Kustības “Pro Sanctitate” vēsture Latvijā sākās pirms 20 gadiem, kad 1996. gada 1. augustā Liliane ar vēl divām māsām pirmo reizi ieradās Rīgā, lai no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles dotos svētceļojumā uz Aglonu. Rita, kas toreiz dzīvoja kustības mājā Itālijā, misijai Latvijā pievienojās tikai pēc pieciem gadiem. Tomēr viss sākās jau daudz agrāk, kad ne Ritai, ne Lilianei vēl nebija zināms, ka viņu ceļi reiz aizvedīs tik tālu no dzimtenes.
Rita nāk no Maltas un kustību “Pro Sanctitate” iepazina 18 gadu vecumā. Toreiz viņa bija sākusi studijas, jau strādāja, lai būtu neatkarīga no vecākiem, aktīvi darbojās draudzē, viņai bija draugs, ar kuru nākotnē bija plānots dibināt ģimeni. Tomēr kādu dienu viņas diecēzē ieradās kustības “Pro Sanctitate” dibinātājs Guljermo Džakvinta, kurš stāstīja par aicinājumu uz svētumu. Pēc tam viena no oblātēm, kas palika draudzē ilgāk, stāstīja par katra aicinājumu. Tas lika Ritai uzdot sev jautājumu, ko viņa vēlas – laulību vai konsekrētu dzīvi. Pēc tam, kad Rita deva sev laiku pārdomām, saprata, ka viņas ceļš tomēr ir konsekrēta dzīve. Viņa smejas, ka, izvēloties kopienu, zināja, ka nevēlas galvā plīvuru un habitu. Ja nopietni, tad viņas vēlme bija izdzīvot aicinājumu uz svētumu, kas īpašā veidā ir “Pro Sanctitate” harizma.
Savukārt Liliane bija pārliecināta, ka viņa pārdos govis, spēlēs boulingu un vienmēr dzīvos ciematiņā, no kura nāk viņas ģimene. Tā kā viņai patika bērni, tad bija skaidrs, ka viņas ceļš varētu būt ģimene. Tomēr 20 gadu vecumā vecākā māsa aicināja Liliani uz kādām rekolekcijām, kuru laikā viņa piedzīvoja Dieva personisko mīlestību pret sevi. Pēc dabas būdama tirgone, viņa piedāvāja Dievam darījumu. Viņa sacīja: “Zinu, ka tu mani mīli, gribu tavai mīlestībai atbildēt, tāpēc parādi, vai to varu darīt laulībā, konsekrētā dzīvē vai dzīvojot viena pasaulē, bet es savukārt šai laikā darīšu trīs lietas: katru dienu došos uz Svēto Misi, lūgšos Rožukroni un veltīšu laiku personīgai lūgšanai. Tā kā boulingam veltīju divas līdz trīs stundas dienā, tad nevarēju Dievam atvēlēt par maz laika. Piedāvāju Viņam stundu dienā.”
Pēc vairāk nekā gada Lilianei bija skaidrs, ka viņas aicinājums ir konsekrētā dzīve. Viņa vēlējās ar kādu dalīties savās pārdomās. Un tas izdevās Briselē “Pro Sancitate” centrā, kur viņa toreiz palīdzēja kādu viesību gatavošanā. Viņa noskatīja kādu bīskapu, kas, kā izrādījās, bija G. Džakvinta. Sarunas laikā bīskaps solīja lūgties par Lilianes aicinājumu un par to, vai viņas vieta ir kustībā. Vecāki sākotnēji bija pret meitas lēmumu, jo jau vecākā māsa bija klostermāsa, tomēr beigās piekrita. Un 1985. gada 25. martā Liliane pievienojās kustībai.
No Ilzes Heinas intervijas 2016. gadā
