Kas ir aicinājums?

Kristiešiem aicinājums nav tikai kāda lieta, ko Dievs vēlas, lai mēs izdarītu, bet tas ir aicinājums būt par tādu personu, kādu Dievs vēlas mūs redzēt. Kad Jēzus aicināja pirmos mācekļus Galilejas ezera krastā, tas nebija tikai tāpēc, ka viņi varētu Jēzum palīdzēt, bet gan tāpēc, lai viņu dzīves varētu tikt pārveidotas caur Viņa draudzību un mīlestību.

Mēs esam aicināti sekot Kristum, Dieva Dēlam, kurš ir nācis mūs atpestīt un vest uz debesīm. Aicinājums nekad nav saistīts tikai ar mūsu "es" un mūsu personīgo piepildījumu. Dievs ir sūtījis savu Svēto Garu, lai mēs varētu dalīties ar Viņa dievišķo dzīvi, jau tagad mācoties mīlēt Viņu un savu tuvāko. Izdzīvot aicinājumu nozīmē būt mīlošās attiecībās ar citiem, kalpojot Evaņģēlijam, Baznīcai un pasaulei. Kristīgais aicinājums ir aicinājums līdzdarboties Vissvētākās Trīsvienības dzīvē, un tēlaini to varētu attēlot kā augošu koku.

"Mīlēsim Dievu, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis." (1 Jņ 4:19) Mēs visi esam aicināti dalīties ar Dieva mīlestību, un patiesībā ikviena cilvēka pamataicinājums ir mīlēt. Ne visiem tas ir saprotams. Daudzi cilvēki uzskata, ka cilvēka dzīve ir tikai nejaušība, evolūcijas rezultāts, nenozīmīgs notikums plašajā Visumā. Taisnība, ka mūsu dzīves ir ietekmējuši daudzi dažādi spēki, bet ir vēl kāda daudz dziļāka patiesība, kuru mēs varam atklāt caur ticību: ikviens cilvēks ir Dieva mīlestības radīts. Viņš mūs radīja, lai mēs zinātu par Viņa mīlestību, dalītos ar šo mīlestību ar citiem un priecātos Viņa mīlestībā mūžīgi debesu godībā. Turklāt Dievs mūs visus radīja ar noteiktu dzimumu – kā vīrieti vai sievieti, aicinot sievieti mīlēt ar mātišķu mīlestību, bet vīrieti – ar tēvišķu mīlestību. Tas nenozīmē, ka visiem fiziski jākļūst par tēvu vai māti, jo to iespējams īstenot arī garīgā līmenī, bet gan to, ka vīrietis un sieviete ir radīti dažādām lomām, kas viena otru papildina. Tāpēc, neskatoties uz to, cik vērtīgs tu jūties – nekad nešaubies, vai tavai dzīve ir jēga. Dievs tevi mīl un rūpējas par tevi. Tu esi Viņam dārgs, un Viņam tavai dzīvei ir kāds mērķis, pat ja tev tas šobrīd nešķiet visai skaidrs.

Aicinājums mīlēt iet roku rokā ar cilvēka aicinājumu būt svētam, iet svētuma ceļu. Tā ir cilvēka atbilde Dieva mīlestībai. Ja mēs atbildam kāda mīlestībai, tad mūsu starpā veidojas attiecības, mēs ar šo personu uzņemamies saistības. Tas nozīmē būt kopā ar viņu, ieklausīties viņā, rūpēties par viņu, mīlēt bez nosacījumiem. Esot attiecībās ar Dievu, mēs pilnīgi dabiski vēlamies būt svēti – tā ir mūsu atbilde Viņa mīlestībai, kura vienmēr pirmā mūs ir mīlējusi. Viņa mīlestība mūs pārvērš no iekšienes – aicina būt līdzīgiem Kristum. Svētie nav tikai varoņi, kas dzīvo vēstures grāmatās. Tie ir vienkārši kristieši, kuri ir centušies izdzīvot savu ticību pilnībā – mīlot Dievu ar visu savu sirdi, mīlot apkārtējos bez nosacījumiem, strādājot bez kurnēšanas, esot par prieka, labsirdības un lūgšanu cilvēkiem. Ikviens no mums ir aicināts tiekties uz svētumu – neatkarīgi no tā, cik vāji vai grēcīgi mēs jūtamies. Tas drīzāk ir ne tik daudz pienākums, cik Dieva dots solījums. Dodot savu Svēto Garu, Viņš mums apsola, ka palīdzēs atrast mūsu patieso laimi, ja sekosim Viņam, un Viņš mums dos visu nepieciešamo šim ceļojumam.

Neatkarīgi no situācijas, kurā tu šobrīd atrodies, neatkarīgi no tā, cik neapmierināts jūties, atceries, ka tev jau ir aicinājums. Varbūt tu strādā, studē, esi bez darba vai arī rūpējies par kādu. Varbūt tu jūties ļoti apmierināts, bet varbūt pilnīgi nožēlojams; varbūt pilns cerības, bet varbūt tuvu izmisumam. Lai arī kādā situācijā tu atrodies, tu vari būt drošs, ka Dievs šajā situācijā ir tev blakus, un Viņš aicina tevi būt svētam. Lietas var mainīties, un iespējams, tam tā arī ir jābūt, bet atceries, ka tavai dzīvei ir jēga un mērķis: un tu to vari īstenot ar ikdienas mīlestības, laipnības un pacietības darbiem.

