Ir trīs lietas, mani brāļi, uz kurām stāv ticība, balstās dievbijība un pastāv tikums. Tās ir: lūgšana, gavēnis un žēlsirdības darbi. Tas, ko prasa lūgšana, stiprina gavēnis, un tiek dots žēlsirdības dēļ. Lūgšana, žēlsirdības darbi un gavēnis – šīs trīs lietas veido veselumu un savstarpēji dzīvina viena otru.
Lūgšanas dvēsele ir gavēnis, bet gavēņa dzīvība ir žēlsirdība. Lai neviens tos nešķir, jo tie nav šķirami. Ja kādam pieder tikai viens no tiem vai nepieder visi reizē, tam nepieder nekas. Kas lūdzas, lai gavē, bet, kas gavē, lai veic žēlsirdības darbus, lai uzklausa lūdzēju, kurš vēlas būt sadzirdēts. Tādā veidā viņš atver sev Dieva ausis, kuras nekad nav aizvērtas lūdzēja balsij.
Lai izprot gavēni tas, kurš gavē. Lai redz izsalkušo tas, kurš vēlas, lai Dievs redzētu arī viņa izsalkumu. Žēlsirdību parāda tas, kurš pats vēlas saņemt žēlsirdību. Kurš meklē labvēlību, lai pats to praktizē. Katrs, kurš vēlas saņemt, lai pats dāvā. Bezkaunīgs ļaundaris ir tas, kurš citiem atsaka to, ko pats lūdz sev.
Cilvēk, lai žēlsirdība ir tavā dabā! Tad arī tu piedzīvosi žēlsirdību tā, kā vēlies, cik vēlies un tik ātri, cik vien vēlies. Tādā veidā esi žēlsirdīgs arī citiem.
To, ko pazaudējam caur pārkāpumiem, centīsimies atgūt caur gavēni, kurā saliekam upurī mūsu dvēseli, jo neko vērtīgāku mēs Dievam upurēt nevaram, kā to apgalvo pravietis, sakot: “Satriekts gars ir īstais upuris Dievam. Satriektu un pazemotu sirdi, Dievs, Tu nenicināsi.”
Cilvēk, saliec Dievam upurī savu dvēseli un pienes kā dāvanu gavēni, lai tas būtu tīrs un dzīvs upuris, kas paliek gan tev, gan ir atdots Dievam. Ja kāds Dievam atteiktu šo dāvanu, viņam nav attaisnojuma, jo neviens nevar nepiederēt sev kā dāvana, ko upurēt.
Lai lūgšana un gavēnis būtu pieņemti, tiem jāpievieno žēlsirdības darbi. Gavēnis nebūs auglīgs, ja netiks stiprināts ar žēlsirdību. Žēlsirdības sausums izraisa gavēņa izžūšanu. Kas zemei ir lietus, tas žēlsirdība gavēnim. Lai arī gavēnis formē sirdi, attīra miesu, iznīdē grēku, iesēj tikumus, tomēr, ja pietrūks atsvaidzinošā žēlsirdības ūdens, gavētājs neievāks nekādus augļus.
Tu, kurš gavē, atceries, ka tad, kad gavē žēlsirdība, gavē arī tavs tīrums; savukārt, ja esi devīgs savos žēlsirdības darbos, arī tavas labības krātuves būs pilnas. Vēl vairāk, cilvēk, pielūko, lai tu nezaudētu taupot, bet savāc izdalot. Dodot nabagam, dod pats sev, jo tas, ko neatstāsi otram, arī tev pašam nebūs.
Svētā bīskapa Pētera Hrizologa sprediķis
