Ministru kabinets 25. augusta sēdē lēma atbalstīt finansējuma piešķiršanu steidzamu un neatliekamu glābšanas darbu veikšanai četros Latvijas dievnamos. Piešķirtie līdzekļi paredzēti Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcas un tās ēku kompleksa avārijas glābšanas darbu turpināšanai, Tukuma luterāņu baznīcas torņa smailes jumta seguma atjaunošanai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles fasādes atjaunošanas darbu turpināšanai, kā arī Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nama draudzes administratīvo un saimniecisko telpu konservācijai un atjaunošanai.
No valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtais finansējums Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcas kompleksam ļaus nostiprināt ēkas pamatus. Tas mazinās nesošo konstrukciju turpmāku deformāciju un kultūrvēsturisko vērtību bojājumu riskus, vienlaikus radot nepieciešamos priekšnoteikumus šī izcilā kultūras pieminekļa ilgtermiņa saglabāšanai un drošai izmantošanai. Avārijas stāvokļa novēršanai — deformācijas plaisu nostiprināšanai un likvidēšanai, saistīto darbu veikšanai, kā arī inženierkomunikāciju un grīdu izbūvei — līdz ar valdības lēmumu ir piešķirts nepieciešamais finansējums 375 088 eiro apmērā.
Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca ir unikāls vēstures liecinieks, jo tā ir pirmā jaunuzceltā katoļu baznīca Rīgā pēc Reformācijas, kas būvēta laikā no 1784. līdz 1785. gadam. Laika gaitā dievnams ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas: sākotnēji šis komplekss celts klasicisma stilā, bet 19. gadsimta vidū, no 1858. līdz 1860. gadam, pēc pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko projekta pārbūvēts pseidoromāņu formās. Šīs pārbūves laikā baznīca tika “pārorientēta”, pārceļot tās prezbitēriju, lai galvenā fasāde reprezentatīvi iekļautos Pils laukuma ansamblī. Kompleksā ietilpstošā mācītājmāja jeb plebānija, kas celta ap 1785. gadu agrīnā klasicisma stilā, pati par sevi ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Kultūras mantojuma saglabāšanas process ietver ne tikai ēku fizisko glābšanu, bet arī to funkcionālo atdzīvināšanu. Tā 2023. gadā ar Jana Olševska fonda atbalstu tika uzsākta draudzes mājas telpu (Pils ielā 2) pielāgošana, lai tur izveidotu Rīgas poļu kopienas tikšanās un aktivitāšu centru. Projekts paredzēja atjaunot telpas, kas bija sliktā stāvoklī, ierīkojot virtuvīti un tualeti personām ar kustību traucējumiem, tādējādi nodrošinot ērtu un pieejamu vidi dažādiem izglītības un kultūras pasākumiem.
Tā kā šis objekts ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā uzturēšanā stingri jāievēro normatīvie noteikumi. Dievnama saglabājamās vērtības ietver celtnes telpisko risinājumu, būvmasu kārtojumu, dekoratīvi bagāto fasāžu arhitektūru, torņus, velvētos pārsegumus, kā arī oriģinālos logus un durvis. Ēkas īpašniekam ir pienākums veikt regulāru vizuālo apskati, īpašu uzmanību pievēršot jumtam, pamatiem un lietusūdens novadīšanas sistēmām.
Jebkādi pārveidošanas vai restaurācijas darbi drīkst notikt tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju, piesaistot sertificētus restaurācijas speciālistus un izmantojot vēsturiskajam oriģinālam atbilstošus materiālus.
KABIA, Foto no Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes arhīva
