Patiesībā cilvēki, kuri patiesi ir aicināti šajā stāvoklī, nekad šādu jautājumu neuzdod, jo viņiem sava dzīve jau pati par sevi šķiet neticami pilnvērtīga. Darbs, studijas, draugi, rūpes par ģimeni, kalpošana draudzē – tās ir tikai dažas jomas, kurās viņi darbojas, lai satiktu Kristu un nestu citiem Viņa mīlestību.
Tomēr arī viņiem reizēm var uznākt šaubas par šo aicinājumu, ņemot vērā, ka Baznīcā joprojām daudz augstāk tiek vērtēts aicinājums uz laulību vai Dievam veltītu dzīvi, it īpaši draudzes locekļu vidū. Nereti viņi sāk izvērtēt aicinājumu uz Dievam veltītu dzīvi vai laulību citu cilvēku iespaidā. Tomēr, kā katram miesas loceklim ir sava funkcija, arī katram cilvēkam ir savs uzdevums, savs pienākums, un Baznīca bez šiem cilvēkiem nebūtu spējīga pastāvēt. Cilvēkiem, kuri ir aicināti šajā stāvoklī, piemīt īpašas dāvanas un talanti, sava pagātne un nākotne, kas noteikti nav vērtējama zemāk kā tā, kas ir laulātajiem vai Dieva veltītajiem cilvēkiem. Tā kā viņi nav saistīti ar ģimenes saitēm, daudziem no viņiem ir laiks, iespēja pielāgoties un vēlme kalpot nozīmīgā veidā – gan savās draudzēs, gan sabiedrības labā.
Dzīve vienam nenozīmē, ka cilvēks reizēm nejūtas vientuļš, vientulība ir sastopama arī laulības dzīvē. Tomēr šī sajūta aicinātājiem uz dzīvi vienam noteikti netraucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi – to kompensē labi draugi un tuvinieki. Daudzi no šajā stāvoklī aicinātajiem kļūst par brīnišķīgiem krustvecākiem.
Tāpēc, ja jūti sevī aicinājumu dzīvot vienam, ir daudz un dažādu iespēju, kā to darīt pilnvērtīgi. Tikai pārliecinies, vai neesi izvēlējies šo stāvokli tāpēc, ka baidies uzņemties saistības, kuras prasa laulība vai Dievam veltīta dzīve. Esi arī atvērts, ja Dievs kādā brīdī aicina kādā citā virzienā.
