Visi sapulcējas. Kristieši pulcējas vienā un tajā pašā vietā uz euharistisko svētsapulci. Tās priekšgalā ir pats Kristus, kurš ir galvenā persona, kas darbojas Euharistijā. Viņš ir jaunās derības Augstais priesteris. Viņš pats neredzamā veidā ir ikviena euharistiskā dievkalpojuma vadītājs. Bīskaps vai priesteris kā Viņa pārstāvis (darbodamies Kristus-Galvas personā) vada svētsapulci, pēc lasījumiem viņš uzrunā pārējos, pieņem upurdāvanas un izsaka euharistisko lūgšanu. Dievkalpojumā aktīvi piedalās visi, katrs savā veidā: lektori, upurdāvanu pienesēji, Komūnijas izdalītāji un visa tauta, kuras “āmen” pauž tās līdzdalību.
Katoliskās Baznīcas katehisms, 1348
Mēs esam ienākuši baznīcā, lai piedalītos Svētajā Misē. Ierodoties mēs esam satikuši cits citu, sasveicinājušies, pavēstījuši jaunumus. Tad, ja esam atnākuši ātrāk, mums jāsāk gatavoties un jāmeklē iekšējais klusums. Tagad ir jāapzinās, ka mēs veidojam kopību. Un tas notiek ar tā sauktās ievaddziesmas palīdzību.
Vai tas nozīmē vienkārši tikai cilvēkus aizraut, “iedarbināt” viņu balss saites, radīt zināmu noskaņojumu? Vai tam ir derīgi visi līdzekļi? Daži cilvēki augstāk vērtē ērģeles, citiem patīk ģitāra; daži noraidīs jebkādu dziedāšanu un sāks dejot! Bet tieši svinību sākumā ir svarīgi darīt nevis kaut ko, bet piepildīt noteiktu nodomu.
Žans Marija kardināls Lustižē “Svētā Mise”, 20. lpp.
