieciešamas pestīšanai kā septiņi sakramenti, taču tās ir vērtīgas svētās zīmes, kas palīdz kristieša garīgajai izaugsmei un svētdara dažādas ikdienas dzīves situācijas, piemēram, svētot personas, vietas vai pat lietas. Šo liturģisko skaidrojumu papildina priestera Kārļa Miķelsona raksts, kurā soli pa solim tiek izskaidrota Svētas Mises norise, detalizēti aprakstot posmus no ticīgo sagatavošanās un ievada ritiem līdz pat Dieva Vārda liturģijas kulminācijai — Evaņģēlija pasludināšanai.
Laikrakstā īpaša vērība veltīta arī nacionālajai atmiņai, aprakstot Gudenieku un Basu ļaužu likteņus Otrā pasaules kara virpulī. Vēsturiskais apskats vēsta par Kurzemes sētu vīru piespiedu mobilizāciju Latviešu leģionā, pretošanos okupācijas varām, Štuthofas koncentrācijas nometnes šausmām, traģisko “Tornas grāvraču” likteni un vēlākajiem pēckara gadiem Sibīrijas izsūtījumā vai trimdā, kur daži, piemēram, bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis, atrada garīgo aicinājumu. Šo smago vēstures lappusi noslēdz stāsts par svinīgo un emocionālo piemiņas plāksnes iesvētīšanu 125 tēvzemes sargiem Gudenieku baznīcā, ko veica bīskaps Viktors Stulpinas.
Mūsdienu kalpošanas un aicinājumu daudzveidību spilgti ilustrē divas intervijas. Pirmā no tām ir ar Ventspils prāvestu, paulīniešu tēvu Juri Krisūnu, kurš svin 25 gadu priesterības jubileju. Viņš dalās savās atmiņās par bērnību Jelgavā, ceļu uz klosteri Polijā, misijas sākumu Skaistkalnes svētvietā un ilggadējo kalpošanu Ventspils un apkārtējās draudzēs, īpaši izceļot “Garīgās adopcijas” kustības attīstīšanu un klusās lūgšanas nozīmi ikdienā. Savukārt otrā intervijā lasītāji tiek iepazīstināti ar Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra semināristu Bruno Mamundu no Malāvijas, kurš šovasar aizvada praksi Liepājas katedrālē. Bruno sirsnīgi stāsta par savu kuplo ģimeni, aicinājuma dzimšanu Āfrikā, lēmumu doties uz Latviju kā misionāram, pirmajiem izaicinājumiem ar auksto ziemu, sarežģītās latviešu valodas apguvi, kā arī pirmo svētceļojuma pieredzi mūsu zemē.
Numura citāts: “Nav labāka Svētās Mises izskaidrojuma par biežu un uzmanīgu dalību tajā.”
KABIA
