Dziedot pazīstamo svētceļotāju dziesmu “Dievs ceļā mūs sauc” ap trīsdesmit cilvēku grupa sestdien -1. augustā uzsāka vairāk kā 300 kilometrus garo ceļu no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā. Šogad katedrālieši ir vienīgā svētceļnieku saime, kas palikusi uzticīga tradīcijai mērot visu garo ceļu no Rīgas, jo arvien steidzīgākais dzīves ritms ieviesis savas korekcijas un daudz mazāk ir to, kuri spēj izbrīvēt divas nedēļas kopā būšanai ar Dievu, sevi un ceļu, kurš šoreiz vedīs caur Baltezeru, Laimniekiem, Suntažiem, Taurupi, Vecbebriem, Koknesi, Pļaviņām, Krustpili, Jaunsilavām, Rudzātiem, Riebiņiem un Aizkalni. Ejot dienā 20 – 25 kilometrus, Jēkaba katedrāles svētceļotāji iecerējuši Aglonā ieiet 13. augustā.
Svētceļojuma labas izdošanās pamati, kā katru gadu tika likti ar svēto Misi katedrālē plkst 8.00, kuru svinēja Rīgas palīgbīskaps Andris Kravalis, koncelebrējot katedrāles draudzes admnistratoram pr. Renāram Birkovam.
Uzrunājot svētceļniekus un viņu pavadītājus, bīskaps A. Kravalis šoreiz izcēla ceļa tēmu, atgādinot, ka katedrāles svētceļnieki ceļā uz Aglonu šogad dodas pirmie un arī katedrāles svētais aizbildnis – apustulis Jēkabs Vecākais bija viens no pirmajiem Jēzus aicinātajiem sekotājiem. Arī Jēkabs bija svētceļnieks un parasti tiek atainots ar svētceļnieka spieķi. Ceļa ilgas cilvēkā sakņojas ļoti dziļi, par ko liecina arī Santjago de Kompostellas garā ceļa akmeņi un smiltis – bīskaps Andris minēja, ka divas trešdaļas tā gājēju – tātad vairākums, pat nav ticīgi, bet vēlējušies gūt šo ceļa pieredzi. Bīskapa sacītais ir liecība vienā teikumā par to, ka Dievs ceļā sauc visus – lielus un mazus, augstus un zemus, ar apzināto un neapzināto, uzrunājot arī caur tālā un grūtā ceļā ietvertajām bezgalības ilgām.
Pievēršoties dienas lasījumiem un Jēkaba katedrāles svētceļniekiem, bīskaps Andris norādīja uz ceļa mērķi – tā nav iešana no vienas ģeogrāfiskas vietas uz otru, tā ir iešana pie Kristus un Vecās derības dienas lasījumā (sal. Jer 16, 11-16, 24) pravietis Jeremija dedzīgi aicina tautu labot savus ceļus un klausīt Kunga, sava Dieva, balsij, kas ir aicinājums uz atgriešanos. Arī svētceļojums ir ceļš, kurā tiek laboti greizi dzīves ceļi, notiek atgriešanās un līdzšinējās dzīves izvērtējums.
Pēc svētās Mises svētceļniekus Kūrijas pagalmā gaidīja nelielas uzkodas un sākās visiem, kuri kaut reizi gājuši kādā svētceļojumā kājām, tik pazīstamā “riktēšanās” ar mantu kārtošanu un likšanu busiņā, taustīšanos, nenoteiktību, haosu un reizē arī noteiktību par uzdevumiem, dienas kārtību un grūtajiem lēmumiem par to, kas ceļā būs derīgs un kas lieks. Pēdējā brīža steiga – vai nav kas aizmirsts, dziesmu grāmatiņu un ēdamlietu meklēšana un domas par šo vēl nezināmo ceļu – vai tas šogad būs grūts, vai vieglāks, kādi cilvēki būs jāsatiek un kāds būs viņu skatiens – atbalsošs, ar prieka un atzinības dzirksti, vai arī ar nosodījumu par tādu “tukšu laika tērēšanu”, bet arī šīs dažādās attieksmes ar pieņemšanu vai nepieņemšanu līdz pat nicinājumam pieder pie svētceļnieku gaitas ziediem un akmeņiem.
Šķiet, ap trīsdesmit svētceļnieku – tas ir ļoti, ļoti maz, salīdzinot ar deviņdesmito gadu svētceļnieku simtiem, bet kvantitāte pāraugusi kvalitātē. Šo garo ceļu mēro tie, kuru auss atvērta Dieva saucienam un kuri šajā gājumā meklē Kunga ceļus un Viņš pats ir solījis “Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt valstību! ” (Lk 12, 32).
Pievienoties svētceļojumam vari jebkurā dienā un laikā. Svētceļojuma sākuma punkti katrai dienai:
1. augusts: Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle
2. augusts: Baltezers
3. augusts: Laimnieki
4. augusts: Suntaži
5. augusts: Taurupe
6. augusts: Vecbebri
7. augusts: Koknese
8. augusts: Pļaviņas
9. augusts: Krustpils
10. augusts: Jaunsilavas
11. augusts: Rudzāti
12. augusts: Riebiņi
13. augusts: Aizkalne – Aglona
Teksts un foto: Stella Jurgena