Tas nozīmē, kā teica sv. Terēze no Lizjē, “nepalaist garām pat niecīgāko iespēju nest upuri, nevienu skatienu vai vārdu, un izmantot katru niecīgāko lietu, darot to ar mīlestību”, t.i., dzīvot šodienā, darīt savus ikdienas pienākumus, lūgties, mīlēt tuvāko, panest ciešanas; un darīt to visu ar devīgu un mīlestības pilnu sirdi. Tas nav nekas īpašs, bet tas ir svētuma noslēpums, un tas atgādina, ka tavs pamataicinājums nav kaut kas ārkārtējs – tas ir dzīvot kristīgu dzīvi šeit un tagad. Iespējams, tas ir viss, ko Dievs no tevis vēlas šajā brīdī. Izvairies no kārdinājuma domāt, ka tava kristīgā dzīve pilnībā sāksies nezināmā nākotnē, kad viss būs pilnībā skaidrs. Un, pat ja tu nekad neīstenosi kādu konkrētāku aicinājumu savai dzīvei, nav tā, ka tu būtu izniekojis savu dzīvi vai tava dzīve būtu nepilnīga vai neauglīga.

Šajā līmenī aicinājums ir vērsts uz konkrētu dzīves stāvokli, kurā mēs vislabāk varam mīlēt Dievu. Kristus vienmēr ir aicinājis cilvēkus sekot Viņam konkrētā veidā, dodot viņiem konkrētāku aicinājumu. Iepriekšējās paaudzēs vārds "aicinājums" tika attiecināts uz priesteriem un uz reliģisko dzīvi, jo viņi savā veidā bija aicināti "projām" no parastās dzīves uz dzīvi celibātā un kalpošanai Baznīcā. Bet mūsdienās vārds "aicinājums" tiek pilntiesīgi izmantots arī attiecībā uz dzīvi laulībā, konsekrēto kārtā un vienatnē, jo ikviena no šīm dzīvēm ir pilntiesīgas saistības, kuras mēs uzņemamies, atbildot uz Kunga aicinājumu. Šie vienlīdz svarīgie aicinājumi ir arī zināmi kā "dzīves stāvokļi", jo mēs uzņemamies mūža saistības izdzīvot savu kristīgo ticību un sniegt atbildi Dieva mīlestībai konkrētā veidā. Šīs mūža saistības ir arī veids, kā mēs konkrētāk varam īstenot savu aicinājumu uz svētumu. Dievs aicina mūs būt svētiem kādā noteiktā veidā – kā vīri vai sievas, priesteri vai diakoni, konsekrētās personas vai cilvēki, kas nav aicināti ne uz ģimenes veidošanu, ne priesterību un klosterdzīvi.

Šeit slēpjas jauns aicinājuma līmenis. Aicinājums būt par to unikālo cilvēku, kāds tu tiki radīts. Ikviens svētais ir vienreizējs, un tu esi aicināts būt svēts ne tikai vispārēji, bet arī konkrētā veidā. Dievs tevi ir radījis par unikālu personu un sauc tevi vārdā, kurā nesauc nevienu citu. Tu atspoguļo Kristus mīlestību un atklāj Viņa vaigu veidā, kurā neviens cits to nespēj. Šis ir tavs personiskais aicinājums. Jo vairāk tu atklāj, kas tu esi, jo vairāk atklāj, kas slēpjas tavas sirds dziļumos; jo vairāk esi spējīgs atklāt, kāda ir Dieva griba attiecībā uz tevi un kādu ceļu Viņš vēlas, lai tu ej. Tavas mūža saistības un īpašais svētuma ceļš, pa kuru tu esi aicināts iet, neizbēgami saistīts ar to, kādu Dievs tevi ir radījis.

Tev ir noteiktas spējas un talanti, un Dievs tavu dvēseli ir apveltījis ar īpašām dāvanām. Lai būtu pilnībā gandarīts ar savu profesiju un kalpošanu Baznīcas labā, ir svarīgi apzināties, kādam mērķim Dievs tevi ir radījis, t.i., kādas ir tavas īpašās spējas, talanti un intereses. Iespējams, tev labi padodas darbs, kur nepieciešama liela rūpība, bet varbūt tu esi labs mūziķis. Tikpat labi tevī mīt skolotāja talants vai arī prasme otru uzklausīt un mierināt. Tavs darbs un kalpošana ir līdzeklis, ar kura palīdzību tu savu mīlestību uz Kristu iemieso konkrētos darbos. Lai arī konsekrētajiem brāļiem un māsām ir viens aicinājums uz Dievam veltītu dzīvu, katram no viņiem ir savs personiskais aicinājums, kā izdzīvot kopīgo kopienas harizmu, tāpat kā priesteriem ir viens aicinājums uz priesterību, bet katrs no viņiem ir aicināts nest pasaulei Kristu savā īpašajā veidā. Arī tiem, kas aicināti uz laulību, ir kāds veids, kā vislabāk viņi var liecināt par Dieva mīlestību.

Tātad, lai arī ikviens kristietis ir aicināts būt par Kristus mīlestības liecinieku, ikviens ir arī aicināts izmantot savus īpašos talantus un harizmas Baznīcas dzīvē īpašā veidā. Daži ir aicināti kļūt par misionāriem un doties uz citām valstīm, lai sludinātu Evaņģēliju. Citi tikmēr ir aicināti vairāk kalpot savā draudzē, palīdzot priesterim. Kāds jūt aicinājumu lūgties par citiem, kamēr citi ir aicināti kalpot ar praktisku palīdzības sniegšanu, piemēram, darbojoties kā brīvprātīgie cietumos vai draudzes „Caritas” grupās. Ir tādi, kas ilgojas savā dzīvē vairāk izdzīvot kādu konkrētu garīgumu un kristīgu kopību. Šiem cilvēkiem Baznīca piedāvā sekulārordeņus, laju apvienības un dažādas citas kopienas.